Un mammas sirds gavilē - bērnam būs vieta dārziņā!

Un mammas sirds gavilē - bērnam būs vieta dārziņā!

04. Mar 2014, 06:31 Banija_lv Banija_lv

Ko tur liegties, vēl pat tad, kad mazais nebija ne prātā, satraucos par to, kāda būs nākotne, kad kādreiz kļūšu par mammu, jo plašsaziņas līdzekļos nepārtrauki parādās ziņas, ka vietu dārziņos nav. Protams, dārziņā var tikt, bet tikai tad, kad bērnam jau jāuzsāk skolas gaitas (protams, nedaudz pārspīlējot).

Tieši šī iemesla dēļ gaidību laikā biju nedaudz satraukta, jo ne jau nu līdz bērna 6 gadu vecumam gluži sēdēsi mājās, savukārt omītes turpina darba gaitas, bet atrast labu auklīti, šķiet, nav īpaši viegli. Dienā, kad mazais piedzima, uzreiz izņēmām dzimšanas apliecību un jau internetā savu mazuli pieteicām rindā vairākos dārziņos. Nu jau pagājis vairāk nekā gads, un pašreizējā situācija liecina, ka mūsu mazais bosiks dārziņu rindās ir aptuveni 260. Hm, kas zina, uz cik gadu vecumu viņš saņems uzaicinājumu? Bet ne par to ir šis stāsts...

Kādu rītu savā epastā saņēmu paziņojumu, ka ir brīvas vietas kādā privātajā dārziņā, kurš piedevām atrodas arī rokas stiepiena attālumā no mana darba. Un, pilnai laimei, bērnudārzs saņem arī valsts un pašvaldības līdzfinansējumu.

Protams, Banijai šajā brīdī seja savilkās smaidā un uzreiz cēlu telefona klausuli, lai zvanītu uz bērnudārzu... Kā mums veicās? Jau drīz devāmies iepazīties ar bērnudārza telpām, tā vadītāju, izrunājām jautājumus par bērna ēdināšanu, kāda ir dienas gaita, kādas aktivitātes bērniem tiek organizētas u.tml., savukārt jau vakar noslēdzām rakstveida līgumu, ka aprīļa beigās mūsu mazais dēlēns varēs sākt savas bērnudārznieka gaitas. Protams, iesākumā vien dienā dažas stundas, kamēr pieradīs pie pārmaiņām, taču jāteic, ka mana mammas sirds patlaban gavilē. Ir iestājies miers un šoreiz pat vairs nav satraukuma, ka mazo varētu no bērnudārza par to, ka viņš ir pārlieku aktīvs bērns, patriekt (atceries, pirms kāda laika stāstīju par situāciju, kad mūsu puikam palūdza vairāk uz dārziņu nenākt).

Kāda ir mūsu stāsta morāle? Acīmredzot, ir lietas, par kurām nevajag satraukties, un ar laiku viss pats no sevis atrisināsies. Tā teikt, atbilde atnāks pati no sevis. Visticamāk, bērnudārza jautājuma atrisināšanās man būs kā mācība, ka dzīvē viss notiek tā, kā kāds to ir tur augšā paredzējis.