Radoši uzdevumi, lai bērna rokas stiprinātu rakstīšanai un citiem skolas darbiem

Radoši uzdevumi, lai bērna rokas stiprinātu rakstīšanai un citiem skolas darbiem

25. Mar 00:00 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Pirmsskolas vecuma un jaunākiem bērniem ir ļoti svarīgi attīstīt plaukstu un pirkstu muskuļus, lai bērnam būtu vieglāk rakstīt, zīmēt, griezt ar šķērēm un veikt citus darbus. Jo vairāk bērns darbojas ar sīkiem priekšmetiem, jo labāk attīstās un stiprāki kļūst sīkās motorikas muskuļi. Kādēļ svarīgi trenēt sīko motoriku, kādus roku muskulatūras vingrinājumus ieteikt bērniem un kāpēc svarīgi, ka vecāki piedalās šo vingrinājumu izpildē, stāsta Rimi Bērniem kustības un stājas eksperte, sertificēta fizioterapeite Jekaterina Bovtramoviča.

Speciāliste stāsta, ka zīdaiņa vecumā rokas un pirkstu muskuļi ir vāji un katrs tvēriens attīstās pakāpeniski. Sākumā, ap trīs mēnešu vecumu, zīdainis priekšmetu var satvert ar visu plaukstu, augot lielākam – ap 6–8 mēnešu vecumu – ar diviem pirkstiem u. tml. Katrs nākamā tvēriena veids no bērna prasa lielāku koordināciju, un tam vajadzīgi stiprāki plaukstas muskuļi, tāpēc vecāki bērna sīkās motorikas attīstību var veicināt jau no zīdaiņa vecuma. “Gan bērnudārzā, gan skolā prasības bērnam ir visai lielas, piemēram, paņemt zīmuli, otiņu, šķēres. Lai palīdzētu plaukstas muskuļus trenēt, vecāki var piedāvāt dažādus bērna vecumam atbilstošus uzdevumus. Svarīgi, lai uzdevumi būtu aizraujoši, jo vislabāk bērns mācās rotaļu veidā,” iesaka Rimi Bērniem eksperte, sertificēta fizioterapeite Jekaterina Bovtramoviča.

Kustības un stājas eksperte iesaka četrus radošus veidus bērna roku muskulatūras stiprināšanai.

1.     “Tārpiņu” lasīšana

Vajadzīgs: knaģi, dažādi priekšmeti, ko var satvert ar knaģi (piemēram, pērlīšu virtenes), trauks, kur satverto priekšmetu ielikt.

Uzdevums: ar knaģa palīdzību pārvietot sīkus priekšmetus; saknaģēt knaģus uz trauka malas. Lai bērnā modinātu spēles garu, var rīkot sacensību – kurš noteiktā laikā salasīs vairāk “tārpiņu”.

Ieguvums: saspiežot knaģi, notiek pirkstu muskuļu treniņš. Vienlaikus šis ir neliels spēka vingrinājums plaukstām. Saspiežot knaģi, redzams pincetes tvēriens, kas jo īpaši svarīgs, uzsākot skolas gaitas – dažādu rakstāmpiederumu un citu priekšmetu satveršanai un lietošanai. Ja ir uzdevums “tārpiņus” ielikt noteiktā traukā, tas ir labs rakstīšanas iemaņu trenēšanai – tiek trenēta acu koordinācija un mērķtiecīga kustība ar plaukstām un pirkstiem. “Arī pildspalva vispirms ir jāpaņem, jākoordinē ar acīm un tad jāveic darbība,” paskaidro speciāliste. Jāatzīmē, ka arī tāds pavisam vienkāršs uzdevums kā knaģu salikšana uz trauka malas ir īsts spēka vingrinājums pirkstiem un plaukstām, jo jāveic šādas darbības: paņemt, saspiest, atbrīvot.

2.     Spēles ar baloncilvēciņiem

Vajadzīgs: baloni, marķieris, ūdens, kartupeļu ciete.

Uzdevums: vienā balonā iepildīt ūdeni, bet otrā kartupeļu cieti, aizsiet balonus. Uz katra no tiem uzzīmēt sejiņas. Spēlēties ar balonu cilvēciņiem.

