Uz poliklīniku - labā noskaņojumā

Kopš pašas dzimšanas bērna dzīvē ienāk ne tikai gādīgie vecāki un radiņi, bet arī medicīnas darbinieki, kas seko līdzi bērniņa attīstībai un veselībai. Obligātās apskates, vakcinēšanās, un vēl daudz kas cits.. Dažkārt tas viss bērnā rada nemieru, un daži bērni pat paniski  baidās no ārstiem. Kā ar panikas un histērijas lēkmēm cīnīties?

Katrs bērns pie ārsta uzvedas citādāk. Pirmajos dzīves mēnešos mazuļa uzvedība atkarīga no viņa noskaņojuma konkrētajā brīdī, no tā, vai nav izsalcis, no tā, vai viņam ir ērti, kas viņam ir mugurā, vai autiņbiksītes ir sausas un vai viņš ir izgulējies. Ja viss ir pilnīgā kārtībā un mamma ir blakus, ne par ko nav jāuztraucas. 

Nu pavels tevi uz vienu, uz otru pusi, izmērīs un viss. Vakcīna? Nepatīkami, bet nepagūsi saprast, kas vispār notika, kā būsi jau māmiņai rokās, jutīsi viņas smaržu un sapratīsi - viss ir labi. 

Pēc tam sākas periods, kad bērns sāk šķirot cilvēkus - "svešie" un "savējie". Dakteres tante, ko bērns redz reizi mēnesī, protams, iedalās "svešo" kategorijā. Tāpēc ir loģiski, ka apskates brīdī, kad viņu aiztiek nepazīstamas rokas, bērns nejūtas patīkami, baidās. 

Kopumā, mazulis var sākt raudāt arī tad, kad tikko esam ienākuši ārsta kabinetā. Jauni apstākļi, citas smaržas.. Viss tas izjauc tik pazīstamo sajūtu, drošības  pilno pasauli. 

Bez tam, kā stāsta pediatre Lolita Zorge - nereti pirms ārsta vizītes bērnam ir jāgaida rindā: "Gaidīšanas stāvoklis padara viņu nervozu, viegli aizkaitināmu, bailes kļūst lielākas un pāraug histērijā."

Psihologs Dmitrijs Berezovskis atzīmē, ka bailes ir cilvēka organisma aizsargreakcija, tāpēc nevajag izdarīt spiedienu uz tām, jātiek galā ar iemesliem, turklāt, jāņem vērā vēl 2 lietas:

Pirmkārt, bailes no ārsta bērnam rodas ne ātrāk kā laikā, kad viņš uztver kaut kādu informāciju par cilvēku baltajā halātā - no savas pieredzes vai no vecāku vārdiem. Tāpēc ļoti svarīga ir tieši vecāku loma - vecāku nepārliecinātība, jebkuri nepatīkami komentāri, sāpju sajūtas tikai pastiprina bērna drudžaino attieksmi un veido bailes.

Otrkārt, bailes no ārstiem ir individuālas. Liela nozīme tajās  ir arī bērna temperamentam. "Piemēram, mans vecākais bērns baidās no ārstiem, vakcīnām, un, protams, zobārsta, bet jaunākajam viss ir vienaldzīgs, arī tas, ko ar viņu darīs - vajag šprici, tātad, vajag. Tētis pasaka, jāpaciešas, esi taču vīrs, puika paciešas un aizmirst par nejauko sajūtu vēl pirms iziešanas no ārsta kabineta",  - pieredzē dalās Dmitrijas. 

Ja bērns no ārsta baidās 10 mēnešu vecumā, tas nenozīmē, ka viņš baidīsies arī gata vecumā. Galvenais, lai šīs bailes nenocietinātos bērnā. Ar tām vajag strādāt!

Spēlējam dakteros

"Universāls, bet ne pats vienkāršākais līdzeklis - spēle", - stāsta Dmitrijs Berezovskis. - "Protams, iedarbība iestājas ar laiku. Vislabāk, ja ārsta loma bērnam ir jau zināma". 

Tas ir, vairākas dienas iepriekš ir bērnam jāstāsta par došanos pie ārsta, jācenšas ar viņu kopā rotaļāties. 

Protams, viss atkarīgs arī no bērna vecuma, bet, ja runa ir par 2-3 gadus vecu bērnu, tad mamma var pati uzņemties ārsta lomu un pēc tam ar bērnu lomām mainīties, lai viņš arī iejustos tajā tēlā, kurš pieņem pacientus, uzklausa viņus un dod kādas rekomendācijas. 

Bet sākumā ir jārāda piemērs, jāparāda, ka vizīte pie ārsta nav nekas bīstams, bet gan parasta lieta. 

Spēlēt dakteri var arī kāds no bērnam mīļiem plīša dzīvnieciņiem. Vai arī tie var iet pie bērna-daktera ciemos. Fantazējiet, galvenais, lai rotaļa būtu radīta uz pozitīvu emociju fona. 

