Kad divgadnieks ignorē vārdiņu "Nē"!

Kad divgadnieks ignorē vārdiņu "Nē"!

28. Sep 00:00 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

2 gadi ir vecums, kad bērns nemitīgi pārbauda robežas, līdz kurām viņš var iet savā rīcībā. Izrādās vārdiņa "Nē" pārāk bieža lietošana rada negatīvu iespaidu par pasauli, tāpēc atceries – noteikumu ieviešana var samazināt nepieciešamību teikt „Nē”!

Māksla teikt „Nē” attīstās reizē ar mazuli. Pirmā dzīves gada laikā mazuļa vēlmes un vajadzības ir vienas un tās pašas, tāpēc vārds „nē” ir jālieto ļoti reti. Otrā dzīves gada laikā bērns aktīvi iepazīst apkārtējo vidi, tomēr viņa darbības ne vienmēr ir drošas vai veselīgas, tāpēc jūs kļūstat par vecākiem, kas saka „jā” un „nē”. Tā kā mazuļi nav pieraduši dzirdēt noliegumu, viņi ir viegli aizkaitināmi un protestē, ja vecāki neļauj iet tur, kur mazie aktīvisti vēlas. 2. dzīves gada laikā vārda „nē” lietošana jau ir kļuvusi par ikdienišķu darbību un bērni saprot, ko drīkst un ko nedrīkst, taču ne vienmēr to ievēro, šādi atkal un atkal mērot vecāku noteiktās robežas.

Nē- cik reizes dienā vai nedēļā Tev šis vārds ir jālieto? Nav brīnums, ka bērns vienkārši pagriežas un aiziet vai vienkārši nepievērš uzmanību.

Būsim reāli – mazuļiem ir vajadzīgi ierobežojumi. Zinātkāri, impulsīvi, nebaidās no briesmām un uzticas mums, pieaugušajiem. Noteiktas robežas bērnam sniedz drošības un pašpaļāvības sajūtu.

Tagad iztēlojies, kā Tu justos, ja ik uz soļa dzirdētu „Nē, nedari to, nedari šo!”. Arī bērns jūtas ierobežots un nezina, kādu alternatīvu izvēlēties. Pienāks brīdis, kad bērns vienkārši eksplodēs, protestējot pret pastāvošo kārtību. Citiem bērniem šāda ierobežošana var radīt pat intereses zudumu par apkārtējo pasauli. Tomēr bērnam ir jābūt zinātkāram, nevis jābaidās aiztikt kāda lieta vai darīt kaut ko.

Tātad – vārds „nē” nav labs mācīšanās vārds. Mazulim šis vārds vairāk nozīmē nosodījumu, nevis īpašus norādījumus. Ja pieaugušais saka „Nē”, mazulis to iztulko apmēram šādi: „Tu dari kaut ko, kas man nepatīk, un es gribu, lai Tu to pārtrauc.” Vai redzi, šajā teikumā nebija neviens konkrēts norādījums par to, kas tieši ir jāpārtrauc. Tā kā bērni tikai mācās domāt un saprast instrukcijas- jo konkrētāks būs Tavs norādījums, jo lielāka iespējamība, ka viņš pārtrauks darīt to, kas Tev nepatīk.

Te būs pāris ieteikumi un veiksmīgi padomi, bet vispirms – brīdinājums: „Nē” nav nepareizs vārds un nav nepieciešams to pilnībā izslēgt no vārdu krājuma! Mūsu mērķis ir ļaut bērnam saprast rīcību un rīcības sekas un vārda „nē” lietošana jāvērtē katrā gadījumā individuāli.

Novirzi domas!

Piesaistot bērna uzmanību citām lietām, iespējams iegūt papildu laiku, kā arī novirzīt domas no nevēlamām darbībām. Piemēram, saki: „Iesim paskatīties pa logu, tur var redzēt mazos putniņus.” Tajā pašā laikā lielākais bērniņa brālis varēs pabeigt savu konstruktora būvi vienatnē un mierā.

Lieto darbības vārdus!

