Pirkstiņu trenēšana? Nē – ikdiena!

Nezinu, kad tas notika, taču kādā brīdī es atskārtu, ka esmu pārstājusi mazgāt meitas rociņas pēc katras nosmērēšanās. Iesākumā viņu “pasitu padusē” un skrēju uz vannas istabu ik pēc pāris minūtēm.

Taču tad es atskārtu, ka pasaules iepazīšana ir viena šmucīga un neiedomājami jautra padarīšana, kas sākas no agra rīta un beidzas vēlu vakarā, kad gulēt ejot tiek nogaršoti visi kājas pirkstiņi un mammas mati piedevām. Un pat miegā izzināšanas process nebeidzas – lai gan aizmigusi, meitiņa ar pirkstiņiem turpina mani kasīt un spaidīt.

Tādēļ vēlos teikt, ka pirkstiņi un sīkā motorika nav jātrenē. Vienkārši ir jāļauj bērnam darīt to, kas viņam darāms, neraizējoties par bardaku un netīrību. Un reizēm, kad tik ļoti gribas atņemt visu, kas mums radīs neērtības, vērtīgāk ir pasēdēt mazulim blakus un palīdzēt radīt šo “radošo jucekli”. Tieši tādēļ Ieva spēlējas ar izbirušiem griķiem, rīsiem, auzu pārslām. Ļauju viņai iztaustīt dažādas tekstūras, vērot kā ripo graudiņi vai pielīp pārslas. Jā, arī nogaršot – tā ir daļa no izziņas procesa.

Reklāmas bukleti vairs nedodas taisnā ceļā uz miskasti, bet gan Ieviņas plaši atvērtajās plaukstiņās. Jā, varat mani nosodīt, bet viņai ir arī sava plosāmā grāmata. Tāda gan ir un būs tikai viena. Bet, kad mammai ir sava, Ievukam – sava. Un pāršķirt lapas ir tik aizraujoši! Tiek plosīti arī tualetes papīra ruļļi, virtuves dvieļi, pat mitrās salvetes, ja mammai gadījies atstāt uz kāda zemāka plaukta. :)

Citi uzskata, ka bērnam nav jāļauj ēst ar rociņām, smērējoties, spaidoties un mētājot ēdienu. Jā, no vienas puses tā ir taisnība - bērns tikai “šmurgājas” ar ēdienu. Taču, paraugoties no otras puses, tas ir lielisks veids, kā iepazīt pasauli! Tekstūras, garšas, formas, turklāt, cenšoties ēdienu dabūt mutītē, mazulis trennē roķeles, uzlabojas koordinācija. Tādēļ varu droši teikt - Ieva vienmēr "ēd" ar rokām, kamēr mamma baro ar karotīti. Gan izspēlējusies, gan paēdusi. :)

Jā, vēl jau ir arī skapju revidēšana - ja meitiņai nekas vairs neliekas interesants, atveru drēbju skapja durtiņas un ļauju visu vilkt laukā. Pamatīgs pirkstiņu treniņš! Arī skapīšu durvis mēdzu ļaut virināt, tad gan sēžu blakus un vēroju, lai neiever pirkstiņus. Ikdienā skapji un atvilknes ir noslēgti ar drošības slēdžiem.

Pats labākais pirkstiņu muskulatūras attīstītājs tomēr ir daba, tās veltes. Man pašai ir ļoti svarīgi, lai bērns elpo svaigu gaisu, lai satausta zālīti, akmentiņus, smilgas, koka mizu, ābolu gludumu un čiekura raupjumu. Lai jūt dubļus spiežamies cauri pirkstu starpām, un kājas apskalotu ūdens. To visu var viegli pārvērst rotaļā - liela koka ripa, spainis ar āboliem, akmeņu kaudzīte un trauciņi.

Protams, arī mums ir rotaļlietas, kas trennē sīko muskulatūru - dažādas bumbas, grāmatiņas, kuras paredzēts taustīt un dažādi izmantot, piramīda, vācijā ražota ekoloģiska koka rotaļlieta, kuras galvenais mērķis ir tieši sīkās muskulatūras trenēšana. Protams, ir vēl citas.

Nenoliedzami - vēl arvien pirkstiņiem dikti patīk arī mammas mati, deguns, lūpas un pat ausis. :) Tāpat rociņas trenējas dodot un ņemot, uzliekot un noceļot, atverot un aizverot, kā arī stumjot, nesot, velkot, noraujot, atdalot un saplēšot. :)