Bankas: Mājokļu atņemšana bija, ir un būs

Gadījumi, kad cilvēks nespēj atmaksāt paņemto kredītu un tādēļ banka viņam atņem ieķīlāto mājokli bija, ir un būs arī nākotnē, intervijā portālam TVNET sacīja Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons.

 “Nekustamā īpašuma atņemšana piespiedu kārtā bija, ir un būs. Tādi ir kreditēšanas noteikumi, un cilvēks, kurš ņem kredītu, skaidi zina – ja tiek paņemta nauda un šā kredīta nodrošināšanai tiek ieķīlāts vienalga kas – zemes gabals vai dzīvoklis, vai māja, tad neatgriešanas gadījumā šī ķīla ir jāatdod,” viņš teica.

Tverijons pastāstīja, ka krīzes apstākļos īpašuma atņemšanas gadījumu ir vairāk, bet “apstākļos, kad nu nekādi bankas nav ieinteresētas pārņemt šos īpašumus un dara visu iespējamo, lai to nevajadzētu darīt, tad, ja tas arī notiek, tas nozīmē, ka tur vairs nav nekāda cita varianta. Tas ir palicis vienīgais variants. Tas ir pēdējais risinājums, lai banka saņemtu no tā izsniegtā kredīta vismaz kaut kādu daļu”.

Vienlaikus viņš norādīja, ka mājokļu atņemšana nav “masveida parādība”. “Pēc būtības tā [vienīgā mājokļa atņemšana] nav, taču praktiski atsevišķos gadījumos tas var būt,” viņš teica un paskaidroja, ka lielajām bankām katrai ir 20-70 mājokļu atņemšanas gadījumu.

Tie visbiežāk saistīti ar tā dēvētajiem spekulantiem, kuri nekustamā īpašuma burbuļa laikā iegādājušies vairākus īpašumus, aizņēmušies to iegādei naudu, bet nav laikus un izdevīgi pārdevuši tos. Tādējādi viņiem veidojas kredītu parādi un bankas atņem viņiem īpašumus.

Tverijons uzsvēra, ka vienīgā mājokļa atņemšana ģimenei ir ļoti reti gadījumi.

"Kopējā banku interese, esmu par to simts procentu pārliecināts, nav atņemt cilvēkiem mājokļus un  izlikt uz ielas,” viņš uzsvēra. “”Mirušie” klienti bankām nav vajadzīgi”.

 “Bankas nav nekustamo īpašumu firmas, kas nodarbojas ar tirgošanos. Bankām ir vajadzīga nauda,” speciālists teica.  “Nevar būt tā, ka cilvēks ir paņēmis kredītu, maksā, maksā, maksā un tagad pēkšņi vairs nemaksā un saka: “Es kredītu vairs nemaksāšu, bet jūs mani nemetiet ārā no tā dzīvokļa”. Nu tas nav iespējams,” Tverijons teica un uzsvēra, ka “šeit nav banku ļaunuma un pārmetumi ir nevietā”.

“Ņemot kredītu, kredītņēmējs skaidri zināja šīs spēles noteikumus,” viņš atgādināja un uzsvēra, ka “ne krīze, ne kaut kas cits nevar būt par iemeslu šo noteikumu maiņai”.

Kādi ir risinājumi?

Ir vairāki varianti, kā cilvēki un bankas vienojas, ja kredītņēmējs vairs nespēj norēķināties ar banku. Piemēram, ja cilvēks nespēj norēķināties par saistībām, viņš, vienojoties ar banku, mājokli pārdod pats.

Tāpat mājokli var pārņemt banka, un cilvēks var to turpināt īrēt no bankas, kamēr atjaunojas viņa maksātspēja. Pēc tam mājoklis atkal var nonākt kredītņēmēja īpašumā. Turklāt īres naudu var ieskaitīta kredīta dzēšanā.

Taču, ja nav nekādas citas iespējas, banka vēršas tiesā un ar tās lēmumu tiesu izpildītājs rīko īpašuma izsoli. Tajā iegūtos līdzekļus izmanto tiesu izpildītāja izmaksu dzēšanai un par to summu, kas paliek pāri, tiek dzēsts kredīts bankai. Ja īpašumu izdodas pārdot par mazāku summu nekā kredīta apjoms, starpību cilvēks joprojām paliek parādā bankai. “Diemžēl, bet tādi ir līguma noteikumi. Tur neko nevar mainīt. Te ir nevietā kaut ko moralizēt un pārmest bankām,” Tverijons teica.

Viņš atzina, ka arī pašas bankas sākušas bieži piedalīties šajās izsolēs, jo tām nav izdevīgi, ka īpašums tiek pārdots vēl kādam citam par mazāku vērtību.

“Vairākas bankas šodien ir izveidojušas nekustamo īpašumu apsamniekošanas meitas uzņēmumus, “namu pārvaldes”, kuras sāk pārvaldīt šos īpašumus. Jautājums, kas tur dzīvos, kam izīrēs, jo šajos pārņemtajos dzīvokļos un it sevišķi mājām ir vajadzīgs gan siltums, gan apsardze. Par visu ir jāmaksā,” viņš stāstīja.

Pēc Komercbanku asociācijas datiem, lielākajā daļā gadījumu bankas klientiem tomēr nāk pretī un nemēģina viņiem atņemt nekustamos īpašumus. No aptuveni 30 tūkstošiem kavēto hipotekāro kredītu aptuveni 18 tūkstoši ir restrukturēti, bet 10 tūkstošiem bija atliktie maksājumi. Pārējie atrodas procesā.

TVNET