Mūsu pieredze BKUS Vienības gatvē

Mūsu pieredze BKUS Vienības gatvē

10. Jan 14:55 laachukinsh laachukinsh

foto: pexels.com

Ļoti gribu padalīties ar mūsu pieredzi Vienības gatvē, jo internets ir pilns ar informāciju, kas ir tik pretrunīga, cik vien var. Un tad liekas - kāds noteikti kaut ko piepušķo, tik dažādi jau nu nevar būt. Var!

Dažu mēnešu vecumā mms daktere BKUS pateica, ka mazajam būs vajadzīga maza operācija. Nekas traks, vienkārši jāizdara. Iestājāmies rindā un gaidījām, kad pienāks mūsu kārta. 

Pirmo reizi (tālāk rakstā paskaidrošu) mūsu kārta pienāca 3. septembrī. Mazajam bija 5 mēneši. Paredz;ets vienā dienā tikt galā, tāpēc dienas stacionārā mums jāierodas tukšā dūšā 7am. Sarunāts! 4am beidzu barot mazo, par laimi, pēc tam nogulēja vēl mazliet vairāk kā 2h, un tad jau bija jāceļas, lai brauktu uz BKUS. Īsumā tā diena:

7am piereģistrējamies

8.30am tiekam palātā.

8:40am atnākanesteziologs parunāties, bet pasaka, ka redz kā - izrādās ir pirmā skolas diena, visi ķirurgi ir savus bērnus aizveduši uz skolām, būs ap 11am. Bet tā kā puisis ir visjaunākais, tad viņu operēs pirmo. Diemžēl, lai mēs saglabātu savu pirmo vietu, barot joprojām nedrīkst, tikai padzerties.

9am-10:40 am dzīvojamies vairāk gaitenī kā palātā, jo ir mazliet nepaveicies ar palātas biedru. Puika bez mitas skaļi raud un nav nomierināms vismaz stundu. Tikmēr manējais aizmieg man rokās staigājoties pa gaiteni. Varonīgi esam 1.5h izdzīvojuši bez ēšanas.

10.40am - ierodas paredzētais ķirurgs. Ļoti patīkams, ļoti atvainojas ka BKUS tur informācijas plūsma tāda nesakārtota, apskata mazo... un paziņo, ka 5 mēnešu vecumā šī operācija vēl nav obligāta un tik maziņam nav ieteicama. Viņš operāciju atcels un ieliks mūs atpakaļ gaidītāju rindā uz kādiem 4 mēnešiem. 

~12 todien bijām mājās.

Otro reizi mūsu rinda pienāca tagad janvāra sākumā. Dienas sākums līdzīgs - atkal 7am tukšā dūšā esam BKUS, ~8 tiekam palātā. Drž atnāk anesteziologs, drīz pēc tam arī ķirurgs. Visi visu izstāsta, izskaidro. Mazliet pirms 9am mūsu mazo aiznes viens no med personāla "elpot balonā". Un Mazliet pēc 10am puika ir atpakaļ. Vēl mazliet megains, mazliet ar dzīvi neapmierināts, izvēlas vēl stundiņu pagulēt. Bet dīz pēc tam - paēduši, padzēruši, apskatīti jau ~14 laižam mājās. Otrā reize beidzot sanāca, turklāt bez kādas aizķeršanās. Nākamā dienā tiekam pie mūsu ķirurga arī uz pārsiešanu, vēlreiz pēc 5 dienām, kad jau visi apsēji ir nost un laimīgi dziedējamies mājās, gaidot svētdienu, kad beidzot varēsim iet vannā.

Lūk - viena manipulācija, viena iestāde, viena ģimene - un divas dažādas atsauksmes. Visādi gadās.