Podiņu izvēle liela, bet kā tad lai atrod īsto?
Nopirkām sākumā parasto podu, nekā īpaša, zaļš ar dzeltenu pīlīti. Bet Adrianam tas pods rēgojās istabā jau no 8 mēnešu vecuma, tāpēc mirklī, kad sākām mācīt iet uz poda, viņš nekādu īpašo sajūsmu neizādīja.
Bet tad sapratu, ka kaut kas jādara lietas labā, iegādājos mācību biksītes, kurām komplektā nāca balts podiņš ar uzlīmēm.
Un ziniet, dēls bija sajūsmā. Viņš sēdēja uz podiņa un līmēja uzlīmītes. Tās gan bija paredzēts līmēt uz poda par katru veiksmi, bet tā kā es gribeju, lai viņš vispār apsēžas un palielina iespēju, ka tā veiksme tur nokļūst, līmējām tik cik nu vien gribējās. Tā mūsu podiņš kļuva krāsains un interesants. Un no tās reizes Adrians tiešām arī sēdēja uz viņa.
Šajā podā arī bija mūsu pirmie sasniegumi, un vēl tagad šis ir mīļākais podiņš.