Zāles un bērns: strādājam pie zāļu lietošanas kļūdām

Zāles un bērns: strādājam pie zāļu lietošanas kļūdām

01. Feb, 12:00 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Kāpēc preparātiem ar vienādu nosaukumu ir atšķirīga iedarbība? Ko labāk uzdzert tabletēm? Ko darīt, ja bērns ir izlaidis zāļu iedzeršanas laiku? Kā rāda pediatru  pieredze, atbildes uz šiem jautājumiem māmiņas ne vienmēr zina. Tad nu tiksim skaidrībā!

Pašas acīmredzamākās lietas, mēs, nez kāpēc, palaižam garām visbiežāk. Zāles jāizraksta ārstam, un, ja zāles ir dārgas jau pieaugušajiem, tad nevajadzētu eksperimentēt arī ar bērniem, jo nepareizi izvēlētas zāles var izraisīt sekas, kas būs dārgākas par īstajām zālēm. Pat, ja meitiņas draudzenei palīdzēja kāds konkrēts līdzeklis, tas nenozīmē, ka tas derēs arī jūsu meitai. Tas pats attiecas arī uz pieaugušo zālēm, ko agrākos laikos mammas deva mums.

Un pat, ja ir izlasīta zāļu lietošanas instrukcija un atsauksmes internetā, tas negarantē lietošanas drošību. Izvēloties zāles ir jāņem vērā ne tikai mērķis, kādam tās paredzētas, bet arī blakusparādības, kā arī mijiedarbība ar citām zālēm, ko bērns lieto, kā arī ietekme uz atsevišķiem orgāniem vai sistēmām, lai nebūtu tā, ka viena lieta tiek ārstēta, un ar ārstēšanu tiekam pie kādas citas kaites. Protams, jāņem vērā arī pacienta individuālās īpatnības. Visas šīs nianses ņemt vērā spēj tikai ārsts, un tieši viņam ir jāuztic sava bērna ārstēšana. Nav šaubu, vizītes pie ārsta aizņem laiku, bet labāk tomēr ir būt drošam, īpaši, ja bērns ir vecumā līdz gadam. Protams, uzdevums kļūst vieglāks, ja ar ārstu iespējams sazināties pa telefonu, arī šāda prakse ir norma, un ļoti labi, ja ārsts var atbraukt pie jums mājas vizītē.

Sarežģītās situācijās, kad nepieciešama ātra ārsta atbilde, bet nav iespējams sazināties ar savu pediatru, nevajag kautrēties un zvanīt uz 03. Ātrās palīdzības dienesti strādā arī kā ārsti-konsultanti, un viņu darbinieki spēj sniegt bezmaksas konsultāciju pa telefonu ekstremālāku jautājumu gadījumā. Viņi var pateikt priekšā, kādas zāles mazulism dot kā pirmo palīdzību, un nepieciešamības gadījumā, viņi var atsūtīt pie jums ārstu brigādi.

Atkarībā no apstākļiem

Katra saslimšana nozīmē noteiktu ārstēšanās ilgumu, kā arī - noteiktas zāļu devs, tas ir svarīgi, lai organisms veiksmīgi spētu uzņemt pietiekošā daudzumā ārstējošās vielas. Aprēķinot devu, mammas lieto shēmas, kas norādītas zāļu instrukcijās, tas ir, orientējas uz bērna vecumu un dažkārt arī pieļauj kļūdas. Jo jāņem vērā vēl ir arī pacienta svars, jo dažkārt divgadīgs bērns var svērt tikpat, cik četrus gadus vecs bērns, un konkrētajam vecumam norādītā deva var būt viņam neefektīva, tāpat arī jāņem vērā saslimšanas pakāpe, ir stadijas, kad nepieciešamas lielākas preparāta devas.

Vecāku kļūdas zāļu devu aprēķinos, vai arī apzināta devu palielināšana cerībā uz ātrāku izveseļošanos, var bērnam izraisīt saindēšanos. Vai tieši otrādi - samazinātas devas un ilgāka ārstēšanās var izraisīt faktu, ka preparāts vispār neiedarbojas, vai arī iznīcina infekciju tikai daļēji. Īpaši bieži tā gadās ar antibakteriālajiem preparātiem: tie uzlabo stāvokli ātri, un vecāki domā, ka lieku "ķīmiju" bērnam vairs dot nevajag. Patiesībā, lieta tāda, ka, lai uzveiktu infekciju pilnībā, ārstēšanās kurss jāiziet līdz galam. Citādāk mikrobi var paziņot par savu klātbūtni atkal: piemēram, no augšējiem elpceļiem tie var nolaisties lejā un izraisīt bronhītu vai pneimoniju.

Pierunāt bērnu iedzert zāles ne vienmēr ir viegls uzdevums, bet vajag, lai šīs zāles vēl arī iekļūst organismā pareizā veidā: ar ūdeni, sulu vai pienu, bez ēdiena, vai arī kopā ar to. No šiem nerakstītajiem likumiem atkarīgs tas, cik labi uzsūksies preparāts. Piemēram, laktāzes preparāti, ko nereti izraksta zīdaiņiem lai atvieglotu piena uzsūkšanos, ir jālieto tikai ēdienreizes laikā, pretējā gadījumā no viņiem vienkārši jēgas nav.

