Kāpēc emociju izpaušana palīdz

Negatīvo emociju paušanas process palīdz bērniem just - viņi sāk apzināties savas izjūtas. Jušana ir spēja apjaust sevī notiekošo. Nonākot saskarē ar jūtām, mēs labāk apzināmies, kas esam, kas mums vajadzīgs, ko vēlamies. Spēja just palīdz mums saprast un respektēt arī citu vajadzības un vēlmes. Uzklausot bērnu negatīvo emociju izpausmes, mēs viņiem palīdzam attīstīt savu iekšējo izjūtu apjausmu. 

Ja bērniem tiek radīta iespēja droši izrādīt un izjust dusmas, skumjas un bailes, viņi no jauna atskārš, cik ļoti alkst vecāku mīlestības, saņemt to viņiem liekas svarīgāk nekā tas, kas izraisījis viņu ciešanas.  Ja bērns ļaujas trakotam dusmu izvirdumam tāpēc, ka nav dabūjis cepumu, viņš tobrīd ir piemirsis, kurš ir noteicējs un ka justies mīlētam ir svarīgāk nekā dabūt cepumu.  

Ja bērns gūst atbalstu, paužot negatīvas emocijas, viņā vienmēr atgriežas alkas pēc vecāku mīlestības un vēlme sadarboties ar viņiem un iepriecināt. 

Pastiprināti apzinoties nepieciešamību justies mīlētam, iegriba pēc cepuma pēkšņi mazinās, dusmas noplok un bērns kļūst atsaucīgāks. Šādā veidā bērni atkal atgūst savu īsto būtību, viņi ir laimīgi, mīloši, paļāvīgi un mierīgi. Viņi atkal apzinās savu vajadzību pēc vecāku mīlestības un savu iekšējo vēlmi sadarboties ar vecākiem un iepriecināt viņus.  Tas viss notiek tad, ja vecāki parūpējas, lai netiktu izpildītas bērna iegribas un lai viņš varētu kārtīgi paniķoties, neriskējot saņemt sodu vai zaudēt vecāku mīlestību. 

Uzklausot bērnu un dodot iespēju viņam vienatnē izlādēties, vecāki visiedarbīgākajā veidā var likt saprast, ka ir ļauts izpaust negatīvās emocijas.

Lai palīdzētu bērniem paust negatīvās emocijas, vecākiem jāmācās attīstīt sapratni. Ar to nepietiek, ka mēs mīlam bērnus, - mums jāiemācās nepārprotami izrādīt šo mīlestību. Lai arī mīlestība ir pati galvenā, tomēr ir svarīgi, kā tā tiek atklāta. Sapratnes apliecināšana ir viena no lielākajām dāvanām, ko spēj sniegt vecāki. 

Morāls atbalsts atraisa bērnu negatīvās izjūtas un palīdz tās aizdziedēt. Izrādot sapratni, mēs liekam bērniem manīt, ka viņu izjūtas ir pamatotas. Vecāki parasti steidz mierināt bērnus, taču, lai spētu šo mierinājumu uztvert, viņiem jājūtas uzklausītiem. Bērniem kaut vai dažus mirkļus jāapzinās, ka spējat izprast viņu viedokli, tikai tad viņi ir gatavi uztvert nomierinošos vārdus. 

Kad bērns ir sarūgtināts par to, ka nav dabūjis kaut ko kārotu, daudzi vecāki aši steidz viņu garastāvokli uzlabot. Šāds paņēmiens neļauj bērnam izjust zaudējumu. Ja bērns apjauš zaudējumu, viņš daudz labāk uztver morālo atbalstu. Atcerieties - tam var būt nepieciešamas tikai dažas sekundes! Kad bērns ir saņēmis morālu atbalstu, emocijas mainās - viņš vai nu iegrimst dziļāk negatīvajās emocijās - no dusmām uz skumjām vai bailēm, vai arī jūtas labāk. Bērns ne tikai gūst to, kas viņam nepieciešams, lai justos labāk, bet arī apjauš, ka atbrīvojoties no negatīvajām emocijām, viņš spēj uzlabot savu noskaņojumu. 

Ja vecāki, gribēdami palīdz bērnam, vienmēr steidz rast risinājumu, viņam nekad netiek dota iespēja iemācīties atbrīvoties no negatīvajām emocijām un rast pozitīvas izjūtas dziļi sevī. Ja vecāki visu nokārto, bērnu noskaņojums kļūst atkarīgs no šiem risinājumiem un viņi neiemācās optimistiski uztvert dzīves ēnas puses. Mūsu bērni kļūst pārāk atkarīgi no tā, vai dabūs kāroto, lai justos laimīgi, nevis mācās būt laimīgi, izjūtot mīlestību un nepievēršot uzmanību ārējiem apstākļiem. 
 

Ja vecāki sniedz morālu atbalstu, nevis gatavu risinājumu, bērniem attīstās spēja piemēroties jebkuriem negatīviem apstākļiem vai samierināties ar vilšanos. Ja bērniem pirms palīdzības sniegšanas problēmu risināšanā tiek sniegts morāls atbalsts, viņos attīstās spēja atbrīvoties no negatīvajām emocijām, jūtoties labāk, viņi var pāriet pie problēmas risinājuma.

Daudziem pieaugušajiem šīs spējas joprojām nav attīstītas, jo bērnībā viņi nav uzklausīti ar vajadzīgo izpratni.    Ja bērni saņem vienīgi risinājumu savām problēmām, viņi pārstāj griezties pie vecākiem pēc palīdzības. 

Mūsu bērniem visvairāk vajadzīga bezvārdu sapratne, mīļums un īsi izteikts apstiprinājums.