Vienkārši Ziemassvētku dzejoļi bērniem

Līdz Ziemassvētkiem atlicis pavisam nedaudz, tāpēc laiks mācīties dzejoļus. Gan vienkārši tāpat, lai radītu svētku sajūtu, gan arī tāpēc, lai nepaliktu bez dāvanām brīdī, kad Ziemassvētku vecītis vaicā pēc pantiņa. Mēs esam apkopojuši populārus, bet skanīgus un vienkāršus dzejoļus, kurus šajos svētkos var iemācīties arī paši mazākie!

Ber, Laimīte, sudrabiņu

Ziemassvētku vakarā,

Lai mirdzēja visas takas

Jaunajā gadiņā.

Kas ir ziemassvētki?

Vai tu pateikt vari,

Maza, maza eglīte,

Asas asas adatas!

Spoža, spoža svecīte,

Karsta, karsta liesmiņa!

Maza, maza dziesmiņa,

Liela, liela dāvana!

Visi eži miegā,

Visi lāči sniegā.

Visas peles alās,

Klusums malu malās.

Zivis guļ zem ledus,

Bites tur, kur medus.

Brūnaliņas kūtī,

Leduspuķes rūtī.

Vakarā, kad vēji norims,

Zvaigžņu logi iedegsies.

Svētku vecīt's ceļā dosies

Un pie bērniem ciemosies.

Sidrabiņa lietiņš lija

Ziemassvēktu vakarā,

Visi sīki žagariņi

Sidrabiņu vizināja.

Zaķēns mežā ezi sauc:

- Kur gan palicis mans draugs?

Sniegi snieg un puteņo!

Kā lai tagad atrod to? -

 

Vāverīte kokā smej.

- Velti draugu meklēt ej.

Kamēr sals un kamēr sniegs,

Ezim mežā ziemas miegs.

Ziemassvētki sabraukuši 

rakstītām kamanām,

Tekat bērni, saņemat

basajām kājiņām.

Tētis atnesa eglīti košu,

Ņemšu to tagad un izgreznošu!

Rotu man daudz un konfekšu arī,

Svecīšu pilni būs visi zari!

Pieduros zaram - kas tad tas -

Pirkstā ieķeras kaut kas ass!

Nē, te jau cilvēks nevar būt drošs, -

Tā eglīte kož! Ai, ai!

Es ticu, ka ir debesis,

Kur laimes bērni mīt,

Kur saulīte daudz spožāk(i)

Un mīlīgāki(i) spīd.

Es ticu, ka ir brīnumi,

Kas necerēti nāk

Un daiļu sapņu pasauli

Ap sevi radīt sāk.

Es ticu, ka ir laimība,

Kas svētās liesmās mirdz;

Un, ja tā visa nebūtu,

Vai justu mums tad sirds?