Ķermeņa masāža
28.10 14:30-17:00
Izpārdots
Jau labu laiku domāju..
Vai mammām ar meitām ir vieglāk?
Vai viņas krīt un taisa ekstrēmus trikus mazāk?
Vai ar viņām ir vieglāk?
Vai tikai puikas krīt un gāžas uz nebēdu?
Vai tikai puikām pirmajos dzīves gados ir neskaitāmi puni, zilumi, pušumi utt?
Vai tiešām tikai būt par puikas mammu ir īsts pārbaudījums nerviem?
VAI - varbūt vienkārši es pati esmu pie vainas.. par maz sargāju un ļauju pasauli iepazīt pašam , lai zinātu kādas ir sekas vai prieki katrai attiecīgajai darbībai?
Tad nu netieku gudra..
Šodien kārtējais dēla ekstrēmais mēģinājums izdarīt ko pāri saviem spēkiem beidzās nesekmīgi - ar asarām, jaunu punu un zilu ausi! Manam mazajam pētniekam ir gads un trīs mēneši.. Esam kopīgi piedzīvojuši neskaitāmus kritienus, asinis, zilumus, punus utt.. taču augot lielākam, arī izdarības kļūst lielākas, līdz ar to arī sasitumi! Paldies Dievam, ka, ne nopietni! Taču, reizēm man šķiet, ka iet jau pa traku. Kā piemērs ēdējā nedēļa- visa piere ir vienos zilumos.. Nu piemēram -
vakar - uzskrēja ar pieri galda stūrī, diezgan stipri, palika caurumiņš no stūra, lielas asaras, nedaudz asinis un par šo atgadījumu tagad mums atgādina maza krevelīte un uzmanīgs attālums no dēla puses tuvojoties galdam.. Mācība, ka jābūt uzmanīgam!
Šodien - Aizskatījās uz kaķi un ieskrēja ar galvu stenderī, atkal zilums .. No šī gan nezinu vai būs mācība, jo gadījās diezgan nejauši
Šovakar - lēkāšana pa dīvānu! Vairākas reizes aizrādām, ka tā nedrīkst un izkrītot atkal sāpēs un būs jāraud. Piestūķējām max tuvu galdu, lai nav tā, ka tiešām, nedod Dievs, izkrīt ar galvu pa priekšu.. sasvērās.. un tieši ar austiņu krita.. rezultātā, milzīgs puns aiz auss, zila austiņa nedaudz stūrītī kur sasita un asaras..Vai guva mācību? Dīvānā , vismaz šovakar , vairs nemuļķojās!
Šādi es varētu turpināt ilgi un dikti, jo šķiet, ka mūsu dēls tiešām ir ekstrēmists un pārdrošnieks!
Teiksiet- ko čīksti? Pati vainīga? Ko neaizsargā bērnu no galda stūriem? Neuzvelc ķiveri utt?
Es sargāju no galda stūriem,proti,iepriekš! Taču laimīgas sakritības pēc , vienu reizi ienācu istabā īstajā brīdī kad mans bērns bija jau sarkans , aizrijoties ar nokribināto galda stūra sargu! Momentāli visi izlidoja no mūsu mājām! mammas, tiešām! viņi zibensātrumā iemācās viņus noknibināt, un protams . kā jau viss, tiek iepazīts caur muti! esmu dzirdējusi ari citus līdzīgus stāstus par šiem gumijas sargiem..Labāk lai pāris zilumi, un mācība (jo bērni taču visu iemācas un apgūst iepazīstot, apčamdot un izjūtot visu uz savas ādas) , bet vismaz dzīvs!!
Par ķiveri.. - mūsu domas ar tēti sakrīt - tad jau jāietin burbuļplēvē lai nesasitas utt. Ķivere mums šķiet tāds lieks aizsargs, jo zinās ka droši var sisties un krist, sāpes un sekas nav, un mazums, sāks skriet ar galvu kokā! Es protams tagad pārspīlēju, bet runāju par šo sargāšanas līdzekli no mūsu skatījuma..
Šovakar jau pēc kārtējā kritiena un ziluma, jau ar vīru runājam un iesmējām - varbūt mums pirmo vajadzēja meitu?! Vai ar viņu būtu vieglāk? Vai ar viņu man būtu vieglāk pieņemt kritienus, zilumus, punus pēc tam audzinot hiperaktīvu , ekstrēmu dēlu? Vai tiešām tikai mans dēls skrien ar “galvu sienā”?
