Ievas Ercmanes ģimenes tradīcija Ziemassvētku gaidīšanas laikā

Katrai ģimenei svētku svinēšana un svētku gaidīšana notiek citādi. Māmiņa Ieva Ecrmane vēlējās padalīties ar savu pieredzi, kā Ziemassvētki tiek gaidīti viņas ģimenē.

{smallpic:5}

Tuvojoties gada nogalei arvien biežāk domās nāk Ziemassvētki. Man tie ir gada mīļākie svētki. Tā nu ir sanācis, ka Ziemassvētkos svinu arī savu vārdadienu un ir reizes, kad cilvēki saka, es esot aplaupīta, man par vieniem svētkiem mazāk. Bet es ļoti priecājos, ka man vārdadiena ir tieši Ziemassvētkos, jo man vienmēr ir paticis, kad apkārt ir laimīgi, priecīgi cilvēki, ka sanāk kopā visa mana ģimene. Un es arī neatminos, ka jebkad bērnībā būtu jutusies apdalīta, vecāki vienmēr prata tā izdarīt, ka man šie svētki bija ļoti, ļoti īpaši. Bet nu šoreiz es gribēju parunāties par pašu Ziemassvētku gaidīšanas laiku, kas, iespējams, man patīk vēl vairāk nekā paši svētki.

Nu man pašai ir divi bērniņi un, protams, gribas, lai arī viņi izprot šo svētku burvību, lai priecājas ne tikai par dāvanām, bet arī par to, ka varam būt visi kopā, lai priecājas par skaisto Ziemassvētku mūziku, mājas dekorēšanas darbiņiem, piparkūku cepšanu un mīlsetību, ko sniedzam viens otram.

Kopš Artūra piedzimšanas mēs īpaši atzīmējam pirmo Adventes svētdienu. Protams tradicionālā vainaga izgatavošana, ko vienmēr gatavojam paši, es nespētu nopirkt vainagu veikalā, lai ar cik skaisti tie būtu, man trūktu tā personiskuma, to gaišo domu, ko ieliekam vainagā gatavošanas procesā. Viss jau sākas ar kopēju pastaigu par mežu, kad salasam visus izejas matreālus.

{smallpic:1}

Bet pirmā Adventes svētdiena mums ir īpaša ar to, ka līdzīgi kā citās pilsētās arī pie mums Siguldā parasti tiek iedegta lielā pilsētas egle. Tas ir īsts ģimenes pasākums. Katru gadu pilsētas dome ir parūpējusies, lai mazajiem būtu īpaši interesanti. Kad Artūram bija vien astoņi mēneši mēs šo pasākumu apmeklējām pirmo reizi, toreiz paši siguldieši bija sagatavojuši leļļu teātri un es nobrīnījos par to, ka Artūrs jau tad ar interesi vēroja notiekošo.

{pic:2}

Nākamajā gadā uzstājās čučumuižas rūķi. Tajā gadā mums pievienojās arī mūsu draugi. Un tas gads bija īpašs, ar to, ka gaidīju mazo Laumiņu.

{pic:3}

Bet visspilgtāk man palikusi atmiņā iepriekšējā gada advente, kad lielāko dāvanu bija sagatavojusi pati daba, ko papildināja „Putnu Balles”dziesmas. Vakras bija tik skaists, jo bija uzsnidzis sniegs un koki bija apsarmojuši balti, laiks bija ļoti mierīgs. Es pat izstāstīt nevaru cik viss bija skaisti, tā arī mazajai Laumai bija pirmā lielās egles iedegšana un lai gan viņai tobrīd bija tikai seši mēneši man šķiet viņai patika. Artūrs pat negribēja braukt mājās. Un protams katru gadu bērniem par prieku tiek sarūpēts arī neliels salūts, kaut gan man jau pietiktu ar to kopā būšanu un eglītes lampiņām.

Šogad vēl nav informācijas par šā gada eglītes iedegšanas pasākumu, bet es ļoti, ļoti ceru, ka situācija valstī nelaupīs mums šos skaistos svētkus un, ka būs mums Siguldiešiem tāda jauka kopā būšana.

{pic:4}

Es domāju, ka arī citās pilsētās notiek kaut kas līdzīgs varbūt nepalaidiet garām šo iespēju, lai arī ne vienmēr tas laiks būs tik pasakains, un ziemīgs. Piemēram gadā, kad pie mums viesojās Čučumuižas rūķi lija lietus, bet pat tas nespēja mūs noturēt mājās.

Šādiem brīvdabas pasākumies ir pluss, ka var iet ar jebkura vecuma bērniem, tas, ka ir bez maksas un tas ka varam visi būt kopā.

Ieva Ercmane

Kādas ir Ziemassvētku tradīcijas Tavā ģimenē?