Laiks ir pagājis nemanot un mazā Denīze jau izaugusi par lielu meiteni.
Ja gadu atpakaļ vēl vēroju mazulīti un domāju, ai cik ātri skrien laiks,nu jau seši mēneši būs. Tad tagad jau jāsaka ,ka būs 1,6 :)
Denīzei jau kādu laiku ir sācies periods ,kad visu gribās darīt pašai.
Pati cenšas vilkt zābakus, zeķes, bikses. Pati mācās ēst. Un jāsaka ,ka ēšanas prasme tiešām ir laba. Ļoti labi sanāk pašai paēst zupu. Tikai tā labā un paklausīgā meitene pazūd mirklī,kad puncis ir pilns. Tad sākas palaidnības. Zupa iet pa visu galdu, tiek izmēģināts zīmēt ar karoti un visu kas atrodas šķīvī.
Vēl Denīzei ļoti pašai patīk kāpt pa trepēm. Tā kā dzīvojam vēl pagaidām piektajā stāvā,tad šis lielai kāpiens viņai šad tad ir tāds pamatīgs notikums. Pati no lejas līdz pat augšai uzkāpj.
Vēl viņa ir kļuvusi par lielu palīgu. Aizness un atnes brālim dažādas mantas. Pati paņem drēbes,kad jādodas ārā. Zina ,kas kur atrodas un ir mājas direktors. Visi tiek nokomandēti un Denīze tik pienes klāt lietas.
Lai arī brīžam šķiet,kāpēc tas laiks tā skrien. Tomēr kopumā ir patīkami skatīties,kā mazā meitene kļūst liela un patstāvīga. Jo pēc mēneša jau būs jāuzsāk dārziņa gaitas un tad visas šīs prasmes noderēs.