Kā panākt, lai bērns klausa?

Māmiņu Klubs rīko bērnu audzināšanas lekciju vecākiem, kuru bērni kļuvuši niķīgi un nepavisam neklausa! Piesakies uz nodarbību arī Tu!

{pic:1} 

Klīniskais psihologs un lekcijas vadītāja Sanita Aišpure par niķi un stiķu lekciju:

Vai uz šīm nodarbībām jānāk vecākiem, kuriem jau ir problēmas ar bērna uzvedību vai tiem vecākiem, kuri plāno izvairīties no niķiem nākotnē?

Noteikti ierosinātu uz lekciju nākt vecākiem pirms ir palikuši „sirmi mati”, lai vecāki iemācītos atpazīt niķus, uzzinātu, kurā vecumā visbiežāk mēdz parādīties niķi, kā cīnīties ar niķiem un kā tos novērst. Noteikti ieteiktu apmeklēt nodarbības pirms ģimenē ir sācies niķu bums.

Kas ir bērnu niķu visbiežākais cēlonis?

Niķu cēloņiem var būt dažādi aspekti. Pirmkārt, niķi, kuri ir noteiktā vecumā vienkārši ir. Mazāki vai lielāki, bet viņi ir. Visbiežāk šis vecums ir ap 2 gadiem. Vecāki to sauc par niķiem, bet patiesībā tās ir psiholoģiskas pārmaiņas bērna personībā, viņam sāk rasties sajūta, ka viņš ir no mammas autonoma un atsevišķa būtne, kad viņš grib visu darīt pats, izmēģināt visu pašam. Tieši šī paša iemesla dēļ viņš bieži vien uz visu, ko piedāvā mamma, saka automātiski „Nē”. Rezultātā viņš lietas dara pilnīgi pretēji, lai pierādītu, ka viņš ir atsevišķa autonoma būtne.

Otrkārt, niķi var būt saistīti ar pārlutināšanu jeb audzināšanas kļūdas, kad mēs ļaujam kaut ko par daudz vai kaut ko neļaujam. Piemēram, ja bērnam ir tikai tiesības vai nav pienākumu. Pārlutināšana arī aprūpes ziņā, ja 4-5 gados bērnu mamma baro ar karotīti, ja bērns 5 gados staigā vēl ar autiņbiksītēm pa dienu un pa nakti, ja bērnam nekad nav jākārto mantas, jo to vienmēr izdara omīte.

Treškārt, rakstura akcentācijas. Piemēram, konkrēts bērns grūtāk pārvar stresu, grūtāk pārvar aizliegumus.

Ceturtkārt, pārmaiņas bērna dzīvē, piemēram, adaptācija jaunā bērnudārzā, pārvākšanās, vecāku šķiršanās, mazā brālīša ienākšana ģimenē. Bērns no emocionālā pārguruma sāks niķoties, kas parāda, ka bērnam kaut kas traucē.

Kā nospraust robežas, lai bērns nekāptu vecākiem uz galvas un būtu savstarpēja cieņa?

Par to, kā nospraust robežas runājām arī šīs dienas lekcijā. Robežas ir tieši tāpat kā dabā – katrai valstij ir robežas un zinām, ka šeit beidzas Latvija un te sākas Igaunija. Arī mazajam bērnam jāzina, kur beidzas tas, ko viņš var un drīkst, un tas, kas nav vēlams viņa vecumā. Jāmēģina vecākiem saprast, cik ļoti mēs bērnam atļaujam, ko aizliedzam. Katram ir cilvēkam ir psiholoģiskā dzīves telpa un arī katram bērnam ir jāsniedz sava dzīves telpa, kurā viņš drīkst pieļaut kļūdas, lai mācītos, kurās viņš drīkst dusmoties, bēdāties, izpaust negatīvās emocijas, lai neuzkrātu negatīvo spriedzi sevī. Robežas ir vajadzīgas, jo tās rada izpratni bērnā par lietu kārtību.

Nodarbībā jūs pieskārāties arī nevardarbīgām disciplinēšanas metodēm. Kas ietver nevardarbīgu disciplinēšanu?

Runājām par metodēm konkrētu niķu pārvarēšanā, piemēram, rīta niķi, kad bērnam jādodas uz dārziņu un bērns niķojas un spītējas, ēšanas niķi, ģērbšanās niķi, podiņa niķi, kārtošanas niķi, gulētiešanas niķi.

Pamatsajūta, pēc kuras vecāki var saprast, ka bērns tiek disciplinēts nevardarbīgi, ir tā, ka vecāki nejūtas vainīgi un neizjūt pašpārmetumus pret sevi. Ja mamma jūtas slikti un gribas raudāt, mamma visticamāk kaut kādā veidā ir nodarījusi par gan sev, gan mazajam.

