Lēciens attīstībā

   Dēliņam 7,5 mēneši, un jau kādu laiciņu, ir iemācījies celties kājās un tagad - arī pārvietoties gar mēbelēm. lieki teikt, ka viss, ko dēls tagad dara - ir staigāšana :D Taču, ar visu to, mūsu naktis pārvērtās par nemierīgām. Šķita, ka beidzot ir pienācis laiks, kad mazulis jau labu laiku guļ pirlnas naktis bez mošanās, un bez ēšanas. Šķita, ka beidzot mammīte varēs izgulēt visu nakti, lai nākamajā rītā celtos daudz modrāka un spēkpilnāka, kā prasti, bet dēliņš bija lēmis savādāk.. :D 

   Godīgi sakot, sākotnēji, es negulētās naktis, jeb precīzāk - mošanos augšā (nakīs need jau sen, tādēļ nav saistīts ar izsalkumu) novēlu uz zobiņu nākšanu. Bija naktis, kad bija nedaudz mierīgāk, bet pārsvarā - vismaz 3 reizes garantētas, kad dēls celsies un prasīs sosi vai arī apčubināšanu, nolikšanu uz sāniņa,  pēc kā mierīgi iemieg. 

   Nolikt gulēt dēliņu palika daudz sarežģītāk, jo, ja agrāk, es viņu ieliku gultiņā, un viņš pats aizmiga, tad tagad, viņš aizmieg un pat tad ceļas kājas. Man bija sajūta, ka tas ir tāpat, kā bija ar velšanos, ka sākumā būs tā, ka celsies kājiņās uzreiz kā varēs un kaut kad tas pāries. Trakākais ir tad, kad viņš jau ir aizmidzis un pēc laika, ceļas kājiņās un pa miegam smejas. Ne reizi vien esmu pārbijusies, ieejot tumšā istabā, bet tas būtu mazākais no visa. 

   Paralēli visam, ieprieks minētajam, dēliņam parādījās arī iesnas, un atkal teixu sev, ka gan jau naktī trobelis dēļ tā, taču, šodien stāstot savai draudzenei visu situāciju, viņa ieminējās, vai tik tas nav saucamais "attīstības lēciens", kad mazulis ir strauji iemācījies ko jaunu, un visu informāciju aptrādā tieši naktīs. Lieki teikt, ka uzreiz iegāju google vietnē, un sāku lasīt informāciju, pēc kā sapratu - ar manu mazuli viss ir kārtībā - viņš vienkārši ir iemācījies kaut ko jaunu, un pat miedziņā, atceras par to un mēgina apstrādāt to visu. 

   Šodien, es ar mierīgāku sirdi dodos gulēt, un zinu, ka drīz arī šis posms beigsies, jo maziņš apradīs ar jaunajām pārmaiņām un nakts miedziņš palika tik pat laba, cik tas bija iepriekš. Un tagad, naktīs es necelšos ar jautājumu pilnu galvu, par to, kas notiek ar manu mazuli. Intereses pēc, uzjautāšu dēliņa pediatrei, ko viņa domā pr šo visu, lai savilktu visus informācijas galus kopā, un uzkrātu pieredzi šajā lietā. 

   Es ticu, ka es neesmu vienīgā māmiņa, kura bija neizpratnē par to, kāpēc bērniņš naktī neguļ un nemaz nav aizdomājies, vai zinājis, ka ir iespējams arī šāds scenārijs! Labprāt uzklausītu citu māmiņu pieredzi, par to, kā tikāt galā, cik ilgi šis posms vilkās un vai vispār tāds ir bijis. Varbūt tieši otrādi - tāds nemaz nav bijis? Iespējams, ka kāda no mammām tiesi tagad saprot, ka mazulim viss ir labi, viņš vienkārši apguvis ko jaunu, un nakts miedziņš tieši tādēļ ir tieši tāds, kāds viņš ir.