Tādi aizrādījumi kā „Izbeidz  Baibas matus!” vai „Pārstāj mētāt mantas pa istabu!” sniedz konkrētāku informāciju nekā vienkāršs „Nē”. Pretējā gadījumā bērniņš nesaprot, ko viņš dara nepareizi.

Samazini nepieciešamību teikt NĒ! 

Vispirms pievērs uzmanību mājas videi. Vai tā ir bērnam draudzīga? Varbūt tajā ik uz soļa ir lietas, ko nedrīkst aiztikt? Mājas, kurā lielākā daļa aizliegto lietu un briesmu būs nesasniedzamas un kur būs iespējams iepazīt pasauli, radīs mazāku vilšanos jums abiem.

Nereti vecāki lieto arī „ne-„ formu darbības vārdam, piemēram, neplēs, nesit, neej, nelej utt. Lai gan tas ir specifiskāks kā vienkāršs „Nē”, tomēr darbības vārda noliegums var būt diezgan mulsinošs jaunākiem bērniem. 

Sniedz pozitīvu alternatīvu!

Ko Tu gribētu, lai dara bērns aizliegtās darbības vietā? Pozitīva pamācīšana bērnam parādīs, kā uzvesties, lai izpelnītos Tavu uzslavu. 

Sniedz vienkāršus izskaidrojumus!

Bērni nespēj izsekot sarežģītiem izskaidrojumiem, tāpēc mēģini tos pēc iespējas vienkāršot, piemēram, sitot pa TV, Tu vari to saplēst; tas ir mammītes, nevis bērniem. Vari lietot arī vārdu „bīstams”, piemēram, Jānis spēlējas pārāk tuvu ugunskuram. Saki: „Nāc spēlēties šeit, Jāni! Uguns ir pārāk bīstams!”

Lūdz bērnam atkārtot noteikumus!

Kad bērni pārkāpj noteikumus, kas viņiem ir mācīti, labākais veids, kā likt viņiem pašiem pārdomāt savu rīcību, ir atgādināt par noteikumiem. Piemēram, kad mazais, pagalmā spēlējoties un mēģinot bumbu iemest basketbola grozā, jau kārtējo reizi trāpa puķu dobē, pajautā: „Kur mēs metam bumbas?”. Šāda noteikumu atkārtošana kopā ar bērnu sniedz iespēju darīt pareizi nākamajā reizē.

Vai šīs stratēģijas vienmēr darbojas? Protams, ka ne! Vecums pēc 2 gadiem prasa ļoti daudz pacietības, jo bērns nemitīgi pārbauda vecāku nospraustās uzvedības robežas un viņš nemitīgi iepazīst pasauli. Tāpēc svarīgi atrast līdzsvaru starp „jā” un „nē”.

Pārāk daudz „jā” un pārāk daudz „nē” sakropļo bērna pašdisciplīnu. Ja vārds „nē” tiek lietots pārāk reti, reizēs, kad tiešām vajadzētu ņemt vērā noliegumu, viņš būs pievilts, jo nesaņem to, ko vēlas. Savukārt, ja visu dienu bērns to vien dzirdēs kā „Nē”, viņš sāks ticēt, ka pasaule ir negatīvisma pilna un izaugs kā negatīva persona. Īstā pasaule ir pilna ar „jā” un „nē”. Ģimenē bērni ātri vien arī iemācās, kurš no vecākiem biežāk saka „Nē” un kurš – „jā”. Lai šāda svārstība vecāku uzskatos netiktu pārlieku izmantota, vecākiem vajadzētu saskaņot savus viedokļus bērna audzināšanā.

Ir vērts pacensties un ieviest bērna leksikā arī vārdiņu „Nē”. Prasme pieņemt kāda cita teikto „Nē” ir sākums, lai iemācītos pateikt „Nē” sev.

Kā Tev sokas ar sarežģīto divgadnieku laiku?

 Piesakies uz divgadnieku semināru Māmiņu klubā pie Diānas Zandes!

Eksperts

Diāna Zande

Kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite, psiholoģe
Diāna Zande Vecāku skolā