Ziemassvētku vēstulītes Ziemassvētku vecītim.

Raksta sākumā varējāt redzēt bildītes,bet nu laiks pastāstīt par to,kāpēc izlēmām rakstīt vēstuli šogad,jo šis ir pirmais gads,kad rakstām vēstules ziemassvētku vecītim.Viss aizsakās dienā,kad meitai stāstījām par to,ka drīz būs ziemassvētki un ziemassvētku vecītis nesīs dāvanas,ja labi uzvedīsies,bet nebiju gaidījusi,ka trīsgadīgs bērns izdomās to,kā tad vecītis zinās kādas dāvanas mēs gribam un kā tad zinās,kur nolikt dāvanas?

Tad nu teicu,ka jāraksta vēstulīte,uz ko atkal saņēmu atbildi,ka nemāk rakstīt,tad nu piedāvāju viņai kopīgi ar maniem spēkiem aizrakstīt un uztaisīt vēstulīti mīļajam un jaukajam ziemassvētku vecītim.Nikola uzreiz pateica,kad arī māsai ir jātaisa,savādāk dāvanas nebūs...Labi,būs arī māsai.

Izdomāju kad meitiņu rokas nokrāsošu un uzliksim uz papīra-tā būs salavecīša bārdiņa,izgriezu no papīra acis un cepures,lielākā meita palīdzēja salīmēt visu attiecīgajās vietās.

Kartiņu iekšpusē salīmējām dažādus izgriezumus no žurnāliem,ko meitiņas vēlētos saņemt ziemassvētkos.Tā kā nav ne jausmas ko mazā meitiņa vēlētos svētkos,tad lielākā meitiņa noskaitīja tādu kā pantiņu.Es gribu to un to un to,bet māsiņai vajag to un to un to...

Tad nu viss tika ielikts un iezīmēts kartiņā un klāt pierakstīts,kam nepieciešamās lietas ir nepieciešamas.

Kad kartiņas bija gatavas,tad tās tika noliktas zem eglītes,jo mūsu ziemassvētku vecītis staigā pa mājām,kamēr bērni guļ,tikmēr tas paņem uzrakstītās kartiņas-vēstulītes,kas noliktas zem eglītes,lai zinātu ko katrs vēlas ziemassvētkos.Ziemassvētku priekšvakarā ziemassvētku vecītim nolikām pienu ar cepumiem,jo mūsu ziemassvētku vecītim garšo piens ar cepumiem,ļoti garšo...Tad visiem jāiet gulēt,jo savādāk vecītis dāvanas nenesīs.Kad ziemassvētku vecītis atnesīs dāvanas,tad tās tiek noliktas zem eglītes un gardais piens ar cepumiem tiek notiesats ar gardu muti.Nikoliņas seja bija redzams liels pārsteigums un atbildība,kad likām cepumus ar pienu pie eglītes.No rīta visi tik saldi gulēja,nodomāju,ka ziemassvētku vecītis varēja nesteigties,jo visi gulēja pārāk saldā miegā.

No rīta Nikola piecēlās un uzreiz lūkojās vai piens ir izdzerts,ir izdzerts,tad tikai pēc tam vai ir dāvanas noliktas.Prieks bija viņas acīs,dāvanas bija,tad bija jānoliek māsa arī,lai arī viņa redz,kas tad tur ir atnests.

Pagājušo gadu,kad Nikola bija viena pati,tad vēstule netika rakstīta,bet dāvana bija atnesta un nolikta ārā ragaviņās.Ziemassvētku vecītis pieklauvēja pie loga un steidzās tālāk uz citu māju.Kopā visi gājām skatīties,kur vecītis ir atstājis dāvanas,tās bija ragaviņās,tad nu ar visām ragaviņām dāvanas tika ievilktas iekšā un priekā lēkājot tika lūkots,kas tur iekšā.

Atceroties savas bērnības dienas,atceros kā rakstījām vēstules ziemassvētku vecītim,atdevām mammai,lai nosūta ziemassvētku vecītim,līdz dienai,kad atradām vēstules mammas atvilknē...Bet līdz tam tika piedzīvoti neaizmirstami brīži,kas tik nebija noticis ar dāvanām,vienu gadu suns saplēsa maisu,kurā bija dāvanas,bet pašas dāvanas nebija cietušas.

Šis ir mūsu ziemassvētku vēstulītes stāsts,stāsts par to kā gatavojām vēstules ziemassvētku vecītim,par to kā gatavojām pārsteugumu vecītim un par to ka sagaidījām to.

Baiba,Andris,Nikola,Amandiņa.