Alternative content

Ko darīt, ja mājās ir niķīgs mazulis? Ieskaties psiholoģes Sanitas Aišpures nodarbībā!

27. Aug 2010, 12:55 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Mans bērns pēdējā laikā ir kļuvis pagalam niķīgs un kašķīgs, ko darīt? Psiholoģei Sanitai Aišpurei vienmēr ir daudz vērtīgu padomu, ko viņa labprāt sniedz arī Māmiņu Kluba vecāku skolas nodarbību laikā.

Kamēr bērniņš ir pavisam mazs, šķiet, ka viņš ir eņģelītis, nevis cilvēkbērns, taču augot buciņam, aug arī radziņi un no eņģeļa mazais pārvēršas par īstu rakari. Taču ir iespēja bērna niķus un stiķus iemācīties izprast un ar tiem veiksmīgi tikt galā.

 

„Ja aptiekā pārdotu tādas zāles, kas būtu pret niķiem un stiķiem, tad tās būtu vispieprasītākās zāles. Pagaidām nav tādas ripas, ko iedot mazajam un viņš atkal kļūst par eņģeli, bet ir vērtīgi uzklausīt padomus – kas ir niķi, kāpēc zināmā vecumā viņi rodas, nomierināt sevi, ka viņi ir visiem bērniem un uzzināt kā ar viņiem cīnīties, lai neviens nejūtas slikti un tie niķi pēc kaut kāda laika izzūd,” stāsta psiholoģe Sanita Aišpure.

 

2 gadu vecums ir laiks, kad mazuļa kaprīzes izpaužas visizteiktāk. Ir vērts uzzināt, ko darīt, ja mazais ir kļuvis pagalam nepaklausīgs, pirms tas ir noticis. Tipiskākie niķi ir ģērbšanās niķi, podiņu niķi, nevēlēšanās no rītiem celties un vakaros iet gulēt, kā arī mantu kārtošanas niķi, kad mazais krīt uz zemes. Bērns niķojoties vienmēr mēģina kaut ko iegūt, viņš to dara ar zināmu mērķi un nodomu. Viena no karstākajām bērna vēlmēm ir māmiņas un tēta nedalīta uzmanība.

 

Mazajam cilvēkam ir funktieris – ja es esmu kluss, mierīgs bērns, kurš visu dara tā, kā ir jādara, tad uzmanību varēs pievērst niķojoties. Bērnam ir vajadzīgs laiks, kad viņš var baudīt vecāku nedalītu uzmanību.

 

Ja bērns ir niķīgs un nepaklausīgs, mēs gandrīz vienmēr mēģinām vainu meklēt bērnā, taču mums pašiem būtu vairāk jāizvērtē sava rīcība, lai saprastu, kāpēc bērns uzvedas nešpetni.

 

Pēc 2 stundu garā semināra, katrai māmiņai un tētim, kurš bija atnācis, bija laba viela pārdomām, lai izsvērtu, ko būtu vērts pamēģināt cīnoties ar bērna stiķiem.

 

Kaspars, Krišjāņa tētis stāsta, ka viņam patika ģimenes padomes veidošana, iesaistot bērnu un izrādot, ka viņš ir līdzvērtīgs un lēmums tiek pieņemts visai ģimenei kopā vienojoties nevis vecākiem pieņemot lēmumus par bērniem.

 

Savukārt Ieva, Artūra un Laumas māmiņa, atzina, ka nu mājās būšot dusmu spilvens, uz kura jādusmojas. „Es pati varētu reizēm dusmas izlikt uz dusmu spilvena un arī bērns varētu mēģināt, lai nebūtu jāsit mazajai māsai un jākniebj mammai, bet izgāzt dusmas uz dusmu spilvena,” stāsta Ieva.

 

„Bērna niķi un stiķi” nav vienīgais psiholoģes Sanitas Aišpures vadītais seminārs Māmiņu Klubā. Vēl ir iespēja uzzināt visu par bērna miedziņu – ko darīt, lai mazais ciešāk iemigtu un kādos gadījumos noteikti jāmeklē speciālista palīdzība.

 

Atcerieties, mūsu spēkos ir gādāt par savu bērnu labsajūtu, taču tas ne vienmēr mums izdodas, tāpēc nekaunēsimies lūgt padomus tiem, kas tos varētu sniegt!

 

Noskaties TV sižetu par Vecāku skolu!

06. Dec 2009, 19:15

Mūsu mazajai arī saak parādīties lieli niķīsi, citreiz pat visu dienu nokašķējas un nevar viņu mierā dabūt...Kautkā jau mēģinam rast kompromisus....

06. Dec 2009, 11:41

Jā,nu katram bērnam ir savi niķi,bet jo vairāk bērns jutīs mīlestību,jo mazāk niķu būs. Bērniem jāvelta nedīta uzmanība un viss būs ok😀
Ir vajadzīga liela pacietība,bet tā mēs audzinam savu raksturu un tas ļoti atmaksājas😀