Ķermeņa masāža
27.07 13:00-15:30
Brīvo vietu skaits: 1
Kas, tavuprāt, liecina par pavasara atnākšanu? Kādas ir tavas pavasarīgās sajūtas?
Raksti savu atbidi tepat komentāros un tiec pie Latvijas Leļļu teātra biļetēm 27.februārī plkst.18:30 4 personām!
Laimētāju noskaidrosim jau 26.februārī!
pavasaris drīz būs klāt, jo :
*jau mēnesi mostos 10 minūtes pirms modinātāja
*pusdienu pātraukumos var ēst saldējumu un nesāk klabēt zobi
*aizvien biežāk gribas ieiet veikalā, lai pielaikotu kādu puķainu kleitu
*sirdī iezogas sajūta, ka pienenes varētu uzziedēt jau rīt
*virtuves plauktā sīpols jau paspējis izaudzēt zaļus lociņus
*pretīmnācēji ir mazāk īgni
*ir sācies pavasara svinamdienu maratons
*domas tā vien velk uz garāžu pie velosipēda un uz kurpju skapi pie skriešanas kedām
*pūpoli izskatās tik dievīgi un pūkaini
*jau plānoju sākt sīpolmizu krāšanu krāsainām Lieldienām
Labvakar! Pavasaris ir klāt! Kas par to liecina?
Aiz loga čivina putni, sniegs ir nokusis, ārā mainījies gaiss.....tas smaržo pēc pavasara!
Nav jāsatraucas par to, kā vīrs aizbrauks pa slideno ceļu uz darbu!
Uz balkona var izlikt drēbes žāvēties!
Ārā ir silti un jauki! 😀
Drīz ziedēs sniegpulkstenītes un krokusi!
Manāma aktīva rosība sēklu bodēs!
Var uzvilkt plānākas zeķubikses, lai dotos pastaigā!
Pavasarī mēs laulājāmies....jā, un laulībai jau gads! 😀
Parādās vēlme aizdoties līdz dārzam, paskatīties vai viss savās vietās! Drīz gribēsies rušināties pa zemi! 😀
Un vispār, pavasarī, šķiet, cilvēki kļūst smaidīgāki un dzīve pozitīvāka!
Cik brīnišķīga balviņa! ❤
Par pavasara tuvošanos, pirmkārt, liecina gaiss. Tas sāk smaržot, turklāt specifiski. Mazliet pēc mitras zemes, mazliet pēc koksnes - nav tie patīkamākie aromāti, teiksiet, taču apliecina - daba mostas, sastingums ir garām. Un tad arvien biežāk gluži automātiski mājās tiek atstāta cepure un cimdi. Mēteli ar kapuci nomaina pavisam plāniņš. Ir vairāk saulainu dienu. Sildošu, nevis saldējošu. Garlaicīgās rozes un krizantēmas veikalu plauktos nomaina tulpes un narcises, un mēs ar meitu stāvam un smaržojam vairākas minūtes. Biežāk līst, bet šis lietus ir patīkams, veldzējošs, nevis tāds, kura laikā negribas doties ārā pat līdz tuvējam veikalam. Saulrieti top skaistāki un krāšņāki - tie pamazām iekrāsojas rozā toņos un sāk līdzināties tiem, ko vērojam vasaru vakaros. Šur tur sāk pavīdēt pa mazam, zaļam zāles stiebriņam.
Par mani runājot - pavasari sveicinu ar kedām. Zābakus skapja dziļākajā stūrī, krāsainu kleitu mugurā un kedas kājās. Biežāk uzkrāsoju sarkanas lūpas. Sāku lakot nagus, jo ziemā šķiet - nav vērts, tāpat rokas jāslēpj cimdos. Biežāk vāru zupas un gatavoju salātus, pamazām gaidot dienas, kad pārtiksim tikai no aukstās zupas un saldējuma. Biežāk turu vaļā logus - vairs nav jābaidās, ka dzīvokļa temperatūra nokritīsies līdz 15 grādiem. Pārnākot mājās viss ir svaigs un patīkams. Redzu - uz vaigiem sāk parādīties mani ikgadējie prieciņi - vasarraibumi. Veicu revīziju drēbju skapī, vilnas izstrādājumus nogrūžot maliņā un priekšplānā sakārtojot vieglākas, ērtākas drēbes. Vedu bērnus garākās pastaigās, jo zinu - nenosalsim. Biežāk ir rotaļīgi - draiskulīgs noskaņojums (adresēts vīram), un patiesi - arī šogad marts jau klauvē pie parādes durvīm!
Pavasari vienmēr gaidu kā svētkus, kā savdabīgu atpestīšanu, kā solījumu - tūliņ paliks vieglāk, beigsies tuntuļošanās un gatavošanās ārā iešanai pusstundas garumā. Tūliņ beigsies astronomiskie apkures rēķini, maciņš būs biezāks, prieciņu būs vairāk. Pamostoties būs gaišs, un vakaros mēs varēsim doties iemīļotajās vēlajās pastaigās, pēc kurām visiem garantēts daudz labāks miegs. Un, svarīgākais, plauks mani mīļākie ziedi - vizbulītes.
t. i uz dzīvespriecīgo rozā pavasara jaciņu.
Par pavasara atnākšanu liecina ziemas biezās kurtkas nomaiņa uz dzīvespriecīgās pavasara jaciņas. Tas nekas, ka vēl ir par plānu, bet ja džemperi pavelk apakšā, tad ir ok. Vēl viennozīmīgi tas ir friziera apmeklējums. Tas ir kā sava veida rādītājs, ka siltā cepuru sezona tuvojas beigām, un ir mati jāuzfrišina.
Bez ārējā ir arī iekšējā pacilātības sajūta, ka beidzot sāk parādīties siltāks laiks. Tas, nekas, ka ir dubļi, atkusnis un grīda ir biežāk jāmazgā, bet tā ir tāda iekšējā sajūta, kas savā veidā liek izrāpties no ziemas miega.
Tik līdzīgi domājam 😉
Pavasaris klauvē pie loga, Tu atver. Mājās ienāk patīkami svaigais, bet vel nedaudz dzestrais gaiss un Sulīte uzspīd silti, jo silti un nav vairs ilgi jāgaida līdz brīdim, kad varēs nolikt ziemas mēteļus, cepures un cimdus dziļi skapī. Parādās pirmie sniegpulkstenīši un pumpuri koku zaros. Tā vien gribas smaidīt pretī Saulītei.
Spirgtās vēja brāzmas no rītiem, kas vēstī ka pavasaris ir klāt, jautrās putnu čalas kas pavada dienas gaitās, sniegpulkstenītes kas kūtri izlīdušas no zemes dzīlēm, saulīte kas priecē ar vien biežāk, bērna sejā prieks par to, ka nākot no dārziņa mājās saulīte vēl nav devusies gulēt, sirdī ir prieks par to, ka drīz varēsim dziļi dziļi stūrī nolikt ziemas kažokus.