Neiespējamā misija...

Neiespējamā misija...

Dienas pirmā puse, pavisam noteikti, paiet pierunājot bērnu saģērbties. Ja mēs ļautu, viņš plikiņš dzīvotos visu atlikušo dienu.

Laimīgs un apmierināts skraidelē no viena stūra līdz otram, līdz beidzot ar lielu piespiešanu mēs viņu saķeram un saģērbjam. Protams, tas Kārli neapmierina un tam seko spiegšana un dusmošanās. Vajag iekniebt, iekost vai paraut kādu aiz matiem. Īsti pierunāt vai sarunāt un iziet uz kompromisu neizdodas! Jeb reizēm izdodas, bet arī tad ir kaut kas jāapsola.

Kā jūs tiekat galā? Padalies ar sava bērna ģērbšanās rituālu un/vai pieredzi?

ZilasDebesis ZilasDebesis 06. Nov 14:34

Atceros šito posmu.. Ilga kādus 3-4 mēnešus ap 2 gadu vecumu. Bija ļoti grūti, sevišķi ja kaut kur jāsteidzas un jādodas. Pat alternatīvas, ko vilkt mugurā nestrādāja vai arī pats skapī aizskrēja un izvēlējās kaut ko pilnīgi nepiemērotu laika apstākļiem! Viss reizēm beidzās ar lielu histēriju un piespiedu apģērbšanu (biju nosvīdusi to darot). Tajā brīdī jutos, kā pilnīgi nederīga mamma un domāju, ko esmu izdarījusi nepareizu audzināšanā.. Tagad atskatoties atpakaļ, redzu, ka tas bija tāds posms, vajag daudz runāties ar mazo un skaidrot, kāpēc jāģērbjas un kāpēc mums šobrīd jāsteidzas. Ar mierīgu prātu (cik nu iespējams) iet tam cauri un paturēt prātā, ka tas pāries! 😀

lauvinja lauvinja 06. Nov 13:43

Kāpēc neļaut dzīvoties plikiņam, ja reiz bērnam tas patīk? Pie reizes norūdīsies. Gan jau, ja būs auksti pats sagribēs apģērbties.Vai arī būs jāiet laukā un sapratīs, ka laukā auksti bez apģērba.

Bet, ja nu akurāt vajag saģērbties tūlīt un tagad, piedāvā izvēles iespējas - ļauj izvēlēties kuru krekliņu vilks, kuras bikšeles, kuras zeķītes (ja nepieciešams ierobežot izvēli, tad piedāvā no katra 2-3 variantus)