Tētis atradina no nakts barošanas

Šī raksta otrais nosaukums: kā mūsu ģimenei izdevās 1ar 1/2 mēneša laikā meitiņu atradināt gan no nakts krūts barošanas, gan gulēšanas starp vecākiem.

Centīšos īsi un lakoniski aprakstīt, tādēļ, ja radīsies papildus jautājumi, labprāt komentāros atbildēšu.

Manai meitiņai ir 11 1/2mēneši. Atradināt sākām dažādu iemeslu dēļ, bet galvenais: 10 mēnešu vecs bērns ēd ik pa 2h krūti/24h intervālā. Bijām pie dakteres, kura mūs (vecākus) nolamāja un lika "kā ar nazi" pārtraukt nakts barošānu. Es kā mamma uzskatīju, ka šāda krasa atradināšana manai Pērlītei nederēs.

1. Tādēļ nolēmu pakāpeniski paildzināt intervālu starp ēdienu reizēm (nakts laikā). Jāpiebilst, ka tajā laika periodā meitiņa arī ļoooooti slikti piebarojās ar cieto pārtiku.

Ziniet?! 1 nedēļas laikā man izdevās panākt, ka Pērlīte naktī ēd 3x (uz nakti - 23:00- tad ap 3:00 un tad ap 6:00). (Tagad atstatoties, saprotu, ka tik bieža prasīšānās pie krūts bija pieradums + nomierināšanās. NEVIS vajadzība.)

Protams, tika mēģināts palielināt cietās pārtikas daudzums pa dienu un samazināta krūts došāna. Bet izgulējies nebija neviens no vecākiem.

2. Sarunas laikā nonācām pie slēdziena, ka mammai jāguļ lielā istabā uz dīvāna un Pērlītei ar tēti gultā. Tātad - vnk nekaitināšu meitiņu ar savu un pieniņa klātbūtni.

Pirmās 3 naktis bija grūtākās. Bet šīs mokas attaisnojās. Jo jau pēc 3. nakts, Pērlīte refleksa mudināta ap 3 un 5 modās pīkstēdama, bet cik ātri modās, tik par ātri aizmiga.

Pirmā ēdienreizi (neklausot dakteres ieteikumiem. Ieteikums bija dot 6:00 no rīta) dodam TIKAI tad, kad Pērlīte ir 100%pamodusies. Tas ir ap 9:00/10:00. Uzskatu, tas mazina viņas refleksu - gribēt ēst nakts laikā. Mums šis uzskats attaisnojies.

1ar 1/2 nedēļu nogulēju uz neērtā dīvāna, kad nolēmu, ka meitiņa jau labi naktī guļ un atgriezos pie savas ģimenes gultā :D

Pirmā nakts bija šausmīga. Sajūtot manu klātbūtni - meitiņa raudāja, plēsa man drēbes nost. Vienvārds sakot, ap 3:00 naktī - apm. 40 min trakoja (jāpiebilst, ka viņas laiks ir 40 min. Šis laiks ir tas, kuru viņa var raudāt un niķoties, bet pēc tam iemieg) un pēc tam iemiga. Otrā naktī tas pats, bet jau īsāku laiku. Es jau domāju, ka jāatgriežas uz dīvāna, bet gulta ir tiiik mīksta.... Ziniet, 3. naktī gulēja jau kā lielā. :)

Tā kā šājā laika periodā es arī pa dienu vairs krūti devu tikai 3x diennaktī (tikai dienas laikā), tad arī ēdiena daudzums pamazām palielinājās. Bet starplaiks stap ēdieniem tāpat pa dienu ir 2h.

Šādi mēs kādu mēnesi " gulējām" kopā. Kā Pērlīte modās naktī. Tētis lika roku un teica " kuššššš" - šīs abas darbības viņu nomierinaja un vēl joprojām nomierina, bet tajā pašā laikā mamma vnk pagrieza muguru bērnam, lai netiek klāt pie "dārgumiem".

3. Sapratusi, ka arī no mammas nedabūs vēlamo, viņa sāka gulēt daudz labā. Bet ar knukstieniem mostas tāpat. Bet rokas uzlikšāna un "kuššš"-ināšana palīdz iemidzināt. + jātēlo, ka vecāki guļ.

Pēc kāda laika mēs jau bijāt tikuši tik tālu, ka arī padienu iemidzinājām meitiņu bez krūts. Viss gāja gludi, bet mana nostaļģija pēc "kontakta ar bērnu" ņēma virsroku  un es dienas laikā (pirms diendusas) iedevu krūti. Kas bija nosacīts gals maniem centieniem iemidzināt meitinu BEZ krūts. To es vnk vairs nespēju uzdarīt!!! Arī nepalīdz 40min ļaut Pērlītei iztrakoties. Vnk viņa tāda veidā izlaiž diendusu. (vēl joprojām). BET.. bet... tētim bez liekām problēmām izdodas momentāli meitiņu iemidzināt arī pa dienu. Ar to vnk vēlēos teikt, ja sāk atradināt - atpakaļ ceļa nav! Šeit man ar meitiņu vēl "jāpacīnās".

4. Tā kā naktī pamostoties, bet uzliekot roku Pērlīte aizmieg labi, tad noņēmām bērnu gultiņai vienu sāna malu (pilnībā) un piestūmām pilnīgi klāt gultiņu. Naktī viņu liekam tur. Manā uztverē viņas gultiņa ir kā pagarinājums mūsu gultai, tikai bērna gultiņa ir zemāka. Tādēļ to kompensējam starpā sabāztām segām. 

Viens labums gultu līmeņu nesakrībām ir: samiegojusies Pērlītei nav spēka pašas spēkiem ierāpties mūsu gulta. Un dažreiz viņa ieliek mūsu gultā tikai galvu un šāda "pusceļā"  arī iemieg.

(Jāpiebilst, ka 1. nakti savā gultā meitiņa gulēja nedaudz saraustītāk. Bet tas tādēļ, ka vairs nebija apvāršņi, kur izvērsties)

Bet ar lepnumu varu teikt, mana meitiņa jau veselu 1 nedēļu ka guļ savā gultiņā un es jūtos kā cilvēks izgulejies :)

Mūsu pēdējo (gandrīz) 2 mēnešu ieguvumi:

- nekādas nakts ēdināšānas;

-ēd cieto pārtiku, tadat arī labāk pieņemas svarā;

-iet normālā laikā gulēt (ap 21:00. iepriekšējo 24:00 vai pat 1:00 naktī);

-Guļ mazāk, bet ilgāk diendusu;

- un, protams, guļ savā gultā, naktī ļauj vecākiem izgulēties.