2009.gadu atceroties

30. Sep 2010, 22:45

Vārds „PALDIES” vienkārši nevar kļūt banāls, lai cik bieži to lietotu. Gadu mijā pilnīgi loģiski pieķeru sevi pie pārdomām par aizvadīto gadu, cik daudz kas gan ir noticis! Un par cik daudzām lietām gribas teikt „PALDIES”!

Bieži esmu domājusi - cik gan ātri aizmirstas sāpes. Mirklī, kad sāp, liekas, sāpēs nekad nerimsies. Bet līdz ko vairs nesāp, arī sāpju sajūta palikusi pagātnē. Jā, Tu atceries - bija traki, bet pašas sajūtas ir pagaisušas, palicis vairs tikai tāds teorētisks pārskats. Vai tā ir cilvēka dabiska aizsargreakcija?- Ātri aizmirst sāpes. Vai vēl kāds to ir ievērojis? Un ievērojis arī to, ka priecīgos mirkļus vieglāk atsaukt atmiņā un izdzīvot vēlreiz?

Tagad, domājot par aizvadīto gadu, tā tīri teorētiski, protams, atceros - bija ļoti grūti posmi, dēļ visa haosa valstī un pieņemtajiem lēmumiem, kas skāra mūsu ģimeni ļoti tieši. Bija posmi, kad mocījos sirdsapziņas pārmetumos, ka nav ko kārtīgi bērnam ēst iedot.. Jā, ja tā padomā, bija traki. Bet tagad, atceroties aizvadīto gadu, prātā viena pēc otras nāk tikai pozitīvās lietas, mazi ikdienas laimes mirkļi, un viss gads iekrāsojas gaišās krāsās! Pateicoties bērna smiekliem, pateicoties visjaukākajam vārdam uz pasaules 'MAMMA', pateicoties spēcīgajām emocijām, ko mēs kā vecāki varam izdzīvot kopā ar bērniem atklājot pasauli, atklājot to no jauna!

{pic:21}

2009.gads vienmēr būs īpašs, jo tas ir manas meitiņas, Ernesta māsiņas, dzimšanas gads. Pirms gada jauno gadu sagaidījām, māsiņa vēl bija puncī. Šis notikuma jau vien 2009. gadu padara par vienu no īpašākajiem un lieliskākajiem gadiem manā dzīvē. Nemaz nerunājot par visiem pārējiem notikumiem. Par iespēju vērot kā aug mani bērni - aug pa dienām! Un cik daudz fantastisku cilvēku esmu satikusi pagājušo gadu, tieši pateicoties Māmiņu Klubam.

Viens no maniem ieteikumiem - Ja kādreiz uznāk kāds kreņķis, vajag paskatīties bildes! Tas tiešām strādā! Man ļoti patīk attīstīt bildes un līmēt albumos, ko pēc tam var paņemt rokās, šķirstīt, pierakstīt katrai bildei kaut ko klāt. Bet tā nu ir sanācis, ka 2009. gada bildes ir tikai datorā.. Gan jau kādreiz attīstīšu, bet šobrīd, ja iesāku skatīties bildes, tad neko citu pie datora neizdaru.. aizmirstos, aizmirstos smaidos, pirmās peldes šļakstos, jaunajos gumijas zābakos un dzimšanas dienas tortē...

Maza reportāža - Neaizmirstamais 2009.

{pic:57}

Ernests iepazīstas ar māsiņu, esam tikko pārbraukuši no slimnīcas..

{pic:88}

{pic:15}

Miegs vienmēr uzvar, katru reizi pārsteigdams nesagatavotus :D

{pic:91}

Ar omi, kartupeļi ir rakti.

{pic:09}

Un puķītes smaržotas.

{pic:76}

Pie jūras smilšu pilis celtas.