Ķermeņa masāža
22.04 12:00-13:00
Brīvo vietu skaits: 1
Pucēt vai nepucēt? Nepucēt!
14. Mar 2017, 09:09
Klintasmamma
Klintasmamma
Atgriezāmies no ceļojuma, lepni rādot radiem glītās bildes, bet atkal jau kāds pajautā, kāpēc Klinta nav sapucēta glītā kleitiņā, vai arī kāpēc mēs neesam kādā fotostudijā uztaisījuši glītu kopbildi, ko lepni ierāmēt un uzkārt pie sienas.
Ja otrā ideja man šķiet vairāk nekā dīvaina (atvainojos, ja kāds ceļojuma laikā tomēr meklē fotostudiju glītai kopbildei), tad pirmā ik pa brīdim tomēr aizskar. Klinta tiešām kleitas un sarafānus nēsā gaužām reti, taču man šķiet, ka tie ir apģērba gabali, ko izvēlēties pirms līšanas/rāpošanas vai arī jau tad, kad bērniņš jau staigā.
Vai kāda no mammām, kas rāpojošam bērnam uzvelk kleitiņu tikai skaistuma pēc, ir iedomājusies, cik grūti bērnam ir tādā kustēties, kad kleita lien zem ceļgaliem un mazā princese klupdama cenšas tikt uz priekšu?
Un kurš pasaules sadists ir izdomājis siet maziem bērniem ap galvu lentes? Uzreiz pēc dzemdībām vīramāte lepni ieradās ar savilktu poliestera lenti, uz kuras gozējās milzu puķe, lai ir ko Klintai visās bildēs likt virsū, taču tā vēl aizvien stāv skapī neizmantota, jo Klintai nepatīk, ja kas tāds spiež viņas galvu + man viņa ir visskaistākā tad, ja viņa jūtas labi, ne atbilst iedomātiem fotoskaistuma standartiem.
Varbūt es vienkārši nesaprotu, kādas fotogrāfijas pēc gadiem rādīt bērniem? Varbūt tiešām pucēt Klintu, lai atskaitītos sev un citiem par to, ka meitai jau pirmajā dzīves gadā bijis daudz kleitu? Varbūt vēlme bildēs parādīt izcilu bērnību ir kaut kā saistīta ar māmiņu vēlmi būt perfektām? Es noteikti neesmu perfekta. Mana Klinta bērnības bildēs ir gan ar savu pirmo biezeņa karoti rokās (uz sejas, apģērba, krēsla un mammas aizkadrā), gan apēdusi litru ar kazenēm un nomālējusies zili melna:). Kleitas mēs atstāsim nākotnei, kad Klinta ies un pati tās vēlēsies uzvilkt, bet šobrīd baudīsim to, ka ir ērti, ko arī citiem iesakām!
Ko Tu domā par meiteņu pucēšanu? Vai pošaties ikmēneša fotosesijai par godu mazās princeses jubilejai? Vai varbūt esat atklājušas veidu, kā gan mazo sapucēt, gan nelikt viņai justies neērti? Un kā ir puiku mammām, vai pietrūkst pucēšanās?
Tā kā man meitiņas, tad pucēšanās ir aktuāla tēma. 😀 Lielāko meitiņu man patika pucēt rozā/pelēks/balts krāsu toņos (nepraktiski, bet skaisti) 😀 ,toties mazākajai jau no dzimšanas man patika dzeltens/brūns/tumši zils/mint zaļš toņu apģērbs, nezinu vai tāpēc, bet mazākajai mīļākā ir zila krāsa. Lai gan arī mazākajai apģērbā tagad, kad drēbes uz dārziņu izvēlas pati (viņai 3 gadi), ir arī pa pilnam rozā toņu apģērbs.
Lielā tagad pati arī veikalā izvēlas kādu apģērbu sev vēlās, un ,ja maciņš atļauj, viņai pērku, reizēm iesakot kādu padomu, kā labāk sakombinēt krāsas (reizēm ieklausas, reizēm pa savam dara, bet pieņemu to, lai jau bērns eksperimentē, saprāta robežās, protams). Bet tāda kleitu vilkšana arī ikdienā, lielai meitai tikai no 4-5 gadiem sākās, jo līdz tam, kleitas tikai uz svētkiem gribēja vilkt. Mazā jau no 2 gadiem dārziņā tikai kleitiņās vai svārciņos dzīvojas, jo legingi viņai ne īpaši patīk.
es esmu devusi piekrišanu iegādāties apģērbu ( protams,ja tas atbilst maciņam, izmēram, un nav pāāāārāk traks), par kkādu Halka kostīmu gan pateicu,ka šoreiz nē 😃
Bet bērniem noteikti jāļauj izvēlēties ko vilkt. Lai kaut cik sakristu ar vecāku vēlmēm, es esmu piedāvājusi 3 dažādus krekliņus vai džemperus, vai jakas, un tad lai izvēlas vienu no piedāvātajiem variantiem. Tādejādi, bērns būs atbilstoši saģērbts laikapstākļiem, piemēram, bet tai pat laikā pats būs izdarījis izvēli un viņam nebūs sajūta,ka pats nav noteicējs 😉 Un dažreiz pilnīgi traks drēbju salikums arī nav nekas slikts 😀 Bērniem jau tā ir salīdzinoši maz izvēles iespējas, tā,ka kur var, tur jāļauj pašiem izdomāt 😀 Tāpat,ja ejam kur pusdienās, tad visbiežāk piedāvāju bērnam vairākus ēdienu variantus, ko izvēlēties, nevis vienkārši pasūtu kaut ko bērna vietā.
