Palielināti adenoīdi. No profilakses līdz operācijai

Mums jau šķiet, ka esam stipras mammas un tiekam ar visu galā un nekādas iesnas mums nevar būt un nebūs šķērslis, tomēr, nereti, pat parastākās iesnas vai neliels puņķis degunā spēj pāraugt milzīgās sāpēs, iekaisumā un pārdzīvojumos. Tieši tā ir noticis arī mūsu mājās.

Līnai Grietai nebija gads, kad pirmo reizi iesnas pārauga nepatīkamās ausu sāpēs, mocībās, negulētās naktīs. Lieki teikt, ka jautājumu bija vairāk nekā atbilžu. Kāpēc? Viņa taču tik maziņa un mājās tiek darīts viss, lai viņa justos labi.

Izrādās, ka ar mājām un attieksmi viss bija pareizi, mazajai vienkārši ir palielinātas aizdegunes mandeles, jeb adenoīdi. Izklausās biedējoši – un tieši tā es arī jutos, izdzirdot diagnozi. Skumjākais visā tajā ir tas, ka par adenoīdiem uzzinājām tikai pēc trīs gadu vecuma, kad devāmies uz padziļinātu izmeklējumu pie otolaringologa. Līdz tam ar palielinātu adenoīdu izraisītajam sekām – vidusauss iekaisumu, Līna Grieta saslima vēl vismaz 2x gadā.

 Visi bērni piedzimst ar adenoīdiem un parasti tie neietekmē bērna elpošanu un līdz sešu gadu vecumam uzsūcas. Problēmas sākas tad, ja bērns bieži slimo ar iesnām, bronhītu, adenoīdi turpina palielināties, bērnam jāsadzīvo ar apgrūtinātu elpošanu caur degunu un ilgtermiņā palielinātas aizdegunes mandeles var iedarboties arī uz citiem orgāniem. Mūsu gadījumā – regulārs vidusauss iekaisums.

 Arī šī gada laikā pie dakteres ar šo pašu kaiti esam devušās divas reizes – vienu no tām maijā, kad nācās izdzert pilnu antibiotiku kursu, bet otru reizi tikko – divas nedēļas atpakaļ, kad izdevās to visu noķert sākuma stadijā. Līdz 4 gadu vecumam Līna Grieta vismaz 4x ir izgājusi pilnu antibiotiku kursu. Ar man tik tīkamajiem tautas līdzekļiem un profilaksi, diemžēl, šos iekaisumus izārstēt neizdevās.

Cits stāsts, ja izdodas “noķert” šo saslimšanu pašā tās sākumā. Kā to var pamanīt? – Dienas laikā nekādu izmaiņu bērna elpošanā un uzvedībā, turpretī – naktīs, guļot elpošana pasliktinās un kļūst apgrūtināta. To, ka bērniņš naktī smagāk elpo – var dzirdēt, tāpēc - ir laiks ķerties pie ātrās palīdzības mājas apstākļos:

• deguna pilieni, lai palīdzētu iztīrīt aizdeguni un atvieglotu elpošanu(tos gan iesaku izvēlēties sava ģimenes ārsta ieteiktus);
• ūdens dzeršanas, mānam iekšā cik tik lien -  jo vairāk jo labāk;
• mums palīdzēja arī dūmiņi (inhalācijas), kas atbrīvo elpceļus, mazina klepu, palīdz iztīrīties un noārdīties gļotām, kas bieži vien izraisa arī nepatīkamu klepu;
• C un D vitamīns – obligāts, lai palīdzētu imunitātei cīnīties pret nelabvēlīgās vides ietekmi un stiprinātu organismu.

