Nav šaubu par krūts barošanas labumu, mazāka skaidrība ir par barošanas ilguma galējo robežu.

Krūts barošanas veicināšans kustības sasniegums ir sabiedrībā valdošais uzskats, ka bērnu būtu labi barot ar krūti līdz gada vecumam. Par lielāku bērnu barošanu viedokļi šķiras- nereti dzirdams, ka pēc gada barot nav nozīmes, jo bērns visas barības vielas saņem ar pārtiku, ka tam ir “tikai psiholoģiski iemesli” vai pat, ka mamma neļauj bērnam pieaugt.

Lai gan māmiņu, kas zīda bērnus arī pēc gada vecuma ir arvien vairāk (pediatra novērojums), daudzas māmiņas nejūtas pārliecinātas par savas izvēles pareizību. Satiekot māmiņas, kas zīda bērnu ilgāk par gada vecumu bieži dzirdu taisnošanos.  Vai ir pamats justies vainīgām?

Šī raksta mērķis nav pārliecināt kādu mammu, kas nolēmusi pārtraukt krūts barošanu, bet gan iedrošināt sievietes uzticēties savām sajūtām, pieņemt informētus lēmumus un spēt pamatot tos.

Kāpēc māmiņas tomēr baro ilgāk par gadu?

Aptaujājot sev zināmās māmiņas, kas barojušas bērnus pēc 1 g.v. izkristalizējās 3 galvenie iemesli.

• Tas jutās pareizi un dabiski esam.
• Bērns nav gatavs atteikties no krūts, mamma piekāpjas, jo nav nopietnu iemeslu to nedarīt.
• Bērni neslimo (šis bija sekundārs).

Linda Rozenbaha dalās pieredzē:

“Šis man ir 3. bērniņš. Pirmo zīdīju līdz 1,3 gadiem, otro – līdz 1,7, vārdusakot, ar  katru bērnu ilgāk. Varētu jautāt, kāpēc ilgāk? Atjautātu – un kāpēc ne? Kurš ir noteicis “griestus”? Noteikti tas nenotiks līdz 8 gadu vecumam – redzēju tādu sižetu, godīgi sakot, nošķebināja, tas tiešām likās jau nedabiski. Bet šobrīd – mums tā patīk.
Iespējams, šis ir mans pēdējais bērniņš, tātad varbūt šis ir pēdējais laiks manā dzīvē, kad zīdīšu mazuli – tā tomēr ir īpaša saikne, kāpēc steigt to pārtraukt? Pirms pusgada, redzot, cik ļoti meitai patīk ēst krūti, domāju – labi, ap divu gadu vecumu domāšu, kad pātraukt. Divi gadi pienāca, un viņas entuziasms nav aprimis. Nākamais termiņš – nu varbūt pēc jaunā gada domāsim (tad būs 2,5 gadi). Patiesībā – tad jau redzēs. Domāju, ka ilgāk par 3 gadiem gan tas nebūs.
Vēl viens arguments – ar zīdīšanu ir krietni vienkāršāk. Piemēram, man patīk pagulēt – ar krūti var pavilkt celšanās laiku ilgāk.
Dažkārt viņai vēl šajā vecumā gribas aizstāt ēdienreizi ar krūti.
Šis joprojām ir viņai tīkams mierināšanas veids. Piemēram, uzsākot bērnudārza gaitas man likās tā forši, ka naktī, kad viņa pārdzīvo jaunos notikumus, viņa var rast mieru pie manis, pie krūts – ka ir tie drošības atspēriena punkti.
Dažreiz arī gribas pārtraukt – ja viņa vēlas ēst uzstājīgi bieži. Tomēr pozitīvā ir vairāk.
Es apgrozos vidē, kur daudz runā par dabiskām dzemdībām, arī zīdīšanu, audzināšanu, un te tas tiek uztverts normāli, ka bērnu zīda ilgi. Neliela nozīme arī PVO ieteikumiem – zīdīt līdz 2 gadu vecumam un to, ka tā ir krūts vēža profilakse. Tajā pašā laikā zinu, ka ir ļoti maz pētījumu par “ilgzīdīšanu”, tāpēc galvenais ir savas sajūtas.

Tas, kas liekas grūtība – saprotu, ka metodes, ar kurām pārtraucu zīdīt dēlus, neies cauri – meitai ir cits vecums, būs jādomā kas cits.
Vīram arī liekas ok – esam runājuši, ka kaut kad pārtrauksim (viņš iepriekšējās reizēs palīdzēja, lai varētu pārtraukt zīdīšanu).
Īsti nesaprotu, kāpēc šī tēma liekas apkārtējo dikti apspriešanas vērta, protams, bez jautāšanas pašai mammai, vai viņa vēlas to apspriest. Piemēram, ja ir tikšanās ar mammas draudzenēm, viņa to izstāsta. Bet kopumā – man vairs nav tas vecums un nav pirmais bērns, lai ļoti uztrauktu citu ieskati.”

Mīti un pētījumi

Ko par krūts barošanu “runā” un ko liecina pētījumi.

1. “Pēc gada vecuma mātes piens nesniedz bērnam nepieciešamas barības vielas.”

