26.05 11:00-18:00
Nodarbības citā laikā
Izpārdots
Šīs pārdomas man radās, lasot emocionālo Veras Černousovas vēstuli un tai adresētos komentārus (15. augusta publikācija). Veras gadījumā problēma bija viņas attiecībās ar darba devēju, bet manā kā advokātes skatījumā tā ir klasiska situācija, kurā var nonākt ikviens cilvēks saistībā ar jebkuru jautājumu.
Mēs dzīvojam demokrātiskā valstī, tomēr cilvēki par vārda „demokrātija” jēgu parasti neaizdomājas. Apriori tiek pieņemts, ka tas ir kaut kas ļoti labs un draudzīgs. Taču jāapzinās, ka demokrātijai (kā visam) ir vairāki aspekti. Daži no tiem kādam atvieglo dzīvi, bet kādam padara to par elli. Faktiski demokrātija ir bezgalīgi garu procedūru virkne un jebkura jautājuma risināšana ir garš ceļš, jo tiesiskā valstī ātru problēmu risinājumu nav. Ja kāds likumu labprātīgi neievēro, tad cerēt uz pēkšņu viņa godaprāta pamošanos ir naivi. Šis „kāds” noteikti izmantos savas tiesības, lai, piemēram, norēķināšanās brīdi atvirzītu uz maksimāli ilgu laiku.
Protams, ja ir pārkāpts likums, cilvēkam ir tiesības likumā noteiktā kārtībā rakstīt sūdzības vai griezties tiesā kā prasītājam. Bet atbildētājam, savukārt, ir tiesības izmantot savas tiesības diskutēt, pierādīt, lūgt atlikt, pārcelt, atteikt, izteikt savus argumentus, pierādīt savu taisnību … Un tā tiešām ir demokrātija, jo katram ir tiesības darboties savās interesēs. Šāda „stīvēšanās” pa tiesām ļoti bieži prasa gadus, nemaz jau nerunājot par laiku, naudu un nerviem.
Turklāt, lietas iznākums nekad nav zināms. Ja vēl nesen cilvēku attiecības regulēja kultūra, morāle, reliģija, audzināšana, tad mūsdienu globalizācijas apstākļos visas savstarpējo attiecību formas regulē tikai civillikums un krimināllikums. Bet tas nozīmē, ka pat prasītājam labvēlīga tiesas sprieduma gadījumā, vēl nekas nav garantēts un var notikt tā, ka cilvēkam otrreiz ir jāsāk šis „riņķa dancis”, lai piespiestu atbildētāju tiesas spriedumu pildīt.
Diemžēl, demokrātijas īpatnības neinteresēs kreditorus, māte tās nevarēs pasniegt savam bērniņam pusdienu vietā un ar tām nebūs iespējams nomaksāt komunālos parādus. Tādēļ katrai sievietei (bet it īpaši māmiņai) pareizi būtu paturēt prātā to, ka materiālo vajadzību nodrošināšanai savam bērnam allaž ir jābūt kādam iekrājumam, iespējai piepelnīties, saņemt palīdzību uzreiz vai kā citādi jāsagatavojas stundai X. Protams, mēs varam runāt par krīzi, bezdarbu, negodīgiem darba devējiem vai sliktu valdību, bet tas jau nemaina lietas būtību – bērniņš ir nācis pasaulē un viņa vecākiem ar pieauguša cilvēka atbildību ir jārisina jautājums kā nodrošināt sava bērna ikdienas vajadzības pa to laiku, kamēr demokrātiskās procedūras iziet savu uzvaras ceļu.
Es arī dzīvoju ar pārliecību, ka likums ir jāievēro visiem un ka taisnība uzvar. Citādi jau cilvēku dzīvei sabiedrībā vispār nebūtu jēgas. Jāatceras vien tas, ka cīņai par savām tiesībām ir vajadzīgs (un reizēm diezgan ilgs) laiks un šajā procesā ir nepieciešami zināmi ieguldījumi.
Man ir noslegts līgums ar darba devēju, kad nāks tuvāk darba atgriešanās laiks, būs jāiet uz darba vietu jautāt, kas un kaa...PALDIES!!!
Cik labi, ka ir kads,kas izstasta visu par likumiem, augstskola macījos civilzinibas un intereseja shī tēma un pat likumus macījos, tas ka zinu daudz likumu, palīdz man izvairiities no nejeedziigam situacijām...
Inguna - gribeju jautāt par darbinieka un darba deveja saistībām....Man viena jauna māminja stāstīja, ka ja es atgriezhos pēc dekreta atvaljinajuma darbā un darba vieta nespej mani nodroshinat ar darbinju, tad vinjiem esot man jamaksā minimālā alga kā kompensacija...nebiju neko tadu dzirdejusi,,,,kā rīkoties situacijā, ja šajā darba vietā man atsaka, ka nav tagd darba vietu?????
es arī vel nezinu,kā būs kad man beigsies dekrēts..būs vieta saglabāta vai tomēr jau firma būs bankrotejusi☹un es pievienošos bezdarbnieku pūlciņam....
