Manai princesei jau 2 gadi!

Tepat lasīju diskusiju par to, vai bērnam dzimšanas diena būtu tikai jāatzīmē vai jāsvin. Nuuu, manuprāt, svarīgi ir ik katru svarīgu dienu (Vārda diena, Dzimšanas diena, 1.skolas diena, uzvara kādā konkursā utt.) pamanīt un īpaši izcelt. Un tad jau ir vienaga, kādā vārdā tas tiek nodēvēts.

Mēs noteikti savu bērnu dzimšanas dienas izdzīvojam savādāk kā parastu dienu. Parasti jubilārs tiek modināts ar viņam vien paredzētu kūkas gabaliņu (vakarā ir cita-lielā kūka visiem), bet šoreiz Terēze savā dzimšanas dienā tika pamodināta ar tēta nestajām rozītēm. Rozā un tik valdzinoši smaržojošām. Terēze vēl pa dienu tika pie omas vestā alpu vijolīšu podiņa. Interesanti, ka puikām gan nekad netika dāvināti ziedi. Ar to mēs, sievietes-lielas un mazas-, atšķiramies:)

Patiesībā jau iepriekšējā vakarā gatavojāmies svinībām, izmēģinot dažādas frizūriņas. Kad dzimšanas diena bija klāt, tad matiņi frizūru izturēja mazu brīdi, jo Terēze jebkuru sprādzīti un gumiju ātri izrauj no matiem. Bet kleitu, kuru vikt, pati izvēlējās.

Mums šoreiz bija tikai viens ciemiņš, bet kāds!!!  Pats svarīgākais! Terēze tik ļoti gaidīja ciemos atbraucam omīti. Jau iepriekšējā vakarā visu laiku skandēja "opa, opa brrr". Jā, viņa "m" burta vietā saka "p". Tas no vienas puses ir skumji, jo neviena opīša meitiņai vairs nav.

Kamēr lielie brāļi bija skolā, mēs, 3 paaudžu sievietes, gājām uz tuvējo parku, lai kopā izspēlētos rotaļu laukumā, papūstu ziepju burbuļus un pafotogrāfētos. Un bija vēl viens svarīgs gājiens-uz pasta nodaļu, kur Terēzei bija atnācis sūtījums. Pastā uzrādīju meitas ID karti. Pastniece uz mani tā dīvaini paskatījās un  pavaicāja, kurš tad sūta bērnam vēstuli?:D Kāpēc gan ne? Viņai taču ir dzimšanas diena, un pa pastu bija atsūtīta dāvana. Ļoti svarīga jutās, turēja visu ceļu līdz mājām lielo aploksni.

Kaut arī uz pastaigas beigām sāka līņāt lietus, nekas mūsu garastāvokli nevarēja sabojāt. Jo oktobris ir varen košs un skaists, un mums svarīgs mēnesis.

Pēc pastaigas lielā jubilāre devās diendusā, bet es un mazās māsas brāļi gatavojām pārsteigumu-rotājām istabu, pūtām balonus un gatavojām svētku kūku. Šoreiz tā mums bija vienkāršā cepumu-biezpiena/saldā krējuma kūka ar marcipānu. Nekad iepriekš nebijām to gatavojuši. Vienmēr kaut kas smalkāks bijis, bet šī izdevās burvīga. Un galvenais, - paši brāļi to visu darbu arī izdarīja manā virsvadībā.

Kad jubilārīte modās, varējām sēsties pie svinību galda. Terēzei bija īpašais svētku krēsls ar baltu pārvalku un baloniem, kurā mēs vēlāk, dziedot "Daudz baltu dieniņu", cēlām mūsu princesi 2 reizes gaisā. Arī divas svecītes bija, kuras mazā nopūta ar pirmo reizi. Meitiņa visu tik no sirds izdzīvoja! Uz visu skatījās lielām acīm. Kad dziedājām, smaidīja kā maija saulīte. Saprata, ka dziesma ir tieši viņai, tikai viņai vienai veltīta. Tik mīļi!

Pēc vakariņām jau paspēlējāmies ar baloniem, paskatījāmies sadāvinātās grāmatiņas, izjokojāmies un izdejojāmies, kas mazajai ļoti patīk šobrīd.

Bija ļoti jauka, skaista diena!

Un nevajag jau nemaz tik daudz, lai bērns sajustos īpašs un svarīgs, lai viņa dzimšanas diena būtu īpašāka diena kā citas.