25.04 17:00-18:30
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 13
Oliveram jau ir gads un viens mēnesis. Bet mēs ar Olivera tēti joprojām nevaram saprast, kā zināt, ka ir pienācis īstais brīdis likt viņu gulēt savā istabā?!
Tās naktis mums nav pilnībā mierīgas, nu tādas, ka man nebūtu nevienu reizi pie viņa jāpieiet! Visu laiku kaut kur nāk kāds zobs, tāpēc ik pa laikam ir nemierīgāka gulēšana. Tad pazūd māneklītis, kurš protams ir jāsameklē un jāiedod viņam. Viņš guļot, riņķo pa gultu kā vilciņš, kā rezultātā viņš vismaz 5x ir nospārdījis segu un guļ pliks (nu ne gluži pliks, bet pidžamā).
Vai tas vispār ir normāli, ka bērns šādi riņķo pa gultu naktī?
Neesam vēl viņam nopirkuši spilventiņu. Lasīju dažādu mammu čatus un viedokļus, kur mammas saka, ka bērns sāka krietni labāk gulēt naktī, kad viņi iegādājās spilvenu! Jo vairāk domāju, jo vairāk neko nesaprotu. Viedokļi ir tik dažādi. Kā lai saprot kurš ir pareizākais risinājums mums?! Varbūt nesteigties un vēl nelikt viņu savā istabā, vai tieši pretēji - ar steigu likt, lai ļoti nepierod gulēt pie vecākiem istabā.
Varbūt Jums mammas ir kāds pieredzes stāsts no savas puses, kā un kad pārcēlāt bērniņu uz savu istabu? Ļoti priecāšos, ja padalīsieties!
Mēs dēliņu likām gulēt savā istabā tikai no 4 gadu vecuma. Iemesls bija ļoti savtīgs - mēs ar vīru vēlējāmies, lai bērns izguļas un arī paši beidzot izgulēties. Pirms piedāvāt savu istabu, mēs pusgadu ar dēliņu runājām, stāstījām viņam, cik tas būs forši. Manuprāt, atslēga uz veiksmīgu iznākumu ir tikai un vienīgi tad, ja abas puses ir gatavas šim solim un bērns ir pietiekoši saprātīgs, lai pats pieņemtu lēmumu, nevis vecāki izlemtu viņa vietā. Pirmā nedēļa pagāja tā, ka es vakaros viņu midzināju un kādu stundu gulēju blakus uz piepūšamā matrača. Kad dēliņš bija iemidzis, lavījos uz savu gultu, taču viņa istabas durvis atstāju vaļā. Protams, ka viņš aptuveni gadu pēc tam vēl nāca pie mums uz lielo gultu, taču tas bija uz rīta pusi un ne katru dienu. Patstāvīgi gulēt pilnu nakti (izņēmumi, ja bija slikts sapnītis) sāka aptuveni 5.5 - 6 gados.
Paldies meitenes par pieredzes stāstiem un viedokļiem!
Mums šis jautājums ir jāatrisina līdz jaunajam gadam, jo tad mūsu ģimenei pievienosies jaunākā atvasīte. Divas bērnu gultiņas mūsu istaba fiziski nebūtu iespējamas, tas būtu par traku. Un ņemt kādu bērnu blakus - noteikti nē! Tāpēc mēģināsim palēnām uzsākt šo gulēšanu savā istabā. Ļoti ceru, ka mums izdosies!
Mums 6gadnieks pārnāca gulēt pie mums atpakaļ uz istabu, kad mazais brālis, kuram nu jau 2 guļ vēl vecāku istabā 😀 neteiktu, ka baigi būtu, kas sliktāks noticis. Tagad, kad drīz būs trešais klāt, arī 2gadniekam ir gultiņa bērnu istabā, bet nespiezam tur gulēt vēl, ja pats ir pret. Kad grib, tad aiziet, kad grib, tad guļ pie vecākiem. Laiks noliks visu pa vietām 😀
Sveika. Mums arī Olivers riņķoja pa gūltuun cēlās sēdus pa nakti. Tad kkur lasīju par to ka , ja bērns sāk izrādīt interesi pa spolvenu tad var likt viņa gūltiņā arī. 2x nedomājot tā arī izdarījām un rezultāts ir Lielisks. Čuč visu nakti.
Manuprāt cik bērnu tik dažādu pieredžu. Šis ir ļoti diskutabls jautājums.
Mans personīgais viedoklis, ļaut būt vecāku istabā vismaz līdz diviem gadiem, kad mazais ķipurs var pats atnākt pie vecākiem, ja nu kas. Pētījumi arī rāda, ka būšana vecāku tuvumā atstāj ļoti labu iespaidu uz bērna veselību. No diviem gadiem gāju gulēt dēla istabā, ja mazais vēl naktī modās (matracis ir laba lieta).
Protams, ka pie labām lietām pierod. Bet līdz diviem gadiem tik bieži vēl ir naktis, kad mazajiem vajag vecākus, ka šādi būtu mazais jāradina gulēt vienam ne vienu reizi vien. Arī domāju ap diviem gadiem mazie labāk saprot, ka vecāki nekur nav pazuduši, bet ir blakus istabā. Paspēs izaugt, savu sievu jums gultā līdzi neņems. Bet nu katrai ģimenei jāatrod savs kompromiss.
Nezinu vai spilventiņš palīdzēs... Šis laikam vairāk jautājums par to cik Mamma un Tētis ir gatavi dot mazajam iespēju gulēt savā istabā. Vecākajam dēlam bija 1.7 gadi, kad viņš sāka gulēt viens lielajā dīvānā savā istabā. Jā lielajā dīvānā, aplikts ar lielajiem spilveniem, lai neizkrīt, un uz grīdas salikti spilventiņi, lai nesasitas, ja nu tomēr... Un svarīgākā lieta mana mieram - videonovērošanas kamera ar nakts redzamības režīmu ar iespēju pieslēgties no jebkuras ierīces, pat TV. Tad numēs uz TV dekodera