Radās vēl viens jautājums, vai ļaujat bērnam pašam izvēlēties sev apģērbu, gan pērkot to, gan arī domājot, ko vilkt uz dārziņu/skolu? Un no kāda vecuma? Klinta vēl ir pārāk jauna (1,5), taču bieži ļauju viņai pašai izvēlēties, kādu autiņbiksīti vilksim (ar Pelnrušķīti vai Sniegbaltīti), zeķītes, arī bodiju reizēm, ko labprāt turpinātu arī iepriekš.
Piekrītu Jums par visiem 100%. Arī man pašai sajūsmu neizraisa ap galvu liekamie aksesuāri, bet, redz, omēm patīk😀
Ak, man atkal liekas, ka visas foršās drēbes tikai puikām veikalos😀 Bet ticu, ka tad, ja būtu dēlam jāmeklē, arī liktos, ka nekā nav😀 Un man nav grūti mazgāt nošmulētās drēbes, taču es īsti nesaprotu, kāpēc lai ceļojumā ņemtu neērtas drēbes. Ar kleitu gar jūru dauzīties man arī pašai neliktos ērti, kur nu vēl pludmales smiltīs spēlēties😀
😃
Kad man meita bija maziņa,tad bija lidz gada vecumam 2kleitiņas īpašiem gadijumiem,bet mums bija primārais ērtiba un smaidošs bērns!Kad sāka iet dārziņā -nu tad pucējāmies uz nebēdu 😃
Nu tagad man ir dēliņš-puisīšiem ir tāds labums ka vīņus var feini saģērbt,bet viņam bus ērti un labi.🤣
Mani bērni ir vienkārši, un arī apkārtējie kaut ko par pucēšanu nav iebilduši. Bērniem gribas skriet, rāpot, līst, un pēc tādām aktivitātēm diendienā drēbes ātri novalkājas līdz tādai pakāpei, ka ir jānodod otreizējai pārstrādei, jo ne tu kādam tādas atdosi, ne atstāsi kādam radu bērnam.
Tiesa gan uz kādu pasākumu, kur etiķete prasa zolīdi ģērbties, es piedomāju, lai arī bērni izskatītos glīti. Tas nekas, ka tas ir uz laiku (tā teikt līdz pirmajai peļķei).
Es no savas dzīves pieredzes varu teikt, ka ir kategorija cilvēku, kur grozies kā gribi, bet nekad nav labi.
vaaij.. ja man būtu meitiņa 😃😃😃 noteikti pucētu.. kaut uz 5 minūtēm 😀 un matu lentas arī likšu, nu ja nepatiks ikdienā nēsāt, ko pieļauju,ka tā visdrīzāk būs 😃, tad vismaz uz bildēšanos 😀
Un kleitiņas taču ir dažādas 😀 Noteikti arī ceļojumā paņemtu kādu pāri līdzi.
Šobrīd man ir viens ļoti aktīvs četrgadnieks 😀 Nu saki ko gribi, bet puišus sapucēt ir mazliet grūtāk, vismaz izvēlē. parasti veikalos 2/3 ir meiteņu drēbes un 1/3 puišiem.
Un ceļojot, arī dēlam ņēmu smukumdrēbes līdzi. Nu kā jūs domājat- balts krekls un gaiši dzelteni šorti ilgi palika tādi gaiši? Uz vienu stundu pusdienās 😃 Toties bija tas mazais brīdis, kad bija ļoti skaisti 😀 Un baltie polo krekli ar tumši ziliem šortiem. Visbiežāk viena ēdienreize vai pat vienkārši kāds našķis un nu visi var pateikt, ko ēdis. Vai tāpēc vilkšu tikai tumšas drēbes? Nē 😀 pārsvarā mums tomēr vienmēr ir līdzi maiņas krekliņš vai bikses. nekādu vietu īpašo jau neaizņem.
Bet puikam mums pašam patīk pucēties, tas gan arī. Kā uzvelk kādu jaunu interesantāku apģērba gabalu vai tante uzdāvina kādu apģērbu komplektu, tā iet pie spoguļa un grozās, un skatās kā izskatās un priecājas 😃
*uz ikmēneša fotogrāfēšanos mazāk pucēju, kā mums bija tradīcija bildēt mazo ar savu mantu zaķi, ko uz dzimšanu bijān nopirkuši, tā teikt, lai redzētu kā bērns aug vai zaķis saraujās mazāks 😀
Sešu mēnešu laikā mums bijusi tikai viena kleitiņa mugurā, tā pati silta, ērta un mīksta. 😀
Toreiz gājām ciemos. Arī tētis atzinis, ka "tādiem maziem labāk vilkt rāpulīšus", par ko esam vienisprātis. 😀
Tās gumijas ap galvu es arī nekad neesmu sapratusi - man pašai sāp galva no stīpiņām, gumijām u.c. matu aksesuāriem, tāpēc nenēsāju tos. Ja nu tā ir arī mazajam bērniņam? Gumija ap galvu, bet ārstē kolikas... Esmu redzējusi arī tādus bēbīšus, kam šis ir ikdienas aksesuārs. Nedaudz žēl, tomēr. Esmu tikai par funkcionāliem aksesuāriem!
Līdz staigāšanai kleitas meitei vilku reti. Pēc tam arī meita daudz staigāja biksēs, lai gan kleitas/svārki nekad viņai nav bijis par traucēkli kaut kur uzkāpt, uzrāpties, ielekt peļķē. Lai arī kādas drēbes būtu uzvilktas, centos neierobežot bērnu, ļaujot arī svētku kleitā uzkāpt kokā, ja nu akurāt gribējās. Jā, dažu labu kleitu ātri nācās izmest.
Puikas pucēt ir vieglāk 😀 Ja vien tie ļaujas. Vismaz no manas pieredzes.