19.05 12:00-17:00
Nodarbības citā laikā
Izpārdots
Vakar bija svēršanās, un mans krūts bērniņš sver pa daudz priekš sava vecuma bērniem. Lai arī esmu dzirdējusi, ka ar krūti barotus bērnus nevar pārbarot, laikam tomēr var gan. Ārste neko neaizrādīja, bet, kad jautāju vai tik nav pa daudz, tad teica, ka ir gan. Ieteica likt pie krūts mazāk, bet dot vairāk , piemēram, kolrābi vai kabaci kā piebarojumu, jo tam ir mazāka kalorāža nekā pienam, dod sāta sajūtu. Vēl teica, lai neuztraucos, jo sāks rāpot, un visu nometīs. Tad nu viss ir skaidrs. Bet...šoreiz vēlos ar Jums parunāt par krūts ēdināšanu! Kad ir tā robeža, t.i vecums, kad bērnam mātes piens ir ļoti svarīgs augšanai un attīstībai, un kad krūts sāk kļūt par sava veida komunikāciju un mīļošanās?
Nezinu vai manu doma sapratāt. Skaidrs, ka jaundzimušajam tas ir gandrīz vienīgais iztikas avots, bet, piemēram, vai virs gada, kad bērnam jau pilna mute ar zobiem, tas krūts piens tik tiešām ir nepieciešams? aVai tā nav sava veida mīļošanās, ne tik daudz vairs ēšana kā vajadzība?
Pavisam vienkārši.
Līdz pusgadam piens nodrošina 100% no tā, kas nepieciešams
Līdz gadam- 50%
līdz pusotra, - vienu trešdaļu.
Bez tā visa ir vēl desmitiem iemeslu , kādēļ mazulis jāturpina zīdīt ilgāk,lai gan tā jau katra paša darīšana.😀
Tikko pārtraucu mazo brot ar krūti. Savu misiju beidzu pildīt, kad mazajai palika gads. Pārtraucu barot, jo pēdējā laikā tas jau bija vairāk formāli un tur jau īsti nebija ko ēst. Sāku atradināt no 8 mēnešiem un 4 mēnešu laikā palēnām atradināju pavisam.
Es nevaru atbildēt uz jautājumu, jo baroju pēc sajūtām un bērna paša vēlēšanās. Līdz 1,3g.v. krūts tiešām bija pamatbarība, lai gan bija arī piebarojuma periods. Kopā barošanas ilgums bija 1,9g, kamēr bērns pats atteicās. Arī visu laiku bijis virs vidējā svara, bet krūts barošanas beigas to nekā neizmainīja - vēl joprojām ir lielāks kā vienaudži. Protams, pēc krūts ēšanas beigām svars kādu laiciņu auga lēnāk, bet nekad nav bijis tā, ka stāv uz vietas vai nokrītas. Man šķiet, ka šeit lomu spēlē gēni.
un lai vai kā visgrūtāk jau pec tam ir mammai, gan krūts sāpes gan reizes bērns ir nekur liekams, un labāko zāļu -pups vairs nav.
labi raksti ir arī šis mammas profilā-
http://www.maminuklubs.lv/mazulis/dienasgramata-spontana-kruts-atradinasana-kopsavilkums-241086/
😀
Jā, droši vien, ja kādā brīdī tas man kļūs par lielu apgrūtinājumu kāda iemesla pēc un izskatīsies, ka +- mierīgi to iespējams izbeigt, rīkošos līdzīgi.
es savu pārtraucu barot kad bija gads un astoņi mēneši, es pati novilku robežu, jo tuvojās vairāki pasākumi, un meita jau patika iet un ņemt kad grib, tad nu es viendien pateicu VISS.
par manu pieredzi var lasīt šeit http://www.maminuklubs.lv/mazulis/izlaidums-no-kruts-piena-edaju-grupinas-220991/
Vēl varu ieteikt paraudzīties uz šo jautājumu tā - kad būtu jāpārtrauc ēst no pudelītes un zīst knupi? Kur tur ir robeža starp "gribas" un "vajag augšanai"? 😀
Tā tie mazuļi iekārtoti, ka zīšana, kas no dabas paredzēta kā reflekss barības uzņemšanai, neizbeidzas vienā konkrētā vecumā un visiem vienādā.
Mana robeža laikam būtu 3 gadi. Ar šo konkrēto bērnu, kuram vēl ap gada vecumu krūts ir svarīga - gan liela daļa no ēdiena, gan citādi. Ar citādu bērnu, iespējams, būtu citādāk, jau tagad varētu domāt par drīzu atmešanu.
Kādreiz, kad man nebija bērnu un maz redzēju citus bērnus, gada vecuma jau likās kaut kas tāds zīmīgs, nu, ka bērns jau liels. Un, ja izlasīju, ka zīdīšanu mēdz turpināt pēc gada, man likās jocīgi. Tagad skatos uz savu gadu un 2 mēnešus veco bērniņu - nu bēbītis kas bēbītis vēl 😀 Protams, nu pasācis ēst vairāk citu pārtiku, pupu retāk, bet tāpat uz aizmigšanu grib, citreiz arī joprojām aizstāj ēdienreizi ar to. Ir bērni, kas šajā vecumā citu pārtiku ēd krietni vairāk nekā manējais, attiecīgi krūti vēl retāk.
Uzskatu arī, ka "vienkārši gribas" ir pietiekami labs iemesls, lai zīdītu. Jo pēc būtības tas ir tikai labs pasākums. Protams, mazuļu vecumā ļaujot to vairāk vadīt bērnam - ja viņš neprasa, tad neuzbāzties ar pupu, kā arī nodrošināt regulāras un labas citas pārtikas ēdienreizes.
3 gadi man robeža, jo tas vēl ir mazuļu vecums.
Diēta pēc definīcijas ir sabalansēts un daudzveidīgs uzturs, ne kā vairums domā-badošanās tā, ka vēders gurkst.
Es neuztraucos. Man viss ir skaidrs mūsu gadijumā. Vēlos parunāt par šo tēmu-krūtsbarošanas vecums. Piemēram, zinu sievieti, kas savu bērnu līdz 5 gadiem pupoja. Man tas šķiet lieki. Tur drīzāk psihaloģiski ir mātei grūti pieņemt, ka bērns jau liels.
es savu pārtraucu barot kad bija gads un astoņi mēneši, es pati novilku robežu, jo tuvojās vairāki pasākumi, pec tam vairak nebaroju. nomuira bada a man vienalga
Pag', par cik vecu bērnu īsti ir runa? Ja vēl nerāpo, nu kādi tad varianti? 😀 nu neliek zīdaiņus uz diētas.
Uzskatu, ka nav tādas robežas. Arī tā psiholoģiskā vajadzība ir vajadzība.
Ja tas nebūtu svarīgi, pazustu i piens, i vēlme zīst.
Ja bērnam krūts svarīga un tevi arī tas būtībā neapgrūtina, neredzu iemeslu to ar lielu brēku un stresu pārtraukt. Protams, jāpiedāvā cits ēdiens, atbilstoši vecumam.
Bet svara rezervītes mazulim ir normāli. Sāks skriet, pazudīs. Priecājos, ka manam bija, saķēra vēdervīrusu, notievēja... kas būtu, ja jau tā būtu bijis tieviņš?