Ķermeņa masāža
20.05 15:30-16:30
Izpārdots
Sveikas!Kā Jums pagāja šī kārtējā ziemas diena? Man un dēlam bez izmaiņām.Divatā pavadījām visu dienu,gan spēlējāmies,gan arī gatavojām ēst,šodien bija pildīta paprika.Tā nu mēs gaidam rītdienu,jo atbrauks vīrs no darba.
Vēl piebildīšu,ka šodien parakstījos uz divām lietām,ko domāju,ka nē,tas nav priekš manis.Pirmā,iesūtīju pieteikumu Tava diena un šī bija diena,kad atbildēju uz jūsu jautajumiem.
Un otra lieta ir šis pats blogs,vakara sarunas.Un izrādījās,ka nav tik traki.
Patiesībā mani jau ziema ir nogurdinājusi ar savu aukstumu un pelēkumu.Jā,ir visapkart balts sniegs,bet tā vai tā jūtos tā pelēcīgi,dvēselē.Pietrūkst zeltaino saules staru,putnu dziesmas arī pietrūkst,kas ik rītu modināja pie mūsu loga.Gaidu ātrāk pienākam pavasari ar svaigi atmodušās zemes smaržu.
Šodienas sarunām piedāvāšu tēmu,ko man patiesībā pasvieda Inga Blogā Tava diena-mana diena.
Viņa man jautāja,lai pastāstu savas bērnības blēņas.Un tad man ienāca prātā,ka būtu interesanti atcerēties,pastāstīt un uzklausīt arī jūsējās.
Kā jau katram arī man ir atmiņas par bērnības blēņām,tās ir gan lielākas,gan mazākas.
Bija man 5 gadi.Es un mana draudzene nočiepām no mājām šķēres un devāmies aiz mājas,kur žāvējās kaiminu drebes.Un kā jūs domājiet ko mēs tur darījām?
Ja jau rokās šķēres,tad noteikt neko labu.Mēs izgriezām visas pogas no drēbēm.Mūs nepieķēra pie rokas,bet kaiminiem jau bija nojauta,kas to visu pastradāja.Bijām no populārajām šai jomā,blēņas darot.
Vēl viena blēņa bija tada,ka mēs ar to pašu draudzeni mēdzām spēlēties ar vardēm.Tad nu salasījām vardes un sanesām viņas dzīvoklī,ielikām dīvānam apakšā,kur veļu glabā,lai tās neaizmūk.
Es jau domāju,ka katrā no mums slēpjas mazs velniņš,kas mudina uz trakulībām.
LaimīgāPriede
taschinka
princesemince