Līgatnes dabas takas – mierīga pastaiga ar kāpņu pārvarēšanas elementiem

Lai parādītu mūsu mazajam dēlēnam, kādi zvēriņi mīt Latvijas mežos, nolēmām doties uz Līgatnes dabas takām. Iepriekš pāris reizes tur bijām viesojušies, tiesa gan, vēl ne reizi vasarā, tādēļ nav ko kavēties – lecam mašīnā. Līdzi ņemam dēlēnam dzeramo, arī cepumiņus, ko uzlikt uz kārā zoba, bet paši sev – ērtu apģērbu un apavus.

Līgatnes dabas takas mūs pārsteidz ar patīkamu ziņu – tagad par ieeju vairs nav jāmaksā. Tiesa gan, lai nepaliktu atbildi parādā un tomēr dotu savu artavu taku attīstībā, ziedoju naudiņu turpat, info centrā novietotajā ziedojumu kastītē. Jāuzsaka Līgatnes dabas takas arī par labiekārtotajām tualetēm, kas nebūt nav mazsvarīgi, un, priecīga ziņa visām mammām, šeit ir arī speciāli atvēlēta telpa bērniņu pārtīšanai. Paši to gan neizmantojām, bet fakts ir un paliek fakts – par pašiem mazākajiem šeit ir padomāts.

Dodamies pa taku iekšā mežā!

Jāsaka gan, ka pa šiem gadiem, kopš pēdējo reizi viesojāmies Līgatnē, bijām aizmirsuši, ka ar bērnu ratiem šeit nav īpaši gudri pastaigāties. Iespējams, to nebijām piefiksējuši, jo pašiem bērnu nebija, tādēļ par pārvietošanos ar ratiem arī nedomājām. Tādēļ, ja Tev ir slings vai ķengursoma, labāk izmanto to, vai arī labāk pagaidi līdz brīdim, kad mazais jau tipinās pats ar savām kājiņām.

Tā vien šķiet, ka takas sastāv tikai un vienīgi no trepēm, kuru pakāpieni skaitāmi simtos. Mūsu tētis demonstrē savu spēku un pacietīgi, nekurnot, nēsā ratus te augšā, te lejā pa trepēm. Tiesa gan, pārbraucot mājās, konstatējam, ka mūsu ģimenes galvas sāns ir klāts ar zilumiem. Tātad, nākamreiz būs jāliek uz sāna polsteris vai arī jāizdomā cita ratu nešanas tehnika.

Līgatnes dabas takas ir samērā apmeklētas. Pirms mums pa tām apņēmīgi soļo kāda ģimenīte, kuras atvases ik pa brīdim vaicā vecākiem pēc lāčiem. Bet nonākot pie aplokiem nākas secināt, ka lāču nav... vai arī tie ir ĻOOOTI labi paslēpušies. Bērni ir nedaudz vīlušies.

Mūsu dēlēnam patika vāvere, jo tā izcēlās ar savu aktivitāti. Netiek smādēts arī alnis, kurš, iebridis nelielajā strautiņā, kāri dzesē slāpes un teju nobučo mūsu Robi. Puikam par to neizsakāms prieks.

Mūsu Līgatnes dabas taku pastaigas bilance ir 2 kaķi, 1 vāvere, 1 alnis, 1 lapsa, 3 jenotsuņi, pārītis mežacūku un pūčveidīgo putnu. Tas arī viss. Pārējie dzīvnieki acīmredzot bija devušies uz savu aploku tālākajiem nostūriem, no kurienes, visticamāk, ar smīnu nolūkojās uz cilvēkiem, kuri tik ļoti centās viņus ieraudzīt.

Ja galvenais nav dzīvnieki, bet gan mierīga pastaiga, tad Līgatnes dabas takas ir īstā vieta, jo var netraucēti izbaudīt dabu, iepazīstinot savu mazo ķiparu ar kokiem, puķēm, izstāstot, kā dzīvo, ko ēd katrs no meža zvēriņiem. Līgatnes dabas takas, manuprāt, varētu kalpot kā neliela meža skola, kas parāda bērniem, kā viss norisinās dabā.

Norādīšu vien, ka Līgatnes dabas taku mājas lapā rakstīts, ka invalīdiem ar kustību traucējumiem un vecākiem ar bērnu ratiņiem pēc papildus informācijas par dabas taku apmeklējumiem jāvēršas Info centrā. Tiesa gan, mēs nebijām vienīgie vecāki, kuri pa trepēm nēsāja te augšā, te lejā ratiņus, tādēļ, iespējams, šo info neviens vecāks nav pamanījis.

Līgatnes dabas taku darba laiks: vasaras sezonā (no 1.maija) darba dienās no 9:00- 18:00, nedēļas nogalēs un svētku dienās līdz 19:00.

Internetā: www.gnp.lv

Kā atrast: http://www.gnp.lv/ka-atrast , koordinātas: 57.248779, 25.029987