Ejam uz poliklīniku labā noskaņojumā

Lai došanās uz poliklīniku būtu mierīga, ir svarīgi, lai bērns tajā dienā būtu izgulējies, kārtīgi paēdis un labā noskaņojumā.

Vēlreiz izstāstiet, kāpēc un uz kurieni jūs dodaties - jo bērnam būs skaidrāks priekšstats par to, kas gaidāms, jo vieglāk viņš pārcietīs vizīti. Tikai sekojiet savam tonim un intonācijai, kuru izmantojat stāstījumā. Ja pati esat uztraukta, arī bērns, protams, uztrauksies. 

Starp citu, savs stāstījums nav jābeidz, ienākot poliklīnikā, to var turpināt, pastāstot par to, ko darīsiet pēc ārsta apmeklējuma. Un ļoti labi, ja tas ir kas tāds, kas bērnu iepriecina, tad viņa domas būs aizņemtas ar kaut kā jauka gaidīšanu. 

Izklaidējieties, kamēr sēžat rindā

Jūs jau esat klāt, sēžat rindā, nākas mazliet pagaidīt. 

Laikus izdomājat, kā gaidīšanas mirkli padarīt interesantāku. To var darīt ar rotaļlietu, grāmatiņu palīdzību. Var kaut vai parādīt multenīti telefonā. Nodarbiniet bērnu, lai viņš, pēc iespējas mazā domātu par procedūru, kas gaidāma. 

Nāciet iekšā!

Tuk-tuk. Durvis atveras un jūs esat jau kabinetā. 

"Parasti visiem ārstiem ir līdzīgas bērnu uzmanības novēršanas metodes - tās ir rotaļlietas, dziesmiņas, multenītes. Manā kabinetā ir pat dators, ar kura palīdzību izdodas novērst mazo pacientu uzmanību. Ļoti svarīgi, lai ārsts patiktu vecākiem, jo no mammas un tēta emocijām arī ir atkarīga mazuļa uzvedība", - stāsta Lolita Zorge. 

Kontrolējiet savu reakciju

Par to, ka vecāku reakcija ir svarīga, zina pastāstīt gan pediatri, gan psihologi. 

Ja bērns mammas sejā izlasa bailes, šaubas, šausmas, vilšanos, viņš uztraucas. Centieties saglabāt mieru, jo bērns vienmēr nekļūdīgi nolasa vecāku emocijas. 

Neizsmejiet bailes no ārstiem

Nekad neizsmejiet bērna bailes un neizrādiet to, ka neticat tam, ka bērns baidās. Bērns var noslēgties sevī, atsvešināties no jums un sevī turpinā kultivēt bailes. 

Jāiemāca bērnam pašam ir atrast savu baiļu iemeslus, jāatrod argumenti, kas parādītu, ka nav jābaidās. Kaut vai ar pasaku palīdzību. 

Psihologs Dmitrijs Berezovskis atceras savas bailes no tumsas: "Man šķita, ka tumsā var slēpties briesmoņi. Izglāba vien domas par to, ka ja reiz briesmonis dzīvo tikai tumsā, tad no gaismas viņi baidās. Jāiedomājas, tātad, ka ap mani ir gaisma. Es iedomājos ap sevi lampas, gaismu, kas neļāva briesmoņiem tikt man klāt." 

Protams, katrā gadījumā nostrādā vienkārši paņēmieni, vecākiem jābūt tikai pietiekami vērīgiem pret bailēm, kas atkārtojas, nevajadzētu kautrēties arī no došanās pie bērnu psihologa. Speciālists palīdzēs tikt skaidrībā tajā, kas ir bērna baiļu iemesls un dos ieteikumus katram konkrētam gadījumam. 

Dažkārt vecāki neapzināti paši veido šīs bailes, baidot bērnu ar ārstu, slimnīcu, špricēm. "Es bieži dzirdu no mammām frāzi - "ja slikti uzvedīsies, daktere tev iešpricēs". Tāda veida izteikumi tomēr saglabājas bērna atmiņā un rada bērnā bailes", - brīdina psihologs. 

Noslēgumā atcerēsimies galvenos nosacījumus, kas būtu jāievēro, lai neveidotos bailes:

- bērns ir emocionāli jāsagatavo gaidāmajai vizītei, sīki un smalki jāizstāsta, ko darīsiet pie ārsta;

- pamēģiniet izspēlēt došanos uz poliklīninu, to var izdarīt arī ar pasaku un pasaku varoņu palīdzību;

- apbalvojiet, paslavējiet bērnu par drosmi;

- esiet pārliecināta un mierīga arī pati, lai bērns nešaubītos par savas ierašanās nepieciešamību un visa notiekošā pareizību;

- ja jāsēž rindā, gaidīšanas procesu aizpildiet ar kaut ko bērnam saistošu;

- ņemiet līdzi mīļu rotaļlietu, kurai arī jādodas it kā pie ārsta, kopā taču ir jautrāk un kopā visas bailes ir vienkāršāk pārvarēt.

Lai jums laba veselība!

Māmiņu Klubs