Sensoro aktivitāšu nozīme un praktiski padomi, konsultē Emīla skolas pasniedzēja Elīna Gubāte.
1. Bērni apgūst likumsakarības un rodas vēlme apgūt ko jaunu.
Darbošanās ar dažādiem sensoriem materiāliem drošā vidē, ļauj bērniem apgūt likumsakarības, proti, kas notiks, ja es šādi rīkošos. Kā arī ļauj koncentrēties, mācīties vērot notiekošo un savas darbības rezultātu. Bērni izbauda šādas aktivitātes un tas ir lielisks veids, kā ļaut atklāt daudz jauna, kā arī izdarīt secinājumus. Šis ir galvenais pamatprincips, ko ievērojam arī „Emīla skolas” organizētajās nodarbībās.
Praktiskie padomi:
· Sagatavojiet bērnam divas bļodas, vienā no tām ielejiet ūdeni un ielieciet dažāda izmēra karotes (tējkaroti, ēdamkaroti, pavārnīcu), jaunas trauku mazgājamās švammītes un ļaujiet bērnam darboties un apgūt likumsakarības.
· Kad bērnam interese par šo procesu sāk zust, pielieciet klāt vēl vienu bļodu, kurā ir milti. Svarīgākais, sagatavot vidi tā, lai nav jāsatraucas par to, ka bērns vai apkārtne tiek sasmērēta.
2. Valodas attīstība
Darbošanās ar smalkām lietām, liek darboties pirkstu sīkajai motorikai. Mēs, Sensorās izglītības centrā “Emīla skola”, izmantojam materiālus ar daudzveidīgu struktūru, jo esam pārliecināti, ka tas ne tikai ļauj bērnam iepazīt dažādas sajūtas, bet arī liek sīkajai motorikai darboties dažādi, līdz ar to efektivitāte ir daudz lielāka. Bērna runas un valodas attīstība ir cieši saistīta ar roku sīkās muskulatūras pilnvērtīgu darbību. Šīs atziņas pamatojums saistīts ar centrālās nervu sistēmas īpatnībām. Tātad - darbošanās ar smalkiem materiāliem palīdz bērniem veidot pareizu runu un attīstīt valodu.
Praktiskie padomi
· Sagatavojiet lielā traukā melnzemi (ja bērns vēlas visu nogaršot, tad melnzemi var aizstāt ar kakao pulveri), mazo lāpstiņu, puķupodiņus, ziedus. Bērns ar lielāko prieku kļūs par dārznieku!
· Ieberiet lielā bļodā prosu un otrā – pelēkos zirņus. Ļaujiet bērnam darboties- jaukt šos materiālus kopā un pēc tam šķirot. Jo daudzveidīgāki būs trauciņi, mērtrauciņi, karotītes un piltuves, jo rokas muskulatūras darbība būs daudzveidīgāka un valodas attīstība- efektīgāka, un nenoliedzami – bērni darbosies ar lielāku prieku!
3. Bērni uztver informāciju dažādi
Mēs zinām, ka cilvēkiem ir dažādi uztveres veidi. Izglītības jautājumos visbiežāk runā par redzes un dzirdes uztveres dominantēm , taču, manuprāt, lieki ir aizmirstas sajūtas- tauste, smarža, garša. Ja reiz mēs zinām, ka roku muskulatūras trenēšana attīsta valodu un runu, uzmanību, loģisko un kritisko domāšanu, tad tas vien liecina par sajūtu nozīmīgumu, bet, ja paraugāmies no šī skatu punkta, tad ir daudz cilvēku, kuri uztver informāciju caur sajūtām, īpaši raksturīgi tas ir bērniem līdz pat 10 gadu vecumam. Tieši tāpēc svarīgi, darbojoties ar sensorajiem materiāliem, pievienot uzdevumus, kas ļauj bērniem netiešā veidā apgūt ko jaunu. Jo mazāki bērni, jo vienkāršāki uzdevumi, jo lielāki- jo sarežģītāki.
Praktiskie padomi
· Bērniem līdz 3 gadu vecumam galvenokārt darbošanās saistīta ar bēršanu, vēršanu, liešanu, grupēšanu, rakšanu, svēršanu un meklēšanu.