Daudzi gadījumi, kad bērni saindējas ar medikamentiem notiek vecāku neuzmanības dēļ: atstāta koša pudelīte mazuļa acu priekšā, sajaukti līdzīga izskata flakoniņi, nejauši iedzerts pārāk daudz zāļu, neprecīza deva. Ārsti nepagurst atgādināt: uzmanīgi izpētiet zāļu iepakojumu un preparāta instrukciju, pirms tā lietošanas.

Regularitāte

Svarīgi ir ne tikai zāles lietot noteiktu laiku, bet arī regulāri tās iedzert: dodot bērnam dzert zāles, izlaižot kādu reizi, nav vērts prātot, kāpēc tās izrādījušās neefektīvas. Otra svarīgā lieta - jāievēro konkrētā preparāta lietošanas noteikumi. Tie var atšķirties pat zālēm ar vienu un to pašu aktīvo vielu, tāpēc vecākiem jābūt uzmanīgiem.

Lietošanas ilgums atkarīgs no tā, cik ilgā laikā zāles uzsūcas organismā, un kāds ir to ārstnieciskais efekts. Ja preparāts jālieto 2 reizes dienā, tātad, intervālam starp lietošanas reizēm, jābūt 12 stundas, un zāles jādzer 8 no rīta un 8 vakarā, nevis 11:00, un 16:00. Centieties iespēju robežās nenobīdīt zāļu iedzeršanas laiku vairāk par 1-2 stundām, lai gan maziem bērniem, protams, tas nebūs viegli. Vienīgais attaisnojums ir miegs, jo bērns speciāli uz zāļu iedzeršanu nav jāmodina, izņemot, ja tā darīt iesaka ārsts.

Izlaista lietošanas reize? Rīkojieties pēc principa: labāk lietot vēlāk, nekā nekad. Tikai pacentieties ievērot lietošanas noteikumus un intervālus. Piemēram, ja pēc brokastīm atceraties, ka aizmirstāt iedot bērnam iedzert zāles, kas jālieto pirms ēšanas, pēc 2 stundām dodiet zāles un piedāvājiet mazajam apēst ābolu vai kādu cepumiņu un pusdienas pārceliet uz mazliet vēlāku laiku.

Izvēlies, bet pārbaudi pirms lietošanas

Zāļu tirgus mūsdienās piedāvā ārstiem un pacientiem ļoti daudz ārstniecības variantu vienai un tai pašai kaitei. Tikt galā un izvēlēties piemērotāko nav vienkārši, taču vienmēr ir iespējams izvēlēties aizstājamus preparātus. Vienīgā nianse: tas atkal jādara tikai un vienīgi ārstam, nevis mammai vai farmaceitam aptiekā. Ja ar ārstu pakonsultēties neizdodas, uzmanīgi izlasiet zāļu lietošanas instrukciju, pirms zāles tiek dotas bērnam. Jums jābūt pārliecinātai par to, ka analogs, ko piedāvāsiet bērnam, tiešām der jūsu vecuma bērnam. Preparāti ar vienu un to pašu aktīvo vielu var saturēt ļoti atšķirīgas sastāvdaļas, piemēram, krāsvielas, saldinātājus, konservantus, un tas var nederēt bērniem, kas sirgst ar alerģijām. Tas pats attiecas uz vienu zāļu dažādām lietošanas formām: aktīvo vielu skaits sīrupā un tabletēs ar vienu un to pašu nosaukumu nereti atšķiras, un, ja nepievērš tam uzmanību, iespējama zāļu pārdozēšana.

Kā rīkoties, ja nu gadās..

-iedot bērnam nepiemērotas zāles vai pārsniegt noteikto devu

Uzreiz bērns jāsāk dzirdināt ar novārītu ūdeni, nedodiet pienu. Var apzināti izraisīt vemšanu, uzspiežot bērnam tajā vietiņā, kur sākas mēlīte. To var darīt arī, ja bērns sākumā jūtas normāli, jo notikumu attīstība nav paredzama. Pēc tam, kad bērnam iztīrīts kuņģis, dodiet viņam jebkuru enterosorbentu, piemēram, aktīvo ogli. Ja bērns kategoriski atsakās dzert, vai viņam sākusies vemšana, krampji, viņš zaudējis samaņu, nekavējoties jāizsauc ātrā medicīniskā palīdzība.

- sastapties ar nevēlamu reakciju uz preparātu

Zāļu nepanesamība var parādīties kā izsitumi, ādas nieze, vemšana, vēdera izejas traucējumi, miegainība, vai tieši otrādi - pārlieka aktivitāte. Tādā gadījumā zāļu lietošana nekavējoties jāpārtrauc un jālūdz ārstam izrakstīt citas zāles. Līdz ārsta vizītei bērnam jādod sorbents un antihistamīna preparāts.

- ka bērnam pēc zāļu lietošanas sākas vemšana

Tas atkarīgs no tā, kad tieši sākusies vemšana, un kādu preparātu bērns lietojis. Šķidrumi no kuņģa uz zarnu traktu pārceļas apmēram pēc 20 minūtēm, un, ja vemšana sākusies pusstundu pēc zāļu lietošanas, tātad, zāles jau paguvušas uzsūkties. Bet, kad bērns izdzēris tabletīti un vemšana sākusies ātrāk, zāļu lietošana būs jāatkārto. Ja tas neizdodas, preparāta forma jānomaina, un, protams, jāizsauc ātrā medicīniskā palīdzība.

Māmiņu Klubs