Nepārprotiet - mēs ļoti mīlam savu dēlu, un neparko nemainītu pret meitu, taču šovakar tas tāds humoriņš un pārdomu tēma par kritieniem, un dzimumu atšķirībām uzvedībā starp puikām un meitenēm!
Labprāt uzklausīsim arī jūsu pieredzi un stāstus!
Mani divi dēli, ar 12 gadu starpību, mani ir visu viņu dzīvi līdz šim tikai saudzējuši 😀 ir protams, pa kādam mazam stresiņam, bet tā.... Viņi sevi mīl un sev pāri nedara un man arī nē. Man nervi stipri, un mati sāka sirmot ap 35 gadiem, bet tā mums ģenētika, sievietes manā ciltī sāk sirmot agri. Man šķiet, ka tieši meitu mātēm ir vairāk stresa.
Man viņu uzdāvināja, taču zinu ka viņu var iegādāties kristīgajā grāmatnīcā. Varbūt ir Jāņa Rozes grāmatnīcā, viņiem var pajautāt kuros veikalos ir pieejamas.
Grāmatu iesaku palīdz izprast kā runāt ar dēlu. Priekš sevis paņēmu ko vajag man .
Ieintriģējāt! Kur iespējams iegādāties šo gramatu, un vai iesakāt? 😀
Man ir dēls 4,5 g un meita 1.5g . Abi ir aktīvi un izzina pasauli. Dēls jau meitas vecumā regulāri tika pie zilumiem , tad jums pierē, vai kaut kur steidzoties aizķērās un sasitās. Tagad ar mēdz būt aktīvs un nedomā par sekām. Meita ir prātīgāka, taču arī visur kāpj, taču nav tādi kritini kā dēlam. Šobrīd lasu grāmatu "Zēnu audzināšana "Džeimss Dobsons tur ir labi aprakstīts par zēnu rīcību un kāpēc viņi ir tik aktīvi.
Dzimumam šajā gadījumā nav nozīmes, nozīme ir bērna tempermentam. Katrā ziņā mana jaunkundzes izdarības šajā vecumā vairāk līdzinājās tava bērna izdarībām, nekā puikas.
Kad meita auga, ķiveres īsti "nebija modē", galda stūru sargi normāli pieejami arī ne. Ko darīju - mācīju meitu droši nokāpt no jebkuras vietas, kur uzkāpusi, nospraust robežas un parādīt skaidri, ko drīkst un ko nē. Jā arī lēkāšana pa dīvānu netika atļauta (tāpat reiz krita un pret galdu pārsita pakausi). Konsekvence vecāku norādījumos palīdz - ja nedrīkst pa dīvānu lēkāt, tad nedrīkst, ikreiz ceļam nost.
Ja bieži iekrietu kaut kur nejauši - aizvestu bērnu pie acu ārsta, lai pārbauda vai skaidri visu redz un ieskriešana nav saistīta ar redzes problēmām.
Mācies pacietību un laikusniegādā matu krāsu 😃 Man reizēm bija kauns meitu vest uz b/d, jo kājas regulāri bija ar zilumiem, reizēm zilumi bija arī citur. Kāpa visur kur var un kur nevar uzkāpt. Sāka iet skolā, bet par drošību sāka domāt vien tad, kad 3 klasē aizdevās uz sporta tūrisma pulciņu, kur lielu uzmanību pievēršs drošībai - tjipa kāpt var visur, bet tam jābūt max droši.
Man ir 3meitas. Puikas arī esmu dzīvē redzējusi. Protams, dominē raksturs, bet tomēr, manuprāt, kopistiski puikas ir dullāki, plus meitenes vairāk tomēr ieklausās, ir mazliet apzinīgākas, atbilstoši vecumam. Meitenes mēdz būt untumainākas, kaprīzākas.
Man dēlam 1,1 gads arī ekstrēmi mēģina iepazīt pasauli, šobrīd izmēģina krist uz muguras, ir ok,ja krīt rokas,bet šodien nokrita uz grīdas, paraudaja un trakoja tālāk. Par tiem stūru aizsargiem piekrītu, mans arī noknibinaja un gribēja pagaršot
un taja vecuma ir normali, ka izpeta visu, un vel palekat pa gultu gribas.
Man ir komplektins. Jasaka, ka tas ir atkarigs tikai un vienigi no rakstura. Meita tads raksturs,ka tos sirmos matus vareja dabut. Bet ka lielaka paaugusies, ta pratigaka palikusi.