Pasaka ar laimīgām beigām

Pasaka ar laimīgām beigām

05. Sep 2013, 13:29 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Nereti gadās tā, ka problēma ar nakts enurēzi saasinās līdz ar dārziņa vai skolas gaitu uzsākšanu. Ja tas noticis arī jūsu ģimenē, pēc tam, kad problēma atklāta, jāmeklē tās risinājumi.

Pirmkārt, jāsaprot, vai nav kādas problēmas ar urīnizvadsistēmu, jādodas pie urologa, kā arī jāpaseko līdzi tam, cik daudz šķidruma tiek izdzerts pirms miega.

Ja nepatikšanu sakne nav tajā, tātad lieta slēpjas nervu sistēmas pārslodzē, jo slapjā gultiņa ir veids, kā bērniņš var parādīt, ka viņam ir stress,  - to uzsver arī psiholoģe Mila Paškeviča.

Vecākiem jārunā ar bērniņu emocionāli par to, kas noticis, tā, lai bērniņš to spētu saprast. Izrunāt vajag visu, kas viņam patīk, kas nepatīk dārziņā. Jārunā ir par sajūtām! Rezultāti, iespējams, neparādīsies uzreiz, bet ar laiku trauksme mazināsies, jo bērniņš sajutīs atbalstu, iekšējā regulācija normalizēsies un harmonizēsies, un kopā ar to pazudīs arī dažādi traucējumi.

Psiholoģe iesaka arī parādīt bērniņam, cik svarīgi ir tas, ka viņš iet uz tualeti, cik tas ir jauki, ka viņš spēj kontrolēt sevi un savu ķermeni, bērniņš ir jāpaslavē par katru izdošanos un sasniegumu: "Tādā veidā bērnam izstrādāsies tāda kā loģiskā ķēdīte, pateicoties kurai viņš izdarīs secinājumu, ka, ja jau viņam izdodas pa dienu, tātad - arī naktī viņš varēs sevi kontrolēt".

Speciāliste uzskata, ka labs palīgs var būt arī terapeitiskās pasakas un stāsti par slapjo gultiņu. "Ir ļoti svarīgi, lai pasakas būtu ar laimīgām beigām", - uzsver psiholoģe.

Kā viena no veiksmīgākajām metodēm tiek nosaukta kalendāra zīmēšana,  - kalendārā bērniņš pats atzīmē sausās naktis, par kurām, vienojoties ar vecākiem, viņš saņem noteiktu "balviņu". "Tas veido bērnā viedokli par to, ka pat nepatīkamu un apkaunoošu situāciju viņš var pārvarēt patstāvīgi, jo viss ir viņa rokās", - par metodi stāsta psiholoģe.

Bieži psihosomatiskās reakcijas un traucējumi rodas dēļ jūtām, ar kurām kādu iemeslu dēļ mēs nespējam tikt galā. Ir jāapzinās tas, ka pierašana pie jaunās situācijas, piemēram, pie dārziņa, bērnam ir sarežģīta, tāpēc, ka viņš to visu vēl tikai mācās. Lielākie palīgi te var būt tieši vecāki.

Dažkārt, atrodoties blakus bērnam, mēs neapzināmies, kur ir problēma, tāpēc būtu vērts doties pie ārsta uz konsultāciju, kur cilvēks no malas ieraudzīs patieso problēmu, tās cēloņus un spēs izvēlēties tās risinājumu konkrētajam bērnam. "Tādas konsultācijas vairāk nepieciešamas vecākiem, jo tās ļauj viņiem saprast un mainīt savu attieksmi pret situāciju, tāpat arī savu reakciju uz notiekošo.  Lai viss būtu normāli, pietiek parasti ar vienu - divām konsultācijām", -uz savu pieredzi balstītu viedokli pauž Mila Paškeviča.

Lai arī cik aizņemti mēs būtu, jāatrod katru dienu 15-20 minūtes laika, lai pabūtu tiešā, emocionālā kontaktā ar bērnu, kaut vai pirms miega. Te ir svarīga vairāk kvalitāte, nevis kvantitāte. Ja bērniņš jūt, ka viņu atbalsta un saprot, uzklausa un mīl, trauksmes sajūta un uztraukums atkāpjas, parādās prieks un interese par visu.

Veiksmīgu un ātru adaptāciju dārziņā!

Māmiņu Klubs

20121128173408-44521.jpg

Meklē atbalstu, noderīgus ekspertu padomus:

www.bernuenureze.lv