Vakar jau vēl esot darbā skatījos pa logu un priecājos,kā bērni dodas ārā un pikojas. Viņu prieks par sniegu bija tik neviltots. Un jāatzīst ,ka arī man uzreiz sirdī sajūta ka tuvojas Ziemassvētki- balts ,skaists un mīļš laiks!
Kad devāmies pakaļ bērniem uz dārziņu,jau zinājām,ka pirms braukšanas mājās noteikti būs jāizbauda pirmais sniedziņš. Jo Adrians sniegu ļoti gaidīja,bet Denīzei šis ir pirmā ziema,kad viņa iepazītas tā pa nopietnam ar sniegu. Pagājušajā gadā viņa vēl bija ļoti maza un saprašanas par to ,kas ir tas baltais un aukstais noteikti nebija nekādas:)
Tad nu iznākot no dārziņa pirmā reakcija bija šoks. Viņa skatījās apkārt un nesaprata- viss balts, uz sejas krīt kaut kas un vēl tētis iedod piku paturēt- ko protams uz reiz nogaršoja.
Un nenoliedzami -prieks ne tikai maziem ,bet arī lieliem. Ātri vien tēti uzcēla sniegavīru ar mazajiem palīgiem.
Vēl tikai pēdējie uzlabojumi un lielais vīrs no sniega gatavs.
Denīze gan izturējās ļoti pieardzīgi un viņai ne visai patika šis vīrs. izskatījās,ka pat nedaudz baidās.
Kad visi bija izpriecājušies devāmies mājās.
No rīta pavērās fantastisks skats pa logu! Un bija skaidrs ,ka šodien noteikti dosimies ārā baudīt ziemas priekus.
Jums gan forši! Mums sniega ir ļoti plāna kārtiņa.