Lepojos un mīlu savus pašus labākos bērnus

Man tāpat kā jebkurai mammai savi bērni ir paši labākie, superīgākie un mīļākie bērni pasaulē.

Es ar saviem bērniem ļoti lepojos. Lielās meitas man ir liels atbalsts un palīgi mazā brālīša audzināšanā un pieskatīšanā. Pagājušo nedēļu pateicoties meitām apmeklēju pēc ilgiem laikiem koncertu, jo vecākā meita teica, ka arī man vajagot kaut kur aiziet un pieteicās pieskatīt mazo brāli.

Meitenēm ir parādījusies interese gatavot ēdienus, pirmie nopietnie ēdieni bija vienreizēji. Ēst viņas kaut ko vienkāršu gatavo jau sen, bet pēdējā laikā ir ķērušās klāt nopitniem ēdienu gatavošanas procesiem. Man ir liels prieks un lepnums par viņu sasniegumiem gan mācībās, gan dažādās citādās aktivitātēs.

Vecākā meita mācās ģimnāzijā un nākotnē grib kļūt par fizioterapeiti un darboties ar bērniņiem, jaunākā vismaz pagaidām vēlas kļūt par juristu. Mazajam gan vēl tik tāli plāni nav padomā.

Vislielākā dāvana ko mamma no bērniem var saņemt man liekas ir vārdi: "Mammīt, es Tevi ļoti mīlu!". Šos vārdus es dzirdēju arī šorīt no savas jaunākās meitiņas, kad sveicu viņu dzimšanas dienā. No prieka un aizkustinājuma bija ļoti laimīga. Bērni man šos vārdus saka ļoti bieži, mazais katru dienu, lielās meitas retāk, bet tas ir tik mīļi un aizkustinoši, ka tev ap kaklu apķeras divas rokas, reizēm lielākas reizēm mazākas un saka: es tevi mīlu!

Ir arī mums reizēm mazas pabāršanās, bet tās ātri aizmirstas, jo es bērnus ļoti mīlu un viņi mīl mani.

Šīs pārdomas man radās šodien, kad atceros savās mazās meitiņas dzimšanas brīdi, un to cik daudz man bija jāpārcieš, lai viņa man būtu.

Mani bērni ir paši labākie!

Mani bērni man ir vislielākā dāvana, kāda vien var būt!

Mani bērni man ir vissvarīgākie, visdārgākie, vismīļākie un tuvākie cilvēciņi pasaulē!

Bez bērniem es nebūtu, es!

Mani mīļie es Jūs ļoti mīlu!

Vēsma