Ja nu ir tā, ka ne tikai nakts miegs ir traucēts, bet apgrūtināta elpošana ir arī ikdienas sastāvdaļa, tad, ticamākais, ģimenes ārsts vai speciālists ieteiks iziet antibiotiku kursu. Paralēli tam, noteikti bērnam ir nepieciešams uzņemt labās baktērijas, piemēram, Acido un Bifido baktērijas  - tās palīdz novērst slimības, padarot nelabvēlīgu vidi sliktajām baktērijām. Nevienam nav noslēpums, ka antibiotikas ne tikai palīdz cīnīties ar infekcijām, bet  arī samazina labo baktēriju skaitu, kas tieši ir atbildīgas par to, lai sliktās vielas no organisma tiktu izvadītas un labās uzsūktos un apēsto, izdzerto pārvērstu enerģijā. Ikdienas uzturā ne tikai slimošanas laikā, bet arī ikdienā – silti iesaku – iekļaujiet ēdienkartē produktus ar augstu bifido, jeb pienskābo baktēriju daudzumu. Dzeriet kefīru, nesaldinātu jogurtu, arī sierā to ir gana.

Adenoīdi, pēc savas būtības nav nekas slikts, tomēr uzmanību saaukstēšanās procesiem vajadzētu pievērst, to kaut kartēja konsultācijā aprunājoties ar savu ģimenes ārstu, pajautājot kā Jūs mājās varat saprast, ka problēma ir nopietnāka par vienkāršu, ikdienišķu saaukstēšanos un ārstēšanās mājās un profilaktiskie pasākumi būs neefektīvi, jo tikai uz mirkli atvieglos elpošanu, mazinās klepu vai sāpes, bet neizārstēs to, kas ārstējams.  

Es ceru, ka mūsu stāsts ar biežo saslimšanu drīz beigsies, jo pēc pēdējās speciālista apmeklēšanas reizes, daktere mums nozīmēja – operāciju, jeb adenotomiju, kuru ārsts nozīmē gadījumā, kad esošā ārstēšana, profilaktiskie pasākumi nelīdz un saslimšana atkārtojas atkal un atkal. To jau var uzskatīt par trešo pakāpi, bērns elpo tikai caur muti un ilgtermiņā var iedzīvoties vēl nopietnākās problēmās.

Mūsu mājās trauksmes zvans iezvanījās tad, kad kādā no saslimšanas reizēm pamanīju, ka Līna Grieta, ja uzrunāju to klusā balsī – neatsaucās. Viņa mani vienkārši nedzirdēja. Iekaisums tieši ietekmēja viņas dzirdi – un es patiešām sabijos. Tas var tā notikt. Tas var tā būt. Bet to var risināt. Ir jāveic operācija. Pirms nu pēc operācijas periods neprasa ļoti ārkārtējas ikdienas darbu veikšanas izmaiņas vien nelielu laika pārplānošanu un pielāgošanos atveseļošanās posmā.

• Operācija  notiek vispārējā narkozē(mūsu gadījumā tieši šāds ieteikums, lai gan pastāv iespēja veikt šo operāciju arī vietējā anestēzijā);
• Pēc operācijas periodā – saudzējošs mājas režīms;
• Atceļam aktivitātes, neskrienam, netrakojam vismaz mēnesi;
• Bērnudārzs un skola divas līdz trīs nedēļas paliek citiem bērniem – pēc operācijas periodā ieteicams uzturēties mājās un izvairīties no publiskām vietām, kur atkal ir iespēja noķert kādu vīrusu vai atrast kādu nejauku baktēriju, kas varētu izraisīt saaukstēšanos un saslimšanu.

Atzīšos – es šobrīd jau divas reizes esmu atlikusi pirms operācijas apskati – vienkārši neesmu gatava. Ceru, ka nepienāks nākamā saslimšanas reize, līdz brīdim, kad būšu gatava savu dāmu guldināt uz operāciju galda. Vienkārši – tā dažreiz notiek, kad jāsaņemas ir vecākiem, ne bērniem.

Varbūt Jūs šobrīd esat līdzīga lēmuma priekšā, varbūt, ka šāda operācija jau ir aiz muguras. Kā ar to galā tikāt Jūs un vai saslimšanas biežums un smagums samazinājās? Varbūt ir vēl kāds veids kā šo lietu risināt bez operācijas?