Ieguvums: zīmējot ar flomasteru, trenējas pirkstu muskuļi, notiek koordinētas acu un plaukstas muskuļu darbības. Trenējas uzmanība, pacietība un spēja pabeigt darbu līdz galam. “Bērna attīstībai ir ļoti svarīgi, lai bērns darbu pabeidz un mērķi sasniedz,” uzsver fizioterapeite. Ja balonos ir dažādas vielas un uz tiem tiek zīmēts, trenējas bērna spēja salīdzināt, arī analizēt. “Bērns var secināt, piemēram, ka uz cietākas virsmas uzzīmēt ir vieglāk, savukārt noturēt ūdens balonu un uz tā uzzīmēt – grūtāk,” stāsta Rimi Bērniem eksperte Jekaterina Bovtramoviča. “Vecāks var pievērst bērna uzmanību tam, ka arī zīmējums uz katra balona izskatās citādi, proti, uz ūdens balona tas būs tāds kā izplūdis. Var secināt, ka, darot vienu un to pašu darbu, var sasniegt dažādus rezultātus.” Darbojoties ar piepildītu balonu, trenējas arī sensorika: ja balonā ir kartupeļu ciete, bērnam būs viena sajūta, kad balonā būs ūdens – pavisam cita. Arī forma, balonu spaidot, veidosies atšķirīga. “Arī šī ir mācīšanās un analizēšana rotaļu veidā,” piebilst speciāliste. Spaidot balonu, tiek trenēts gan palmārais, gan sfēriskais tvēriens. Palmārais tvēriens ir lielais tvēriens, ko bērns zīdaiņa vecumā apgūst kā pirmo. Spēlējoties ar piepildītu balonu, palmāro tvērienu var veiksmīgi turpināt trenēt. “Tvēriens ir viegli izpildāms, taču trenē visus plaukstu muskuļus,” teic speciāliste. Sfēriskais tvēriens, kas arī pieder pie sīkās motorikas, tiek trenēts, balonu turot. Tā laikā strādā pirkstu un visas plaukstas muskuļi. Balonā ar ūdeni sfēriskais tvēriens trenēsies labāk, jo, lai paņemtu priekšmetu, plauksta jāatbrīvo platāk.

3.     Leļļu meitene ar matiem

Vajadzīgs: papīrs, zīmuļi, šķēres, caurumu dūrējs, dzija.

Uzdevums: uzzīmēt un izgriezt seju, izveidot caurumus galvas augšdaļā, iesiet tajos dzijas dzīparus.

Ieguvums: zīmēšana trenē sīko motoriku, koordināciju, pincetes tvērienu, kā arī veicina radošo domāšanu. Griežot ar šķērēm, tiek trenēta koordinācija un uzmanība, tiek nodarbinātas vairākas plaukstas muskuļu grupas; arī šis ir uzskatāms par plaukstas spēka treniņu. Dzijas vēršana un siešana ir izometrisks vingrojums, kas no muskuļiem prasa vairāk spēka. “Priekšmetu paņemt un tad to atbrīvot – tas ir dinamisks treniņš. Paņemt, noturēt un tad atbrīvot – izometrisks, un izometriskā kontrakcijā muskuļi strādā vairāk,” paskaidro Jekaterina Bovtramoviča. Tāpat dzijas vēršanas uzdevums ir lielisks treniņš pincetes tvērienam, kā arī notiek pirkstu un acu koordinācija, mērķtiecīga kustība, kas trenē pacietību, prasmi trāpīt mērķī un iemaņu pabeigt darbu. “Kopumā šis ir koncentrācijas, uzmanības un pacietības treniņš, jo vajag griezt, noteiktās vietās izdurt caurumus, būt labi koordinētam, uzmanīgam, trāpīt mērķī,” teic fizioterapeite un norāda, ka daudziem bērniem mūsdienās ir grūti noturēt uzmanību, tāpēc trenējama arī uzmanības noturēšanas prasme.

4.     Plastilīna zvēriņu veidošana

Vajadzīgs: plastilīns un irbulītis zvēriņa acu veidošanai.

Uzdevums: uzvelt plastilīna bumbiņas, veidot no tām “desiņas” un izveidot kādu dzīvnieku pēc izvēles.

Ieguvums: plastilīna bumbiņas ripināšana starp pirkstiem lieliski iesilda muskuļus un pirkstu locītavas pirms darbības, piemēram, pirms nopietnas rakstīšanas. Veļot plastilīna

“desiņas”, notiek plaukstas pašmasāža, kas gan iesilda, gan masē plaukstu. “Šīs iesildīšanās kustības uzlabo asinsriti,” stāsta speciāliste. Kopumā šis vingrinājums – plastilīna lācīša veidošana – ir kombinēts, attīsta daudzas iemaņas vienlaikus, kā arī prasa lielāku piepūli no bērna un pirkstu muskuļiem. Uzdevums apvieno tādas svarīgas darbības kā pirkstu un rokas iesildīšana, pašmasāža, muskuļu darbs. Tāpat uzdevums ir radošs, attīsta spēju domāt, fantazēt un radīt. “Ļoti attīstošs uzdevums, kurā iekļautas visas darbības, kas topošajam vai jaunajam skolēnam ir ļoti vērtīgas,” rezumē Rimi Bērniem eksperte Jekaterina Bovtramoviča.