Veikals un histērijas: Kā rīkoties?

Bērni vecumā no pusotra līdz četriem gadiem bieži rīko histērijas. Uzreiz divi jaunumi vecākiem. Pirmkārt, no tā īsti nav iespējams izvairīties, drīzāk būtu jābaidās, ja tādu nav nemaz un necik. Otrkārt, ir dažādi paņēmieni, kas var palīdzēt, lai atrastu tieši jūsu bērnam piemērotāko.

Šodien uzzināsim dažādu psihologu viedokli, atliek vien izvēlieties jūsu gadījumam tuvāko

Viktorija Gaina, psiholoģe

Psiholoģe salīdzina bērna psihologīju ar palaidējpogu. Ja jūs to vienu reizi uzspiežat, un nav kaut kas sanācis; spiežat otru reizi - atkal nesanāk, trešo reizi, ceturto reizi - un jūs jau zaudējat interesi. Bet, ja pēc pirmās, otrās reizes viss jau izdodas, jūs noteikti to spiedīsiet atkal un atkal, jo zināt - jums taču sanāk. Tas pats ir arī ar bērna histērijām veikalā.

Bērni ļoti jutīgi uztver savus vecākus, un viņi ļoti prasmīgi ar vecākiem manipulē. Svarīgi ir to atcerēties un pamanīt savlaicīgi, nepadodoties bērnu izliktajiem āķīšiem. Atceramies, ka nav vērts nogludināt savu vainas apziņu ar jebkādām materiālajām lietām, jo bērnā notiek izpratnes maiņa, mīlestības, siltuma, uzmanības vietā viņš pierod saņemt rotaļlietas, attiecīgi svarīgi ir kvalitatīvi pavadīt laiku kopā.

Ludmila Paškeviča, psiholoģe

Lai arī kādi būti šo emocionālo uzplūdu iemesli, vai, kā mēs tos saucam - histēriju iemesli, ar šo ieradumu mierīgi var tikt galā. Protams, nebūs viegli, bet vecākiem jāiemācās pareizi reaģēt, un tādā veidā palīdzēsim arī bērniem tikt ar tām galā.

1. Paši esat mierīgi

Ja jūs arī sāksiet izrādīt emocijas, tas ne pie kā laba nenovedīs, situācija tikai pasliktināsies.

2. Nomieriniet bērnu un nosauciet viņa jūtas vārdos

Labāk izrādiet sapratni, centieties bērnu nomierināt. Dažkārt pietiks vien novērst bērna uzmanību no sliktām domām. Maigs apskāviens, buča un pašūpināšana rokās var tiešām bērnu nomierināt. Nosauciet emocijas, ko bērns izjūt: "Es redzu, tu dusmojies", "man šķiet, ka esi aizkaitināts" utt. Bērnam jāiemācās paskaidrot, ko viņš pārdzīvo, jo viens no kaprīžu iemesliem ir arī neprasme valdīt pār sevi.

3. Novērsiet bērna uzmanību

Pirms vēl histērija ir uzņēmusi apgriezienus, centieties pārslēgt bērna uzmanību uz kādu interesantu objektu. Tas iemācīs bērnam to, ka viņš var pārslēgt enerģiju un ļauties citām nodarbēm, ja vien pašam to gribēsies. Ja histērija jau sākusies, uzmanības pārslēgšana diezvai palīdzēs.

4. Paredziet situāciju

Kad bērniņš ir kļuvis nervozs, un pieļaujat jau, ka varētu drīzumā sākties TAS, -iedodiet viņam kādu lietiņu, rotaļlietu, grāmatiņu, vai varbūt spilventiņu, uz kuru viņš varētu izdusmoties.

5. Ignorējiet histēriju

Ja jūs jau saprotat, ka histērijas kļuvušas par veidu, kā bērns no jums kaut ko izdīc, vienīgā taktika cīņā ar tām ir nepievērst bērnam uzmanību. Bērnam, kā aktierim, vajadzīga auditorija. Nav skatītāju, nav jēgas turpināt izrādi.

6. Runājiet par histēriju

Pēc tam, kad bērns ir nomierinājies, parunājiet ar viņu par to, kas viņu tā satraucis.

Nevajag pārmest, izsmiet bērnu, un sodīt par notikušo, tas nesniegs nekādus rezultātus. Labāk pasakiet bērnam priekšā, kāda būtu, jūsuprāt, pareiza, uzvedība šādā situācjā.

Audziniet savu bērnu ar mīlestību un pacietību, atcerieties, ka vairums bērnu jūtas pārliecinātāki un pasargātāki, ja ģimenē starp mīlestību un pieņemšanu, kā arī noteikumiem un disciplīnu ir vienlīdzības zīme.

Diāna Zande, psiholoģe

Pamanot, ka bērns grasās krist gar zemi un rezultātā nopērkot viņam to, ko viņš prasa, vajadzētu sev pajautāt: "Kādā brīdī tu pārstāsi uzņemties atbildību par bērna uzvedību un pārstāsi viņam izdabāt mīļā miera labad? Kādā vecumā bērns pārstās kaut ko prasīt, ja pati viņam pateiksi: stop?". Atceries! Bērnam vienmēr būs kādas prasības.

Ja vecāki tajā brīdī, kad bērns skaļi kliedz un krīt gar zemi, domās, ko par viņiem padomās pilnīgi sveši cilvēki, nedomājot par pašu bērnu, tas nozīmē, ka viņi orientējas uz svešu cilvēku vajadzībām.

Galvenais ir visu izturēt, stāvēt blakus un bērnam mierīgi teikt:"Es redzu, ka esi dusmīgs, redzu, ka gribi to mašīnīti, bet mēs viņu šoreiz nepirksim.". Ja vecāki iztur šo teātri, bērns saprot, ka histērijas un krišana gar zemi nestrādā, un to visu darīt ir bezjēdzīgi!

Irina Dedele, psiholoģe

Bērna histērijas laikā galvenā vecāku problēma nav bērna cirks, bet gan apkārtējo reakcija. Piekritīsiet, ka mājās, kad ir tāda pati situācija, nav taču novērotāju. Un jūs jūtaties daudz pārliecinātāk, daudz mierīgāk.

Tātad, ja skandāls ir uz ielas, jūsu galvenais, un arī ne vienkāršais uzdevums ir iedomāties, ka apkārt neviena nav. Centieties pievērst uzmanību mazāk tam, kas notiek apkārt, un, ko padomās citi par jūsu skandalētāju - bērnu un jums. Galu galā, visdrīzāk tuvāk ar šiem cilvēkiem nebūsiet pazīstami, un arī nemaz nevajag!

Publiskais skandāls visbiežāk tieši arī ir aprēķināts uz to, ka jūs nobīsieties, centīsieties jebkurā veidā nomierināt bērnu, un tikai tāpēc, lai labi izskatītos apkārtējo acīs. Pietiks vienu reizi tam visam pakļauties, kā uzstāšanās sāks kļūt regulāras.

Ja gribat pasargāt sevi no tā, saņemieties un esiet stingri savā nostājā!

Jūsu miers ir panākumu avots!

Māmiņu Klubs