Ko varam darīt mājas apstākļos, ja saslimis bērns?

Ko varam darīt mājas apstākļos, ja saslimis bērns?

27. Feb 2019, 00:00 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Bērnu veselības stāvokļa pasliktināšanās vecākos vienmēr rada lielu trauksmi, tāpēc nereti tiek pieņemti sasteigti lēmumi, kurus vada emocijas. Piemēram, pie nedaudz paaugstinātas temperatūras bērns tiek vests uz slimnīcu. Kā rīkoties, ja bērns saslimis un kur vērsties pēc palīdzības? Meklēsim atbildes kopā!

Pediatre Liene Smane iesaka sekot līdzi bērna ķermeņa temperatūrai un gadījumā, ja tā pārsniedz 38,5 atzīmi, rīkoties. Tas nozīmē, ka mājas aptieciņā ir jābūt medikamentiem, kuri pazemina temperatūru - paracetamolam vai ibuprofēnam - ideālā gadījumā abiem šiem līdzekļiem, lai nepieciešamības gadījumā būtu pieejamas gan svecītes, gan sīrups. Līdzekļi jādozē atbilstoši bērna svaram

Ko darīt, ja bērnam ir paaugstināta temperatūra?

Nereti vecāki satraucās, ka pēc medikamenta iedošanas bērnam temperatūra nesamazinās, taču L. Smane bilst, ka nevajadzētu gaidīt, ka temperatūra samazināsies jau nākamo 5 minūšu laikā, tāpēc nepieciešams nogaidīt 30-40 minūtes, lai ķermeņa temperatūru izmērītu atkārtoti.

Viņa norāda, ka ir bērni, kuri pie paaugstinātas temperatūrs aizvien jūtas labi, tāpēc šādos gadījumos temperatūru pazeminošus līdzekļus var nedot. Vienlaikus ārste aicina vecākus būt vērīgus, jo bērniem vecumā no 3 mēnešiem līdz 1 gadam paaugstināta ķermeņa temperatūra var būt vienīgais liecinieks par smagu infekciju.

“Zelta likumi”, kurus ievērot paaugstinātas ķermeņa temperatūras gadījumā:

  • papildu dzirdināšana;
  • bērna atvēsināšana;
  • temperatūru pazeminoši medikamenti.

Paaugstinātas temperatūras gadījumā dzirdināšanai ir ļoti liela nozīme, tāpēc vecākiem ir jāseko, lai bērns vismaz reizi sešu stundu laikā urinētu, jo retāka urinācija nozīmē šķidruma trūkumu organismā. Tāpēc reizēs, kad bērns atsakās dzert šķidrumu, L. Smane iesaka padzeršanos izvērst kā rotaļu, dodot padzerties ar salmiņu vai speciālām dzirdināšanas šļircēm, savukārt, ja bērniņš tiek ekskluzīvi zīdīts, mazuli jāliek biežāk pie krūts un šādiem bērniņiem ūdens papildus nav jādod.

Kādos gadījumos jāmeklē palīdzība?

Ja paaugstināta temperatūra ir jaundzimušajam

Pediatre Liene Smane stāsta, ka īpaša uzmanība jāpievērš, ja mazulis ir vecumā līdz 3 mēnešiem un parādās drudzis un ķermeņa temperatūra pakāpjas virs 38,5. Šādos gadījmos noteikti jāvēršas pie ārsta, jo jaundzimušajiem paaugstināta temperatūra ir ļoti bīstama.

Ja temperatūra nesamazinās vai pat palielinās

Tāpat arī vecākiem jārīkojas, ja ir iedota bērna vecumam un svaram atbilstoša temperatūru samazinošu līdzekļu deva, taču temperatūra nesamazinās vai arī ik pēc 2 stundām palielinās un medikamenti vairs nepalīdz to samazināt.

Ja drudzis ir ilgstošs

Pie ārsta ieteicams vērsties, ja bērnam drudzis ilgst vairāk par 5 dienām un ja bērnam ir drudzis, galvassāpes un nepatika pret gaismu.