· 3-5 gadu veciem bērniem ir nepieciešami uzdevumi:
o Sasmaržot trauciņos iebērtas lietas un pielikt klāt attēlu kartīti, ko deguns sajustis (piemēram piparmētras, ķimenes, sūnas);
o sensorajos materiālos atrast burtu un sameklēt attēlu, kurš vārds sākas ar šo skaņu, uzrakstīt vārdu, kurš sākas ar šo burtu – sensorā lasīšana;
o atrast ciparus un pielikt attiecīgu skaitu dzīvnieciņus;
o pēc taustes atpazīt ikdienā izmantojamus sadzīves priekšmetus;
o pēc garšas atpazīt augļus/dārzeņus, sensorajos materiālos atrast attēlu, burtu vai vārdu kartīti– sensorā lasīšana.
4. Pašapziņa aug vēršot uzmanību uz procesu, nevis rezultātu
Vēršot uzmanību uz procesu, nevis rezultātu varam palīdzēt bērniem kļūt pašapzinīgiem. “Emīla skolā” esam novērojuši, ka pat nedrošie bērni kļūst atvērtāki un pašapzinīgāki šādi darbojoties. Ja dosiet iespēju bērnam spēlēties ar krāsām, izklājot garu papīra rulli vai plēvi, uz kuras var iet ar pēdām, zīmēt ar rokām, puķēm, makaroniem vai rotaļlietām un vērsīsiet uzmanību uz procesu, kurā nav iespējams kļūdīties, bet tikai eksperimentēt un priecāties par procesu, tad bērna pašapziņa augs nemanot, gluži tā pat kā notiek izglītošanās process. Ja ņemsim par piemēru darbības ar krāsām, tad bērns šajās aktivitātēs dzird krāsu nosaukumus, vēro, kā jaucās krāsas un veidojas jaunas, kolīdz ir radusies interese, bērns noteikti pajautās, kā sauc jauniegūtās krāsas, nemaz nerunājot par sensoro efektivitāti, izjūtot krāsas ar visu ķermeni.
Praktiskie padomi
· Svarīgi, lai krāsas, kas tiek izmantotas radošajā procesā ir bērniem draudzīgas:
o Kefīrs+pārtikas krāsa+ izsmidzinātājs vai mērcīšu pudeles – krāsas smidzināšanai, liešanai, taustīšanai;
o Krējums+pārtikas krāsa+dažādas “otas” (ziedi, kociņi, lapas, dzīvnieciņi – pēdu nospiedumiem, apaļi trauciņi, mašīnas, rokas un kājas;
o Milti+sāls+ūdens+pārtikas krāsa+ “otas”
5. Radošums
Ļaujot bērniem, darboties ar sensorajiem materiāliem, izmantojot dažādas ikdienā viegli pieejamas un sastopamas lietas, dodam iespēju domāt "ārpus robežām" un kļūt radošam. Ja bērna radošumam dosim vaļu šajās aktivitātēs, viņš iemācīsies arī ikdienas situācijas atrisināt radoši un paskatīties uz lietām no dažāda skatu punkta.
Praktiskie padomi:
· Ikdienā sastopamās lietas, kuras izmantot sensorajās aktivitātēs:
o Rotaļlietas - bumbiņas, mašīnas, dzīvniekus, lāsptiņas, spainīšus, klucīšus;
o Traukus – bļodas, karotes, krūzītes, mērtraukus, piltuves, knaibles, salātu karotes;
o Sadzīves priekšmetus – knaģus, aizkaru riņķus, vates kociņus, švammes, birstes;
o Dabas materiālus- sūnas, čiekurus, ziedus, lapas, mētras, koka mizas utt.
7. Tas ir jautri!
Ļoti būtiski! Tas ir jautri! Ja dosiet izvēles iespēju, bērns lielākoties izvēlēsies darboties ar smalkiem un netīriem materiāliem. Svarīgi, lai izziņas procesā bērns gūtu pozitīvas emocijas un šīs aktivitātes noteikti tādas rada!
SENSORĀS NODARBĪBAS MĀMIŅU KLUBA VECĀKU SKOLĀ
BĒRNIEM NO 6 MĒNEŠU LĪDZ 2 GADU VECUMAM->>>