Tēva loma bērnu dzīvēs

Visu laiku tiek apspriests par mammām, bet tēti paliek maliņā, lai gan arī ir ģimene un ļoti svarīgi bērniņiem.

Es esmu no tām sievietēm, kura uzskata, ka bērniņam ir jāuzaug kopā ar abiem vecākiem. Bet - visu cieņu tām mammām, kuras savus bērnus ir izaudzinājušas vienas pašas! Nekādā gadījumā jūs nenosodam, jo mēs nezinam kādēļ tā ir noticis un nemaz nedrīkstam jūs sodīt, bet jūs esat varones. 

Tad nu vairāk par tiem tētiem šoreiz.

Esmu pateicīga savam vīram, kurš ir lielisks tēvs. Jau no dēla pirmās dienas viņš maina pamperus, ģērbj, mazgā un nu jau arī kopš bērniņš vairs nav krūts bērns, arī baro. Pirmās divas nedēļas pēc dzemdībām es nemaz nevarēju pacelt savu bērniņu, nomainīt pampēru vai apģērbt, tādēļ to darīja mans vīrs. Jau no pirmās dēla dzimšanas dienas, viņš ir vārda "tēvs" cienīgs. Atnākot no darba mājās, viņš ir ļoti noguris, bet pirmais, ko izdara, ir paņem rokās savu dēlu un samīļo. Katru vakaru pēc darba ir tēva un dēla laiks. Tās sievietes, kuru vīri  vai dzīves biedri katru darba dienu un arī citreiz brīvdienas pavada darbā noteikti ir dzirdējušas šādu frāzi : "Es nevēlos vairs strādāt, jo bērns tik ātri aug, ka man bail palaist garām ko svarīgu!" Ik vakaru, kad vīrs nāk no darba mājās, viņam ir laimes asaras, jo bērniņš atkal ir iemācījies ko jaunu. 

Pateicoties tētiem, mums mammām ir savs brīvais laiks. Brīvdienās atļauj ilgāk pagulēt, pastaigās ratiem nemaz klāt netiekam, ļauj ieiet vannā un relaksēties, vai nu paši pagatavo ēst vai nu ļauj to izdarīt mums, jo teikšu kā ir, man tā arī ir atpūta.

Miegs. Tas mums mammām ir ļoti svarīgs. Tā kā tēti strādā, tad viņiem arī miegs ir svarīgs, tādēļ darba dienu naktīs, ja bērniņš pamostas, es bērniņu pabaroju pati, jo es zinu, ka pienāks brīvdienas un arī man atļaus izgulēties. Protams, tad, kad bērniņš vairs neēda krūti un naktīs vēl cēlās salīdzinoši bieži, tad vīrs arī naktīs celās. Lai gan es gribēju, lai viņš izguļās, viņš noteica tā : "Tas ir arī mans bērns, un ja man ir iespēja, tad man nesagādā nekādas problēmas bērnu pabarot pašam, atpūties! " 

Ēst gatavošana. Man tā ir atpūta, patiešām. Ja nepaspēju pa dienu, tad labprāt pagatavoju viņam ēst, kad viņš atnāk mājās un var padzīvoties ar bērniņu. Bet no paša sākuma, kad vēl nevarēju savienot ēstgatavošanu ar bērnu, un īsti nemaz nebija tam spēka, tad es tiku lutināta. Vienmēr man bija pagatavotas pusdienas/vakariņas, brokastis un kafiju gultā arī saņēmu. Tik patīkami, ka tevi tā palutina. Es pat teiktu - cik labi, ka vīrs prot gatavot ēst.

Pastaigas. Kad vīram ir brīvdienas, tad es pie ratiem netieku. Viņš saka tā : "Es tik maz ar savu dēlu pastaigājos, man tas pietrūkst un brīvdienās es lepni eju pastaigās, jo tās ir mūsu ģimenes dienas. Arī ja sanāk dzīvoties kaut kur bez ratiem, tad dēliņš rokās ir tikai tētim.

Laiks sev. Ir ļoti svarīgi dabūt arī laiciņu sev. Pāris stundas miega, vanna, frizieris vai manikīrs, kāda grāmata vai pusdienas ar draudzeni. Jeb kas, kas tev ļauj relaksēties ir jādara. Nevajag sev liegt to prieku, jo atpūtusies mamma ir laimīga mamma. Nevajag arī palikt nevīžīgai tikai tādēļ, ka tu esi mamma. Tas ir muļķīgi teikt, ka tu vari izskatīties kā gribi, jo esi mamma. Kāpēc kā sieviete tu varēji par sevi rūpēties, bet kad esi mamma, tad vairs nē?! Ja vīrs dod jums atpūtas laiku, izbaudiet to - pašas būsiet laimīgākas.

Arī manā ģimenē tēvs bija uz īsu laiku. Un teikšu kā ir - man kā meitenei tas bija sāpīgi, ka nav tas tētis blakus, it īpaši tajos brīžos, kad redzu laimīgas ģimenes, kur ir abi vecāki. Protams, es biju laimīga arī tāpat, jo man ir fantastiska mamma, kura mani uzaudzināja viena pati. Tik dēļ tēva aiziešanas, manā sirdī bija robs un neuzticība vīriešiem, jo šķita, ka tā taču var notikt arī ar mani, bet es tā negribu. Pateicoties savam vīram, es atguvu savu uzticību citiem un paldies par to viņam, tādēļ arī man ir svarīgi, lai bērniņam ir abi vecāki.

Saka jau, ka mamma spēj iemācīt visu to pašu, ko spētu arī tētis, tomēr teikšu, kā ir - tikai tēvs spēs iemācīt dēlam iesist savu pirmo naglu sienā vai iemācīt kā ir jāizturās pret sievietēm, braukt ar mašīnu vai riteni. Protams, to visu var iemācīt arī mamma, jo mēs patiešām spējam daudz, bet kādēļ to darīt mammai, ja ir iespēja izdarīt tētim? Tēva un dēla makšķerēšana - nu super pasākums.

Ir vajadzīga abu vecāku mīlestība un ir jāļauj tētiem iesaistīties mazuļa aprūpē, jo tikai un vienīgi tā viņi kļūs tuvāki. Tēvs mācēs nomainīt pampēru, apģērbt, pabarot vai iziet ar bērnu pastaigā. Lieciet justies viņiem svarīgiem un paslavējiet viņus par katru ikdienas sīkumu! Nevajag tēlot varoni, ja jums līdzās ir vīrs vai dzīvesbiedrs, kurš arī spēj parūpēties par sevis paša mazuli. Pasaudzējiet sevi, jo arī mums sievietēm vajag atpūsties! 

Paldies tēviem, kuri patiesi mīl to, ko dara un ir vārda "tēvs" cienīgi! Jūs esat mūsu zelts!