Ja parādās hemorāģiski izitumi

Vecākiem jāpievērš uzmanība izsitumiem uz bērna ādas. Ja tie ir hemorāģiski, proti, uzspiežot uz tā ar pirkstu vai stikliņu, izsitums nepazūd, L. Smane iesaka vērsties pie ārsta, jo šādi gadījumi var liecināt par infekciju.

Ja nelīdz antibakteriāla terapija

Pediatre pie ārsta rekomendē vērsties arī gadījumos, ja bērns ir saņēmis ārsta nozīmētu antibakteriālu terapiju, taču pēc 3 dienu medikamentu lietošanas ķermeņa temperatūra bērnam nesamazinās.

Citi gadījumi

Tāpat arī nekavējoties pie ārsta jāvēršas, ja bērnam ir apgrūtināta elpošana, izmanīta ādas krāsa, bērns ir apātisks, atsakās dzert, samazinās urinācija, parādījusies pastiprināta siekalošanās vai arī bērnam ir grūti gulēt horizontālā stāvoklī.

Kur vērsties pēc palīdzības?

Nacionālā veselības dienesta (NVD) Ambulatoro pakalpojumu nodaļas vadītāja Ieva Meliša aicina vecākus pirmkārt vērsties pie sava ģimenes ārsta, kurš aprūpi var veikt ne tikai prakses vietā, bet arī pie pacienta mājās. Viņa vērš uzmanību, ka ikviens ģimenes ārsts pieejams bez iepriekšējas pierakstīšanās arī akūtajās stundās.

Ja nepieciešamība pēc speciālista padoma radusies ārpus ģimenes ārsta darba laika, ir vairāki varianti, kur vērsties pēc palīdzības, nevēršoties slimnīcu uzņemšanas nodaļās vai nesaucot ātro neatliekamo medicīnisko palīdzību.

Ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis

Ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis 66016001 dod iespēju saņemt padomus, ieteikumus un konsultāciju ģimenes ārsta kompetences ietvaros, kā arī iegūt informāciju par to, kur saņemt papildu palīdzību un cik steidzami to nepieciešams saņemt.

Ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis pieejams darba dienās no plkst. 17.00 līdz 8.00, bet brīvdienās un svētku dienās - visu diennakti.

Dežūrārsti

Dežūrārsti pieejami visās lielākajās Latvijas pilsētās un pataban, gripas laikā, šo ārstu darba laiks ir pagarināts. Dežūrārsti var ne tikai konsultēt ģimenes ārsta kompetences apjomā, bet arī izrakstīt medikamentus, atvērt darba nespējas lapu vai nozīmēt izmeklējumus. Pirms došanās pie kāda no dežūrārstiem, ieteicams iepriekš pārliecināties, vai speciālists pieņem arī bērnus.

Dežūrārstu saraksts pieejams ŠEIT.

Steidzamās medicīniskās palīdzības punkti

Medicīniskās palīdzības punktos iespējams vērsties, ja nepieciešamās palīdzības apjoms pārsniedz ģimenes ārsta kompetenci, piemēram, ir pēkšņa saslimšana, gūta trauma.  Medicīniskās palīdzības punkti izvietoti visās lielākajās pilsētās un to kontaktinformācija pieejama ŠEIT.

Slimnīcu uzņemšanas nodaļas

Gadījumos, kad situācija ir veselību un dzīvību apdraudoša, iedzīvotāji var vērsties uzņemšanas nodaļās. I. Meliša iesaka pirms vecāki ved bērnu uz kādu no reģionālajām uzņemšanas nodaļām, pirms tam sazināties ar nodaļu, lai noskaidrotu, vai uz vietas pieejams nepieciešamais speciālists.

Feldšerpunkti

Teritorijās, kurās ir apgrūtināta piekļuve ģimenes ārstiem, ir pieejami feldšerpunkti, kuros strādā ārstu palīgi jeb feldšeri. Šajos punktos tiek nodrošināta aprūpe, diagnostika un izmeklēšana, taču ārstēšanu feldšeri sniedz tikai savas kvalifikācijas ietvaros.