Ķermeņa masāža
12.12 10:00-16:00
Izpārdots
Daudzbērnu vecāki tika aicināti aptaujas ietvaros norādīt trīs lietas, kas viņuprāt uzskatāmas par visgrūtāk nodrošināmajām, taču ģimenei ļoti nepieciešamajām lietām. Atbildes tika apkopotas un, pamatojoties uz iegūtajiem rezultātiem, pēc ranžēšanas principa tika identificētas biežāk minētās atbildes, kas tika sakārtotas hierarhiskā secībā.
Daudzbērnu ģimenes par nepieciešamākajām, bet visgrūtāk nodrošināmajām uzskata šādas lietas:
Ar mājokli, tā uzturēšanu un labiekārtošanu saistītie maksājumi: Lielākoties tiek minēta nepieciešamība pēc lielākas dzīvojamās platības, piemērotām mēbelēm, kā arī iespējām veikt komunālos maksājumus savlaicīgi un pilnā apmērā. Daļai respondentu apkures materiālu sagāde ir būtiska, bet grūti nodrošināma lieta.
Apģērba un apavu iegāde: Visvairāk nepieciešami ir sezonai un izmēram atbilstoši apavi gan bērniem, gan vecākiem. Vairāki respondenti atklāj savu iespēju ierobežotību iegādāties apģērbu vai apavus visiem ģimenes locekļiem, kā arī min vēlēšanos iegādāties kvalitatīvus un jaunus, nevis lietotus izstrādājumus.
Kopīga atpūta, kultūras pasākumu apmeklēšana, izklaide, ceļošana: Ģimenes labprāt dotos kopīgās ekskursijās un ceļotu gan Latvijas valsts teritorijā, gan ārpus tās. Teju vai katrā atbildē izskan vēlme pēc teātra vai muzeja apmeklēšanas. Ģimenes norāda, ka „to, kas ir ļoti nepieciešams spējam nodrošināt, grūtāk ir ar izklaidi, kultūras pasākumiem, u.tml..” Taču šīs ir uzskatāmas kā būtiskas ģimeņu garīgās un sociālās vajadzības.
Veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanas iespējas: Visbiežāk izskan vajadzība pēc zobārsta pakalpojumiem vecākiem, kā arī ātrāka pieeja ārsta pakalpojumiem. Tāpat tiek minēta nepieciešamība pēc speciālistu apmeklējuma ārpus Latvijas, kā arī vajadzības pēc specializētiem pārtikas produktiem, piemēram, bezglutēna pārtika. Vairākas ģimenes uzsvēra nepieciešamību pēc veselības apdrošināšanas polises.
Transports un ar pārvietošanos saistītie izdevumi: Ģimenēm ir nepieciešamība pēc mobilitātes. Bieži vien tas saistīts ar bērnu izglītošanos un brīvā laika pavadīšanas iespējām. Ģimenes uzskata, ka sabiedriskā transporta izmantošanas izmaksas bērniem ir pārāk augstas. Ģimenes labprāt saņemtu atbalstu piemērota izmēra auto iegādei, kā arī atvieglojumus degvielas izdevumu segšanai.
Interešu izglītība: Vairums vecāku min atbalsta nepieciešamību dažādu interešu izglītības programmu dalības maksu segšanā, kā arī nepieciešamā inventāra iegādes problēmas, jo sevišķi saistībā ar sporta inventāru un mūzikas instrumentu iegādes vai iznomāšanas iespējām.
Pilnvērtīga pārtika un uztura nodrošināšana: Ņemot vērā jau iepriekš raksturotos jautājumus saistībā ar paēdināšanu un pārtiku, iespējams konstatēt, ka ģimenēs ir problēmas ar iespējām nodrošināt kvalitatīvu, sabalansētu un individuālajām vajadzībām atbilstošu pārtiku. Ģimenēm ir grūti nodrošināt visiem ģimenes locekļiem ēdienreizes sabiedriskās ēdināšanas iestādēs, bieži vien grūtības sagādā arī samaksāšana par pusdienām skolās un bērnudārzos.
Neapšaubāmi, lai arī visi iespēju robežās ir paēdināti, aptaujātos vecākus satrauc pārtikas kvalitāte un ēdienreižu regularitāte, kas atstāj ietekmi uz veselību
Atbalsts ar izglītības iegūšanu saistītos jautājumos: Lielākoties tiek minēta atbalsta nepieciešamība kancelejas preču iegādē, taču nozīmīgs ir arī jautājums par vecāko bērnu tālākizglītību. Daži vecāki norāda uz izglītības iestāžu pieejamību tuvu dzīvesvietai bērniem ar īpašām vajadzībām.
Daudzbērnu ģimeņu situācija ir sarežģītāka, kā ģimeņu situācija, kurās nav bērnu vai ir 1 - 2 bērni
Kopumā raksturojot ģimeņu vajadzības un galvenās problēmas, to ilustrē citāts: „Dzīvojam - no rokas-mutē, tas tiešam dzen stresā.”
Lielā mērā aptaujā gūtos datus apstiprina arī intervēto ekspertu novērojumi par daudzbērnu ģimeņu situāciju. Bērnu interešu aizstāvības speciāliste “SOS Bērnu ciematu asociācijas” pārstāve Kristīne Veispale norāda, ka nabadzības risks ģimenēs ar bērnu skaitu tikai pieaug, jo reizēm nav atšķirības, vai ir četri vai seši bērni, jo vecākiem tāpat nepietiek zināšanu un finanšu līdzekļu, lai viņus uzturētu. Tāpat eksistē arī ar mājokļa jautājumiem saistītās problēmas, jo daudzbērnu ģimenēm bieži vien nav iespējams atrast vai atļauties atbilstošas platības dzīvesvietas. Problemātiska ir arī apģērba iegāde, trūkst līdzekļu arī bērnu brīvā laika pavadīšanai, pulciņiem. Pat ja pulciņi ir bez maksas, ģimenei tās nenoliedzami ir papildu transporta izmaksas, kas ir arī viens no lielākajiem šķēršļiem bērnu iespējām izmantot interešu izglītību. Pieeja interešu izglītībai daudzbērnu ģimenēm ir īpaši nepieciešama, tāpat arī liela nozīme ir iespējām apmeklēt vasaras nometnes, lai bērni būtu nodarbināti un nejustos atstumti.
Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns uzskata, ka daudzbērnu ģimeņu situācija noteikti ir sarežģītāka nekā to ģimeņu situācija, kurās nav bērnu vai ir viens vai divi bērni.
PĒTĪJUMS: Daudzbērnu ģimeņu situācija mūsdienu Latvijā
Izlasīju sarakstu un tā ar nesapratu, kas ir tas, ko nav problemātiski nodrošināt? ....
Bet saprotami, jo kurš gan negrib dzīvot labi!
Mani vairāk skumdināja pētījums, ko veica viena no ES institūcijām, bet kas bija knapi pamanāms LV mēdijos, par to, ka Latvijā vidēji cilvēki ir klasificējami kā trūcīgi un to, ko citviet uzskata par normu ikdienā, LV lielākā daļa iedzīvotāju var tikai sapņot.