Latvijā 15 gadu vecumā 80,2% bērnu ir zobu kariess, turklāt ar vecuma pieaugumu aizvien mazāk ir kariess brīvi iedzīvotāji

01. Aug 2014, 00:22

Latvijā 15 gadu vecumā 80,2% bērnu ir zobu kariess jeb caurumi zobos, turklāt ar vecuma pieaugumu aizvien mazāk ir kariess brīvi iedzīvotāji, liecina vadošo stomatoloģijas un sabiedriskās veselības ekspertu organizācijas Alianse par Nākotni Brīvu no caurumiem zobos (ACFF) pārskats par situāciju ar zobu kariesu Centrālās un Austrumeiropas valstīs, ieskaitot Latviju.

Kā liecina šis pārskats, Latvijā bērniem 2 – 3 gadu vecumā zobu kariess ir 26%, vecuma grupā 2 – 6 gadi kariess sastopams 48% bērnu. Savukārt jau 12 gadu vecumā zobu kariess ir 79,7% bērnu, bet 15 gadu vecumā 80,2% bērnu, turklāt ar vecuma pieaugumu aizvien mazāk ir kariess brīvi iedzīvotāji.

“Par spīti tam, ka mums ir līdzekļi zobu kariesa ārstēšanai, šī slimība joprojām ir būtiska problēma Centrālās un Austrumeiropas valstīs,” sacīja Dr. Georgioss Tsakoss, ACFF valdes loceklis Eiropas Savienībā. “Lai gan šī statistika ir satraucoša, ir svarīgi atcerēties, ka pastāv cerība, jo agrīnās stadijās zobu kariess ir pilnībā gan novēršams, gan apgriežams ar atbilstošas ārstniecības palīdzību.”

Ar ACFF sagatavoto Kariesa pārskatu tiek uzsākta publiskā izglītojošā kampaņa 8, Centrālās un Austrumeiropas valstīs, ieskaitot Latviju, kuras galvenais mērķis būs aktīvāk izglītot sabiedrību par zobu kariesu un uzsākt kustību Apturi kariesu TAGAD nākotnei bez caurumiem zobos.

Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc bērniem 12 gadu vecumā rodas zobu kariess, ir pavirša vai pārāk reta zobu tīrīšana. Pētījuma dati liecina, ka tikai puse jeb 51,5% Latvijas bērnu 12 gadu vecumā tīra zobus divas reizes dienā. Vienreiz dienā zobus tīra aptuveni 33% bērnu. Savukārt kā nākamo zobu kariesa rašanās iemeslu var minēt neveselīgu ēšanu. Pārsteidzoši, ka tikai 6,8% no Latvijas 12 gadniekiem nenašķojas vispār, gandrīz 41% to dara divreiz dienā, bet 29% Latvijas bērnu 12 gadu vecumā našķus ēd vairāk nekā divas reizes dienā. Šo statistiku pat varētu saukt par dramatisku, tomēr, neskatoties uz to, ir jādara viss, lai šos datus ievērojami uzlabotu un bērnu zobu veselība kļūtu labāka, sacīja Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Egita Senakola.

“Resursu un iejaukšanās līmenis gan no sabiedriskās veselības, gan klīniskā viedokļa Latvijā ir nepietiekams,” sacīja E.Senakola. “Tas nozīmē, ka vairāk nekā 80% bērnu 15 gadu vecumā, un, gadiem pieaugot, vēl vairāk iedzīvotāju Latvijā cieš no problēmas, kuru mēs zinām, kā apturēt. Kariess ir pelnījis lielāku uzmanību, lai paceltu to līdz svarīgas veselības problēmas statusam. Tieši to mēs plānojam darīt mūsu valstī.”

ACFF Centrālās un Austrumeiropas deklarācija par jauna skatījuma uz kariesu nepieciešamību

2014. gada 25. jūnijā Varšavā vadošie zobārstniecības eksperti no Polijas Čehijas, Slovākijas, Ungārijas, Rumānijas, Lietuvas, Latvijas un Igaunijas parakstīja reģionālo deklarāciju par Alianses par Nākotni Brīvu no caurumiem zobos (ACFF) Centrālās un Austrumeiropas nodaļa izveidi. Deklarācijā eksperti aicina uz sadarbību nacionālajā līmenī, lai mudinātu kopienas līderus un ieinteresētās puses apzināties kariesa kā nepārtrauktas slimības nopietnību, atzīt, ka caurumi zobos ir novēršami un agrīnās stadijās apgriežami, un izstrādāt visaptverošas profilakses un ārstēšanas programmas Centrālās un Austrumeiropas reģionā.

Deklarāciju parakstīja zobārstniecības eksperti no 8 Centrālās un Austrumeiropas valstīm, kas izveidoja Ekspertu grupu:

Prof. Uršula Kačmareka, Polija, ACFF Centrālās un Austrumeiropas nodaļas priekšsēdētāja;
Dr. Ruksandra Sfeatku, Rumānija, docente, Karola Davilas Medicīnas un Farmācijas Universitāte;
Dr. Romana Koberova-Ivancakova, Čehija, asociētā profesore, Kārļa Universitāte Prāgā;
Dr. Marta Alberta, Ungārija, Debrecenas Universitāte;
Prof. Neda Markovska, Slovākija, Pavola Josefa Safarika Universitāte Košicē
Dr. Jūlija Narbutaite, Lietuva, asociētā profesore, Lietuvas Veselības zinātņu universitāte;
Dr. Egita Senakola, Latvija, asociētā profesore, Rīgas Stradiņa Universitāte;
Dr. Jana Olaka, Igaunija, docente, Tartu Universitātes Stomatoloģijas katedra.