• “Mātes pienā pēc gada vecuma ir vairāk tauku un enerģijas nekā sievietēm, kas baro īsāku laiku. Paildzināta bērna barošana ar krūti ļauj nozīmīgi bagātināt bērna diētu ar enerģiju no taukiem.” Mandel 2005, Pediatrics
• • Otrajā dzīves gadā 448ml mātes piena var nodrošināt aptuveni:
    • 29% nepieciešamās enerģijas
    • 43% nepieciešamā proteīna
    • 36% nepieciešamā kalcija
    • 75% nepieciešamā vitamīna A
    • 76% folijskābes
    • 94% vitamīna  B₁₂
      
    • 60% C vitamīna  — Dewey 2001, Pediatr Clin North Am.

  Bērni, kurus zīda otrajā dzīves gadā, retāk ir alerģiski.

  Bērniem ir augstāka imunitāte. Pētījumi liecina, ka imūnvielu(antivielu) daudzums piena pat pieaug, jo bērnu baro retāk. (Goldman et al, 1983).

  Bangladešā veiktā pētījumā bērniem, kurus pārtrauca barot ar krūti 18 m.v. bija divas reizes lielāks risks nomirt, nekā bērniem, kas tika baroti līdz 3 g.v. Galvenais iemesls bija nevis barības vielu trūkums (lai gan arī tam ir sava loma), bet gan imunitātes pazemināšanās. Latvijas apstākļos krūts barošanai nav tik kritiska nozīme, tomēr tā var padarīt retākus ārsta apmeklējumus.

  2. “Jāļauj bērnam kļūt neatkarīgam. Krūts barošana to kavē.”

  Pētījumu par krīts barošanas psiholoģisko ietekmi nav īpaši daudz un to objektivitāti apgrūtina citu faktoru ietekme.

  Tomēr ir novērots, ka bērniem, kas ilgāk baroti ar krūti ir labākas sociālās prasmes. Ir pamats domāt, ka tas saistīts ar atšķirīgu komunikācijas veidu starp bērnu un māti, kas baro vai nebaro bērnu ar krūti. Nav īsti skaidrs, vai krūts barošana ir tā, kas veicina labāku kontaktu, ļauj nodrošināt bērna vajadzības vai arī mātes, kas jau sākotnēji ir atsaucīgākas pret bērna vajadzībām baro ilgāk.

  Jebkura gadījumā zīdīšana ir miera, beznosacījuma mīlestības un tuvības brīdis, kādu nav nemaz tik daudz esot kopā ar mazajiem “pusaudžiem”.

  Jau 1979.gadā psihiatre Valecka (Waltzki) vērsa uzmanību uz to, ka krūts barošana ir ne tikai barības uzņemšana, bet arī īpašs saskarsmes, tuvības veids, kura atņemšana bēnram var radīt gana lietu stresu.

  3.”Bērni, kurus baro ar krūti, neuzņem pietiekami daudz barības vielas no citiem produktiem.”

  Šāds priekšstats bija radies tāpēc, ka nabadzīgās ģimenēs un valstīs bērnus mēdza barot ar krūti ilgāk. Ņemot vērā ģimenes materiālo stāvokli un iespējas nodrošināt bērnam arī citus pārtikas produktus, šāda sakarība netika novērota.

  Sākot bērnu piebarot, daudzi bērni vēl ilgi dod priekšroku mātes pienam. Risinājums: turpināt piedāvāt dažāda veida produktus un ar laiku apetīte uzlabosies.

  4. “Ilgstoša krūts barošana kaitē mātes veselībai.”

  Vecmāmiņa man stāstīja, ka ar katru bērnu zaudējusi pa zobam un matu biezumu. Jautājums, vai mums joprojām jādzīvo atbilstoši pēckara realitātei, kad trūka pārtikas?

  Krūts barošana samazina risku saslimt ar krūts, olnīcu un urīnpūšļa vēzi, osteoporozi, reimatoīdo artrītu.

  Amerikas Pediatru asociācija iesaka barot bērnu ar krūti VISMAZ līdz gada vecumam. Pasaules Veselības Organizācija- vismaz līdz 2 g.v.

  Kulturālie pieņēmumi

  Pētījumi liecina, ka vides spiediens un pediatru ieteikumi ir galvenie iemesli, kāpēc sievietes pārtrauc barot ar krūti ātrāk, nekā viņas pašas to gribētu.

  Par svarīgāko iemeslu kāpēc neskatoties uz daudzajiem ieguvumiem no krūts barošanas arī pēc gada vecuma iesaka pārtraukt barošanu tieši gada vecumā ir sabiedrība valdošie uzskati.

  Bērnu audzināšanā tiek rosināta agrīna neatkarība. Tomēr rezultāts var būt pretējs- sasteidzot bērna atdalīšanos no mātes pirms viņš pats tam ir gatavs, var kavēt emocionālo attīstību un palielināt atkarību.

  Steidzīgais dzīves ritms. Ilgāka barošana ierobežo mammas iespējas doties projām uz ilgāku laiku. Tiek pieņemts, ka mammas vēlas pārtraukt barošanu iespējami ātrāk, ja tas nekaitē bērnam.

  Krūts tiek uztverta kā seksuāls objekts- šķiet nepiedienīgi, ka bērns kurš jau staigā un runā gūst mierinājumu pie mammas krūts.

  Gluži vienkārši pieņemts, pierasts, ka lielākā daļa sieviešu ap gada vecumu bērnus pārtrauc barot.

 

 

no

http://www.berniemdraudzigs.lv/2011/10/kruts-barosana-pec-gada-vecuma/