Pater Noster

Ak, mūsu nabaga tētis! Titulbildē skats pēc dzemdībām un daudzajām negulētajām stundām - vīrs bija gatavs aizmigt stāvus:)

Jā, mans vīrs iesaistās bērna apkopē un audzināšanā. Protams, ja vien var, izskan vārdi, ka man labāk sanāk utt., bet, ja vajag, tad viss sanāk arī pašam.

Jau, kad plānojām bērnu un pēc tam to gaidījām, spriedām, kurš ko darīs. Vienojāmies, ka darbus veiksim kopīgi (nu, vismaz viņš piedalīsies). Līdz šim vīra pienākums, ko viņš vienmēr veic viens, ir bērna vannošana. Vīrs pats arī dēlu veda uz baseinu un peldināja.

Tieši vīrs pirmo reizi izgāja ar mazuli ārā.

Sākumā, kad man pēc dzemdībām bija bail pat kustēties, jaunais tētis mazo ģērba, ucināja un mainīja autiņbiksītes. Viņš arī nesa viņu pie māsiņām un uz kontrolsvēršanu.

Šobrīd tētis paliek ar savu dēlēnu divatā pāris reizes nedēļā, kad es dodos vingrot. Tas viņiem ir liels piedzīvojums, jo parasti atgadās neplānotais un ir ārpus kārtas jāmaina autiņbiksītes. Bet mūsu tētis ir veiksmīgi ticis galā, pat pārvilcis drēbes un nolicis mazo čučēt:)

Mans vīrs ir labs palīgs bērnu audzināšanā, un man ir patiess prieks, ka tieši viņš ir mana dēlēna tēvs:)