06.05 15:45-16:30
Nodarbības citā laikā
Izpārdots
Sveiki visapkārt! Ir klāt jau ceturtdiena un pastāstīšu jums par Mišas panākumiem. Es runāju, patiesībā, tieši par mūsu abu panākumiem, jo katra nodarbība ir kopīgs darbs. Mēs mācāmies elpot, sajust viens otru, uzticēties un atslābināties. Atslābināšanās ir tieši tas, kas patlaban ir pats galvenais.
Pirmais posms - iepazīšanās, ir jau aiz muguras. Tagad Miša mācās atslābināties ūdenī. Laiž mani vaļā, atvieglo ķermeņa augšdaļas darbiņu. Lai gan turot viņu pie padusēm, es jūtu, ka rokas tīri instinktīvi vēlas viņu saķert. Te uzreiz talkā nāk gumijas palīgi - viņam ļoti patīk valis un pīlīte. Kad rokas aizņemtas ar rotaļlietu, uzreiz mazāk tiek domāts par apstākļiem un bērnam vieglāk atslābināties.
Ar kājām pagaidām mums iet slikti. Kad Miša ir uz vēdera, kājas pievelk klāt un nepavisam nevēlas tās kustināt. Un uz muguras vispār nepeld, saliekas kā grāmata ar kājām augšā un sāk nervozēt. Bet, kā saka Jūlija - nevajag ieciklēties un piespiest!
Šīs nodarbības sasniegumi - Miša peld kopā ar Jūliju. Viņa vada viņu pa ūdeni, te uz vēdera, te uz muguras, brīdinot, kad būs pagriešanās. Bieži spēlējas zivtiņās un viņš viņai smaida, cenšas kaut ko pastāstīt.
Ceturtajā nodarbībā atkal sākām trenēties nirt. Pagaidām viņam tas ne pārāk patīk, bet vismaz neiespringst tik ļoti. Galvenais neaizmirst pabrīdināt un nirt pēc komandas.
Dažas nodarbības pēc kārtas jau pēc 15-20 minūtēm Miša sāk prasīt ēst un rādīt uz izeju. Vai nu tas ir stress, vai tieši šajās dienās brokastīs mājās ir mazāk apēdis, vai arī tas ir veids, kā aizšmaukt. Esmu sākusi ņemt līdzi tieši uz baseinu siera, maizes gabaliņu vai cepumus un pēc tādām 2 reizēm vairs bērns neprasa.
Otra lieta, kas mani satrauca - trīcošā zilā lūpa. Tieši 3. un 4.nodarbībā tas bija jau ļoti izteikti redzams. Lai gan ķermenis silts un bērns smaida, es pamanīju, ka viņam ir zilas lūpas, un sapratu, ka tas tomēr saistīts ar viņa nepārliecināto pašsajūtu ūdenī, un arī tad, kad pats nekustas, bet viņu vada, viņam ir zilas lūpas. Jūlija ieteica nekrist panikā, vienkārši ātrāk beidzam nodarbību. Es viņu ietinu dvielī un skrienam uz siltu dušu.
Pastāstot jau pirms laika vairāk, teikšu, ka pie ūdens bērns jau pieradis, un nu arī lūpa vairs netrīc.
Toties mums parādījušies savi rituāli. Ar katru reizi viņš aizvien vairāk laika pavada tieši dušā. Ļauj sev tur mazgāt pat matus, pašļakstās un paplunčājas ar kājām. Pēc tam ietinu viņu dvielī un nesu uz ģērbtuvi. Kamēr ģērbjos, viņš pats ieslēdz fēnu un žāvē sev matus. Katru reizi mēs atkārtojam vienas un tās pašas darbības, pie kurām viņš pierod un tas viņam patīk.
Un pie izejas mūs vienmēr gaida mīļākie kārumi. Veikalā ņemu balto plombīra saldējumu vafeļu glāzītē un bērnš mājupceļā ar prieku mašīnā to notiesā.
Uzskatu to par labu rūdīšanos - baseins plus saldējums, un klāt vēl labs noskaņojums. Pie Jūlijas viņš brauc no rītiem apmierināts un biežāk atkārto "Akapak" (Akvaparks) un "Uļa" (Jūlija).
Ceturtās un piektās nodarbības secinājumi:
- Atslābina ķermeņa augšdaļu.
- Peld kopā ar Jūliju
- Ar prieku mazgā matus dušā
Mājasdarbi:
- Kad mājās mazgājam vannā galvu, jāmāca pūst un aizturēt elpu, skaitot līdz trīs
- Jātrenējas apgulties vannā un šļakstīties ar kājām (lai atslābinātos)
Daša un Miša