Pozitīvās disciplinēšanas galvenais ieguvums ir tas, ka bērnam iemāca saprast robežas. Viņš saprot, ko šajā pasaulē var un ko nevar darīt, tāpēc ir mazāka iespējamība, ka viņš speciāli kaut kur neies un nedarīs.

Kā vecākiem iemācīties savaldīties? Nereti gadās tā, ka vecāki sabļauj uz bērnu un pēc tam paši to nožēlo..

Jā, protams, ka tā mēdz gadīties.. Sevišķi tas ir reizēs, kad vecāki grib mieru un ļauj bērnam darīt JEBKO. Un pēc kāda brīža, kad māja ir savandīta, vecāki aizsvilstas. Bieži ir arī tad, kad viss, kas ir sakrājies dienas laikā, izlaužas vienā reizē. Tad uz bērnu vecāki dusmojas par visu un soda par visu. Tas ir ļoti kaitīga bērna nervu sistēmai. Bērns ir jāsoda uzreiz pēc nodarījuma, nevis pēc tam. Bērnus nedrīkst biedēt- ja Tu šitā izdarīsi, ar Tevi notiks tas un tas.

Pieaugušajiem pašiem ir jādomā par savu emocionālo labsajūtu. Ja mēs būsim stresaini ar neizreaģētām dusmām un neapmierināti, mēs to izgāzīsim pret apkārtējiem. Visbiežāk tas notiek tieši mājās pār tiem, kas par mums ir mazāki un atkarīgi no mums.

{pic:4}

Un ko vecāki domā par bērnu niķiem un apmeklēto nodarbību?

Māmiņa Renāte, kurai ir bērniņš 1 gads un 10 mēneši:

Tā kā arī mūsu ģimenē niķi nav gājuši secen, es vēlējos apmeklēt šo nodarbību. Protams, nozīme bija arī tam, ka esmu sociālais darbinieks un ikdienā jāstrādā ar vecākiem un bērniem, tāpēc šī informācija būs noderīga tīri profesionālā ziņā.

Mēģināšu arī ikdienā pieiet no cita skatupunkta, lai nepieļautu kļūdas bērnu audzināšanā. Visspilgāk atmiņā palikusi modinātājpulksteņa metode, kad bērnam ir dota 1 stunda un jāizdara tas un tas. Bērns ir jābrīdina par sekām- ja viņš šīs stundas laikā nebūs izdarījis visu, viņš uz dārziņu ies tāds, kāds viņš tajā brīdī ir.

Māmiņa Kristīne, kurai ir bērniņš 1 gads un 2 mēneši:

Nodarbību apmeklēju gan tīri intereses pēc, domājot uz priekšdienām, gan tāpēc, ka šādi tādi niķi jau ir parādījušies, piemēram, iekož rokā. Izrādās, ka tas ir normāli, sevišķi tad, kad mamma sāk strādāt, jo tas ir veids, kā pievērst bērna uzmanību un sodīt mammu, ka viņa vairs nevelta tik daudz uzmanību.

Man šķiet, ka par šo tēmu var runāt un runāt un lekciju pat var mēģināt sadalīt vairākās daļās, jo, lai gan bijām tikai 7 vecāki, katram ir savi jautājumi, sava pieredze un par katru psiholoģei ir komentārs, tāpēc šī nodarbība pagāja nemanot!

Sapratu, ka turpmāk ģimenē būs jāvienojas par konsekventu rīcību starp vecākiem. Tas, ka bērnam ir niķi, vienkārši jāpieņem, jo no tā jau neizvairīsies. Niķus vecākiem vajadzētu uztvert nevis kā traģēdiju, bet gan kā lietu, ar kuru strādāt un kā to veiksmīgāk risināt.

Arī turpmāk es noteikti ikdienas bērna audzināšanai pieiešu no cita skatupunkta, piemēram, jāsāk domāt citādāku gulētiešanas rituālu ieviešanu, ģērbšu bērnu citādāk, lai tas neizvēršas par nepatīkamu pasākumu. Tātad vairāk uzmanības mēģināšu pievērst ikdienas darbībām, lai iegūtu gan bērns, gan es.

Neliela fotoreportāža arīdzan!

{pic:2}

Labākai uztverei bija arī prezentācija

{pic:6}

Kā arī izdales materiāli

{pic:5}

Noderīgi arī pierakstīt svarīgāko informāciju

{pic:3}

Arī lelles var izmantot niķu savaldīšanā

{pic:7}

Labākās grāmatas bērnu audzināšanai

Cena par nodarbību: 10 lati, aprīlī tikai Ls 8