Ķermeņa masāža
18.05 11:30-17:00
Brīvo vietu skaits: 4
„Manai meitai ir divi gadi un divi mēneši, bet joprojām vienreiz diennaktī viņu baroju ar krūti. Kā bērniņu no tā atradināt,” jautājusi kāda Māmiņu Kluba lasītāja.
Konsultē Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pediatre Daira Brenča.
Kā apgalvo speciāliste, situācijas, kādēļ ieilgusi krūts barošana, var būt ļoti dažādas. Tāpat atšķirīgi šajā jautājumā ir arī speciālistu viedokļi.
Daira Brenča uzskata, ka nav vēlama neviena no galējībām – ne tas, ka zīdainītis mātes pienu nesaņem nemaz, nedz tas, ka bērns tiek zīdīts pārlieku ilgi.
„Krūts barošana būtu jābeidz laicīgi, jo māmiņai, iespējams, jāsagatavojas un jāatgūst fizisko spēku nākamā bērniņa gaidībām. Tas ir grūti, ja viņa deviņus mēnešus bērniņu gaidījusi un pēc tam viņu ilgstoši un intensīvi zīda.
Komentējot situāciju, ka bērniņš vēl divu gadu un divu mēnešu vecumā vienreiz diennaktī vēlas zīst mammas krūti, visticamāk vairāk saistīts ar kādām emocionālām problēmām. Zīdīšanas laikā mātei ar bērnu veidojas kontakts, kas bērniņam varētu būt kā mierinājums – kad viņš ir pie mammas, viņi ir divi vien, un viņus neviens un nekas netraucē.
Tomēr neskatoties uz to, domāju, ka tad, ja bērnam ir vairāk kā divi gadi, noteikti jādomā par šīs procedūras pārtraukšanu, šo vienu ēdienreizi cenšoties reducēt," tā pediatre.
Ja izveidojies šāds ieradums, un divu gadu vecumā bērniņš joprojām reizi diennaktī tiek barots ar krūti, Daira Brenča māmiņai iesaka paņemt brīvdienas un uz neilgu laiku kaut kur aizbraukt bez bērna. "Viņa var doties atpūsties uz laukiem, aizbraukt ciemos vai doties komandējumā, lai kādu brīdi gluži vienkārši neatrastos bērnam fiziski līdzās."
Tātad viens no paņēmieniem, kā atradināt bērniņu no krūts ēšanas, šajā situācijā ir fiziska attālināšanās uz neilgu laiku.
Māmiņu Klubs
Zīdīju līdz 2 gadu un 3 mēnešu vecumam, un līdz 3 gadiem nebūtu veikusi nekādu speciālu atradināšanu. Sanāca tā, ka bija jāaizbrauc komandējumā, un pēc tā bērns ļoti viegli akceptēja to, ka pieniņš beidzies.
Tādā vecumā bērnam ir normāli vēlēties būt "pie mammas, viņi ir divi vien, un viņus neviens un nekas netraucē", vai tā ir emocinonāla problēma? Jā, es zinu, šo būšanu var visādi nodrošināt, bet kāpēc dabiski turpināta zīdīšana būtu kaut kas nosodāms un noteikti pārtraucams? Šīs pediatres visai kategoriskajam un nosodošajam viedoklim nepiekrītu. Es pati personīgi pazīstu pediatri, kas meitu zīdīja līdz 3 gadiem; Pasaules Veselības organizācija iesaka zīdīt līdz vismaz 2 gadiem un ilgāk, kamēr vien bērnam un mātei tāda vēlme ir; ir izpētīts, ka piens noteiktā brīdī nepārvēršas par "bezvērtīgu ūdentiņu", kuru labāk būtu aizstāt ar cita zīdītāja (govs, kazas) pienu vai kabritām utml.
"Krūts barošana būtu jābeidz laicīgi, jo māmiņai, iespējams, jāsagatavojas un jāatgūst fizisko spēku nākamā bērniņa gaidībām."
šis arguments arī tāds, atvainojos, sagrābstīts, jo vai un kad tādām gatavoties tomēr izlemj katra sieviete pati.
Es savu dēliņu baroju līdz 10,5 mēn...un jau laiku pirms tam, jutu ka ir laiks beigt, jo nu jau vismaz 2men tā bija vien nakts vajadzība, ar celšanos 2-3x, un pateicoties nevēlamām iesnām, tas notika bez liekām raizēm, 2 naktis bija neliela raudāšana, bet mēs to veiksmīgi pārvarējām. Kā krūti noņēmu, tā bērns sāka gulēt visu cauru nakti. Un pie pupa pat nelien, kas mani iepriecina. 😀 Mans puikiņš pieauga!