Podiņapmācība mūsmājās

Labdien, labprāt padalīšos ar Jums par sava bērna podiņapmācību. 

Manai meitiņai pašlaik ir 2 gadi un 7 mēneši. Podiņu un vanniņu mums atdeva kāda paziņa, jau laikā, kad gaidīju bērniņu un vēl nezināju bērniņa dzimumu. Podiņš, kuru mums atdeva ir zilā krāsā (pavisam vienkāršs zils podiņš, bet ar mūziku). Paziņa, kura atdeva zilo podiņu man teica: Tev noteikti būs meitiņa, jo tā ir likumsakarība, jo atdodu puisīša podiņu. Tā arī bija, man piedzima meitiņa. :)

Bērniņam podiņmācību gribēju uzsākt laicīgi - vismaz tad kad bērniņš pats sāks staigāt. Staigāt meitiņa sāka nedaudz virs gada vecuma, tad arī sāku iepazīstināt ar podiņu. Podiņu liku istabā, kur viņa dzīvojas - un tas bija neveiksmīgi, jo viņa to uzskatīja kā tādu mantu - spēlējās, lika iekšā mantas, bet kad liku sēdēt virsū, tad bija lielā raudāšana un nesaprašana,kas notiek. Vēlāk podiņu pārcēlu uz tualeti un, kad pati gāju uz tualeti ņēmu meitu līdzi, lai redz kā tas notiek. Bet nekā. Viņai vairāk interesēja lielais pods, ūdens noraušana un uz sava nemaz nesēdās, ja lika sēdēt, tad bija bļaušana. Rādīju kā līst ūdens podiņā un tad podiņā skan mūzika, bet arī tas bija neveiksmīgi - tad viņa gribēja tikai pati liet ūdeni podiņā, lai dzirdētu, kā podiņā mūzika skan. Tā pamazām podiņš ar mūziku palika par podiņu bez mūzikas, jo vieta, kur atradās vadiņi ar mūziku sāka rūsēt, līdz vispār nevar sataisīt. Līdz ar to, podiņapmācību turpinājām podiņā bez mūzikas. 

Pēc neveiksmīgām podiņapmācībām likām autiņbiksītes pie malas, pusi dienas ļāvu bērnam dzīvoties pa māju ar pliku dupsi, ķerot momentus, un liekot uz podiņa, tā vairākas dienas. Bet atkal nekā. Tad podiņapmācībai pieliku punktu vismaz uz vairākiem mēnešiem, jo nospriedu, ka vēl nav gatava. Kad meitiņai bija pusotrs gads, podiņu atkal mēģinājām, pārceļot to no tualetes uz dzīvojamo istabu, bet atkal neveiksmīgi. 

Ap meitiņas divu gadu vecumu pamanījām, ka viņai patīk youtube.com multenīte Lapsēnu maršs, kur vienā epizodē lapsēni no rīta iet uz podiņa - ar šīs multenītes palīdzību dabūjām pirmo čuriņu podiņā. Tad mēs visi bijām laimīgi, priecājāmies, uzslavas bērnam teicām, tad pat balonu pūtām. Pēc tam meitiņa gāja tikai uz podiņu, jo jutām, ka gaida motivējošas dāvaniņas: balonu, kādu mazo mantiņu, kinderoliņu. Tā mēs viņu centāmies atalgot. Protams, bija arī neveiksmes, ne vienmēr viss podiņā, un pa nakti lietojām autiņbiksītes. Līdz brīdim, kad kopā ar meitiņu veikalā nopirkām smukas apakšbiksītes (viņa pati izvēlējās ar kaķīšiem). Tad viņa tik ļoti gribēja vilkt biksītes ar kaķīšiem, ka gāja uz podiņa, lai tikai varētu vilkt šīs biksītes, un ievērojām arī, ka nakts autiņbiksītes ir sausas, līdz ar to viņa ciešās līdz rīta podiņam. Līdz ar to, mana meitiņa podiņam bija gatava, kad viņai bija 2 gadi un 3 mēneši. Manuprāt, podiņapmācība nav jāuzsāk pēc gadalaika, kad siltāk, tad vieglāk, bet tad kad bērns patiešām gatavs, jo podiņapmācībai der visi gadalaiki. 

Vienīgā palīglieta podiņapmācībā bija Huggies pants biksītes, jo tās bija vieglāk novelkamas un ērtākas,  nekā parastās autiņbiksītes ar klipšiem. 

Speciālistiem par podiņapmācību vienīgais gribētu pajautāt, vai ir kaut kādas atšķirības podiņapmācībā mācot uz podiņa puisīti un kādu podiņu speciālisti ieteiktu izvēlēties? Jo meitiņai ir 7 mēnešus vecs brālītis, un tā kā laiks iet ātri, tad drīz arī viņam būs jāuzsāk podiņapmācība. Ļoti ceru, ka dēliņu uzsākt podiņapmācību motivēs māsiņa, jo viņš redzēs, ka viņa sēž uz podiņa un varbūt tad arī viņam labāk veiksies podiņapmācība.

Mīļās, jaukās māmiņas, nesteidziniet bērniņus podiņapmācībai, bet esiet modras brīdī, kad bērns podiņam patiešām ir gatavs! Visi bērni galugalā apgūst podiņapmācību.

Foto no interneta dzīlēm