No vienas puses jautājums varbūt pat dīvains. Bet no otras..
Vai dažkārt nesaskaraties ar situācijām, kad bērna slimošana ir jums pat izdevīga? Uz darbu, piemēram, nav jādodas. Nav jābrauc komandējumā, uz kuru negribējās braukt, nav jādodas uz nepatīkamām sanāksmēm, ciemos, pie cilvēkiem, ar ko nemaz negribas tikties?
Apbrīnojami, bet dažkārt mēs patiešām paši, neapzināti, projicējam slimību uz paša pērnu.
Pat, ja atbildējāt uz visiem augstākminētajiem jautājumiem noraidoši, apskatīsimies šo izdevīgumu no citas puses. No bērna puses. Vai viņam ir izdevīgi slimot?
Vai viņam tiek vairāk uzmanības no saviem radiņiem, ģimenes locekļiem slimības laikā? Vai mamma ir kopā ar viņu tādās dienās? Vai vecmāmiņa tādās reizēs gatavo īpaši gardu morsu? Vai gādīgais tētis slimības laikā atnes kādu jaunu rotaļlietu, lai iepriecinātu bērnu?
Dabīgā vecāku vēlme "atvieglot ciešanas" savam bērnam tādās dienās rada bērnā pārliecību, ka slimot ir labi, tas ir feini, un slimošanai ir daudz priekšrocību.
Tajā pat laikā pareizāk būtu bērnam jau no agras bērnības mācīt, ka slimība ir kaut kas nepatīkams, no kā ir jātiek pēc iespējas ātrāk vaļā.
Apslimis? Ai, cik žēl, dārgais, būs jāatceļ pastaigas ar draugiem, došanos ar ģimeni uz ZOO, netiksim arī uz tava labākā drauga dzimšanas dienu..
Un laikam tas, kas mani visvairāk aizķēra lekcijā par bērnu veselību ir - NEVAJAG teikt bērnam, ka viņš šodien netiks uz dārziņu, jo ir apslimis. Cik nav dzirdēts tādu stāstu, kad bērns mājās ir vesels, bet, kolīdz dodas uz dārziņu, uzreiz saslimst. Nu lūk. Viņš jau zina, ja saslims, uz dārziņu nebūs jāiet..
Kas attiecas uz bērna veselību, tad te vecākiem stāv priekšā vairāki uzdevumi (šoreiz nestāstīšu par imunitātes stiprināšanu, pareizu uzturu, šoreiz vairāk par psiholoģiskajiem aspektiem):
- Pirmkārt, jābūt laimīgiem un veseliem pašiem. Ja esat nogurusi, atpūtieties. Ja esat depresijā, ārstējieties. Iegūstiet aizraušanos, kas izraisa jūsos prieku. Nerisiniet savas problēmas uz bērna rēķina.
- Otrkārt, stāstiet bērnam, ka viņš ir vesels, ka viņam ir stiprs organisms, ka viņam slimības nekaitēs. Kā? Ar vārdiem. Ar mīlestības atmosfēru, kurā jādzīvo bērnam. Pieņemiet bērnu tādu, kāds viņš ir.
- Iemāciet bērnam atslābināties. Nogurt var ne tikai mamma un tētis, arī bērndārznieks vai skolnieks nogurst. Svarīgākais - ko ar šo nogurumu darīt. Dodieties vannā, pamasējiet bērnu, padarbojieties ar elpošanas vingrinājumiem. Kādi paņēmieni ir tavā arsenālā? Iemāci tos savam bērnam!
Protams, ja bērnam ir daudz pulciņu, ārpus bērnudārza gaitām, ir jāpadomā par to, vai viņam nav pārslodzes.
Ļoti bieži slimība, īpaši gadījumos, kad bērni slimo bieži, nes sevī psiholoģiskus iemeslus. Tieši tāpēc, ar psihes veselību jādarbojas jau no agra vecuma - vienkārši stāstot bērnam, ka viņš ir vesels un stiprs.
Pievilināt veselību var arī ar vizualizāciju, meditācijas, lūgšanu un mantru palīdzību. Atkarībā no tā, kam kurš tic.
Un nobeigumā mazliet par uzturu. Protams, vislabāk bērnus jau no bērnības pieradināt pie veselīga, pareiza uztura. Neēst ātri pagatavojamos ēdienus, neēst sliktā noskaņojumā, nerāties pie galda.
Un maziņš noslēpums katrai mammai - gatavot ar mīlestību, ar domām par veselību, savu un savu tuvinieku labklājību. Mēs taču esam tas, ko ēdam.
Kā jūs orientējat bērnus uz veselību?
Vai jūsu bērniem slimošana ir izdevīga?
Mēs šobrīd abi ar bērnu mācāmies vizualizēt veselību un dzīto prom slimību, sakot "man nevajag slimību, ej prom!". Sākumā puika smējās, bet tagad jau pilnā nopietnībā to saka.
Un vispār liela taisnība tajā, ka bērns saslimst arī tad, ja vecākiem izdevīgi 😉 Kā reizīti, meklējot psihoemocionālo cēloni pēdējai bērna saslimšanai, secināju, ka šī reizīte bijusi atkal manis dēļ, jo man kaut kā gribējās viņu mājās redzēt, tā kā viņš izaudzis tik prātīgs, ka es to izbaudu tik lielā mērā, ka vārdos nevaru izsacīt - tāds lepnums sirdī, jo iepriekšējais laiks bijis visai grūts. Tā nu mans lielais, prātīgais bērns apslima, lai mamma mājās varētu priecāties - muļķīgi, bet fakts 😀