Vai runas problēmas tiek pārmantotas?

Ja vecākajam bērniņam ir problēmas ar runu, vai arī jaunākajam tādas būs? Vai bērniņš, kas 2-3 gadu vecumā neko vēl nerunā, ir pārmantojis to no tēta, kas arī bērnībā sāka runāt vēlu? Skaidrojumu sniedz logopēde Eleonora Gulbe.

"Ja runa ir par kādām vecākā bērniņa logopēdiskajām problēmām, tad ne vienmēr mazākā bērniņa runas attīstībā būs tādas pašas problēmas. Bet tomēr - risks pastāv, jo vecāki abiem ir vieni un tie paši, - tas jāatceras, ja runājam par iedzimtībām." - paskaidro logopēde.

Risks mantot logopēdiskās problēmas ir pat tad, ja tādas bijušas vecmāmiņai, vectētiņam, piemēram, ja kāds ģimenē valodu "raustījis" vai arī bijušas citas nopietnas grūtības runas attīstībā.

Speciāliste stāsta, ka situācijās, kad kāds no vecākiem sācis vēlu runāt, ir visai liela iespējamība, ka arī bērniņš sāks runāt vēlāk kā viņa vienaudži.

"Jebkurā gadījumā tomēr katra situācija jāizskata individuāli", - uzsver logopēde.

Eleonora Gulbe iesaka pirms laika nekrist panikā, jo bērni nereti nerunā nevis tāpēc, ka viņiem ir kādas problēmas, bet gan tāpēc, ka viņi veido savu pasīvo vārdu krājumu. Aktīvais vārdu krājums ir tas, ko bērni izmanto ik dienas, un ir arī šāds pasīvais, kas ar laiku pārvēršas aktīvajā.

"Ja bērniņš 2-3 gadu vecumā klusē vai ir ļoti mazrunīgs, bet tai pat laikā viņam ir ļoti laba atmiņa, viņš visu parāda un kopumā attīstas labi, jāpavēro, vai nu viņš vienkārši veido šo te pasīvo vārdu krājumu, vai arī tiešām ir pamats aizdomāties par logopēdiskajām problēmām" - paskaidro speciāliste.

Klusēšanas gadījumā, attiecībā uz 2-3 gadu vecu bērniņu, galvenais padoms, ko sniedz Eleonora Gulbe ir - neuztraukties, pavērot mazuļa attīstības dinamiku un nepieciešamības gadījumā vērsties pie speciālista, varbūt - lai kliedētu šaubas.

Māmiņu Klubs