Profesore Uršula Kačmareka, kas tika iecelta par ACFF Centrālās un Austrumeiropas nodaļas priekšsēdētāju, sacīja: “Sadarbība ir būtiska kariesa visaptverošai profilaksei un ārstēšanai visā pasaulē. Mums jābūt gataviem veidot sistēmas starpvalstu, nacionālajā un vietējā līmenī, kas iedrošinātu sabiedriskās veselības un ārstniecības speciālistus kopīgi strādāt šīs slimības apkarošanai. Kopā mēs varam izglītot sabiedrību un mudināt rīkoties stomatoloģijas un sabiedriskās veselības nozares vadītājus. Uzlabojumi mutes dobuma veselības jomā prasa stiprināt un turpināt realizēt efektīvākas profilaktiskās stratēģijas, kā arī veicināt sabiedrības informētību par mutes dobuma veselības nozīmi. Šo pēdējo uzdevumu var veikt ar motivējošo mutes dobuma veselību veicinošo programmu palīdzību atbilstoši likumam “Domā globāli – rīkojies lokāli,” – piebilda profesore U.Kačmareka.

ACFF Centrālās un Austrumeiropas nodaļas deklarāciju parakstījušie eksperti ir vienojušies par reģionālas organizācijas īstermiņa un ilgtermiņa mērķiem:

Apvienot ietekmīgākos Centrālās un Austrumeiropas ekspertus, kurus vieno kopīgi mērķi un kas var sniegt atbalstu un ieguldījumu ”Alianses par Nākotni Brīvu no caurumiem zobos” padomē.
Risināt nevienlīdzības problēmu kariesa kontroles un profilakses jomā Centrālajā un Austrumeiropā.
Panākt tālāku ratifikāciju no Centrālās un Austrumeiropas zobārstniecības organizācijām, kas atbalsta “Alianses par Nākotni Brīvu no caurumiem zobos” misiju un mērķus, lai identificētu un novērstu iztrūkstošo informāciju cīņai ar kariesu.

Ko Jūs varat darīt kampaņas atbalstam?

Uzziniet vairāk par Jūsu ģimenes mutes dobuma veselību mājās, lejupielādējot ACFF Kariesa Pārskatu no www.acffeurope.com.
Dalieties ACFF Kariesa Pārskatā ar saviem ģimenes locekļiem un draugiem.
Mainiet domāšanu par kariesa neizbēgamību. Mainiet savus ēšanas paradumus, pārskatiet savas mutes dobuma higiēnas procedūras, parunājiet ar Jūsu zobārstu un izglītojiet Jūsu ģimenes locekļus, lai palīdzētu veidot no caurumiem zobos brīvu nākotni ikvienam.

Par zobu kariesu

Zobu kariess, kas plašāk pazīstams kā caurumi zobos, ir visizplatītākā slimība pasaulē, kas skar 5 mljrd. jeb 80 % pasaules iedzīvotāju.¹ Pēdējos 30 gados Eiropas valstīs ir vērojami nozīmīgi uzlabojumi zobu kariesa jomā, taču tā joprojām ir nopietna veselības problēma.¹ Zobu kariess var ne tikai ietekmēt indivīda mutes dobuma veselību – zobu izkrišanas, sāpju vai samazinātas funkcijas dēļ –, bet arī ietekmēt personas labsajūtu, pašcieņu un sociālo mobilitāti. Latvijā 15 gadu vecumā 80,2% bērnu ir zobu kariess, savukārt ar gadu pieaugumu aizvien mazāk ir kariess brīvi iedzīvotāji, kas galvenokārt iedzīvotāji ar zemāku izglītības un ienākumu līmeni.

Par kariesa nepārtrauktību:

Zobu kariess ir gan novēršams, gan – agrīnās stadijās – arī apgriežams, ar atbilstošās aprūpes un ārstēšanas palīdzību, kas nozīmē, ka nākamie neatgriezeniskie caurumi zobos var tikt novērsti.

Par Aliansi par Nākotni Brīvu no caurumiem zobos:

Alianse par Nākotni Brīvu no caurumiem zobos ir bezpeļņas labdarības organizācija, kas pulcina pasaules vadošos zobu ekspertus, kuri ir apvienojuši spēkus, lai palīdzētu ieviest izmaiņas zobu veselības praksē globālā mērogā. Alianses mērķis ir veicināt iniciatīvas, kas aptur zobu bojāšanās izplatīšanos, lai virzītos uz Nākotni brīvu no caurumiem zobos. Alianse uzskata, ka šī mērķa sasniegšanai ir jāsadarbojas, lai palielinātu informētību par zobu kariesu (zobu bojāšanos) un pozitīvi ietekmētu cilvēku zobu veselības paradumus.

Lai uzzinātu vairāk par ACFF, lūdzu, apmeklējiet www.acffeurope.com.

# # #

Atsauces: