25.04 17:00-18:30
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 3
Hmmm, kā tad tur īsti ir ar to puiku audzināšanu? Sākšu no sākuma..
Mans 1.3g vecais dēls ir īsts mīļumiņš! Protams, to apgalvos katra mamma par savu bērnu, taču manējam, nudien patīk izrādīt mīlestību - un visiem! Nešķiro,liels vai mazs, resns vai tievs, samīļots tiks ikviens! Protams, es kā mamma, kas mīl savu puisēnu vairāk par visu pasaulē, mīļoju un bučoju viņu miljons reizes dienā. Man tas šķiet loģiski un pašsaprotami, taču neaizmirstu, ka viņam jābūt arī pašpietiekamam, nevis izlutinātam, kur mammīte visu izdarīs viņa vietā. Šis nebūt nebūs tas gadījums.. Tomēr bieži ir dzirdēts, ka, mammas gribēdamas kā labāk, mīlot, nodara tieši pretēju efektu un kaitē saviem bērniem, ne palīdz..
Esmu lasījusi, ka puikām kā reiz esot vairāk jāizrāda uzmanība, rūpes un mīlestība kā meitenēm! Nemācēšu izmērīt un pateikt vai tā daru, taču buča, apskāviens un labais vārds dēla virzienā netiek žēlots.
Bet kur ir tā robeža, lai manis mīļots, lolots un bučots neizaug par memmīti!?
Nudien, pēdējā laikā par šo es domāju daudz un dikti, ļoti negribas pārkāpt šo robežu, ka, nu jau ir par daudz!
Šobrīd gan mums nav tik traki. Ir ļoti komunikabls un draudzīgs arī ar citiem un svešiem cilvēkiem. Mamma vienmēr nav vajadzīga blakus, droši iejūtas sabiedrībā, draudzējas, spēlējas un mīļojas arī ar citiem bērniem! Arī labi uzvedas un neprotestē ja tiek kur atstāts bez mammas un tēta!
Šobrīd , kad esam veiksmīgi jau nedēļu atradinājušies no krūts barošanas, jūtu, kā mans puisēns ir palicis vēl mīļāks un biežāk pats nāk samīļoties un sabučoties!
Ļoti gribētu dzirdēt citu mammu viedokļus. Kā jums ir ar mīļošanos ar saviem dēliem! Vai šis vēl ir tāds vecums, un viņi tik ļoti vēl ir pieķērušies mammai un labprāt mīļo arī citus cilvēkus. Vai jāpiebremzē savas domas un jāpriecājas un jāizbauda tas mirklis, kamēr viņš vēl mīļo un ļauj mīļot sevi.. Bet kā just un zināt to robežu, lai neaiziet par tālu un dēls izaug vīrišķīgs, taču arī mīlēts , bet tomēr ne memmītis, kas bez mammas klēpja augot nevar ne mirkli!
Jau iepriekš, paldies!
Par to mīļumu, domāju, ka vajag visiem bērniem. Vienīgi tā kā puikas bieži vien nākas strostēt vairāk, vajag atcerēties arī samīļot biežāk. Citādi var iekrist lamatās, kur viņi tīši sāk darīt nedarbus, lai vismaz saņemtu kaut kādu uzmanību.
Man jau liekas, ka tiešās mīļuma izpausmes bučošana, apskaušana un samīļošana, nav tās, kas dēlus par memīšiem padara. Drīzāk, visa izdarīšana bērna vietā un nespēja viņu atlaist, kad viņš pats sāk prādīt vēlmi pēc pastāvības.
Sveika! Es domāju, ka dēliem, tāpat kā meitām mīlestības nekad nevar būt par daudz! Lai taču to vīrišķo pusi iedod tēti, tam taču viņi ir domāti!