Man ar ir jautājums saistībā ar atgriešanos darbā pēc BKA. Man bērnam 7. augustā palika pusotrs gads un es devos uz darbu, kur darba devējs atlaida mani no darba sakarā ar darbinieku skaita samazināšanu. Es lasiju darba likumu. ka darba devējam šajā gadījumā jaizmaksā atlaišanas pabalsts. Es par to ieminējos darba devējam, bet man atbildēja- tu tak šo laiku nestrādāji.
Galvenais kas mani uztrauc, ja neizmaksā man atlaišanas pabalstu , tad es saņemu minimālo bezdarbnieka pabalstu. Vai darba devējs var tā rīkoties? Es strādāju valsts iestādē.
Man ir noslegts līgums ar darba devēju, kad nāks tuvāk darba atgriešanās laiks, būs jāiet uz darba vietu jautāt, kas un kaa...PALDIES!!!
Atbilde sandrulish. Viss ir atkarīgs no Jūsu līgumiskajām attiecībām ar darba devēju. Ja pirms dekrēta Jums bija noslēgts darba ligums (saskaņā ar Darba likumu), tad uz Jums attiecas visi noteikumi, kas paredzēti Darba likumā - darba devējam tie ir obligāti, jo būšana dekrēta atveļinājumā nav īpašs gadījums. Ja Jums ir dokuments ar nosaukumu "Darba līgums", Jūs varat būt samērā mierīga. Bet ja Jūs esat strādājusi pamatojoties, piemēram, uz savstarpēju vienošanos, tad, visdrīzāk, darba devēja pienākums nav rēķināties ar Jūsu interesēm un viņš var darīt kā grib. No juridiskā viedokļa šis gadījums ir apspriešanas vērts. Jāatceras, ka darba devēja un darba ņēmēja intereses atšķiras tajās pozīcijās, kur runa iet par samaksu un garantijām. Jūs gribat saņemt vairāk, bet viņš grib dot mazāk. Nekā nesaprotama jau šādās situācijās nav, vai ne? Tāpēc stājoties darbā un parakstot līgumu, vienmēr vēlams vispirms pakonsultēties ar juristu. Inguna Baša, zvērināta advokāte
Cik labi, ka ir kads,kas izstasta visu par likumiem, augstskola macījos civilzinibas un intereseja shī tēma un pat likumus macījos, tas ka zinu daudz likumu, palīdz man izvairiities no nejeedziigam situacijām...
Inguna - gribeju jautāt par darbinieka un darba deveja saistībām....Man viena jauna māminja stāstīja, ka ja es atgriezhos pēc dekreta atvaljinajuma darbā un darba vieta nespej mani nodroshinat ar darbinju, tad vinjiem esot man jamaksā minimālā alga kā kompensacija...nebiju neko tadu dzirdejusi,,,,kā rīkoties situacijā, ja šajā darba vietā man atsaka, ka nav tagd darba vietu?????
Atbilde Viesis. Brīnišķīgi, ja ir cilvēki, kas izjūt velmi analītiski iedziļināties jurisprudences niansēs. Žēl tikai, ka šādas diskusijas Jums nevar sniegt pilnīgu izpratni par lietām, jo tam ir vajadzīgas pamatzināšanas. Bet izeja ir - studēt jurisprudenci! Tas gan prasa diezgan ilgu laiku un materioālos ieguldījumus, bet toties tādas zināšanas ir vērtīga bagāža. Tā teikt - tie ir ieguldījumi, kas atmaksājas. Inguna Baša, zvērināta advokāte
es arī vel nezinu,kā būs kad man beigsies dekrēts..būs vieta saglabāta vai tomēr jau firma būs bankrotejusi☹un es pievienošos bezdarbnieku pūlciņam....
Cienījamās māmiņas! Nav svarīgi, kas cilvēkiem liekas vai kāda ir dzīves realitāte. Svarīgi ir tikai tas, kas ir deklarēts valsts pamatlikumā un visos no tā izrietošajos likumos. Mūsu valsts ir demokrātiska - tā ir rakstīts, no tā mēs vadāmies un uz to tiecamies. Cilvēki mīl izsaukties "Šai valstī neeksistē demokrātija!", bet tās ir tikai tukšas frāzes. Tikpat labi mēs varam teikt, ka šorīt bija auksts rīts un ir rudens! Nekā nebija, vai ne? Pat ja šorīt būtu uzsnidzis sniegs, kalendārā tik un tā ir vasara. Un kamēr būs šis kalendārs, tikmēr 20. augusts vienmēr būs vasarā. Tāpat ir arī ar likumiem, kuri mūsu valstī organizē cilvēku savstarpējās attiecības. Jā, varbūt ikdienā daudz kas ir tā, kā mums nepatīk, bet tāpēc jau neviens nesāks pārskatīt valsts iekārtu. Tieši otrādi - demokrātija paredz daudz iespēju trūkumus atzīt, izprast un labot. Arī es apzinos, ka viss tiko teiktais izklausās kā lozungs, tomēr tās ir pirmās patiesības, kuras katram šīs valsts iedzīvotājam ir jāsaprot - jāizina kāda ir valsts iekārta un kā tā praktiski darbojas attiecībā pret katru iedzīvotāju. Ticiet man - pareiza likumu izpratne jums vienmēr palīdzēs izvairīties no rūgtiem brīžiem. Inguna Baša, zvērināta advokāte