Kad bērniņš slims, mamma ir kā klints - stipra, gādīga un mīļa!

Labdien! 

Bērna slimība jebkurā vecumā ir liels un sāpīgs jautājums visiem normāliem vecākiem. Iespējams, ka daudzi vecāki rīkojas atbilstoši savai pieredzei, t.i., tā kā pret viņiem savulaik ir izturējušies. Ir vecāki, kas uzskata, ka neliela puņķu deva nevienam neskādēs, ir redzēti arī tādi ekstremāli keisi, ka bērns staigā apkārt ar dziļu klepu, temperatūru, masaliņām, Koksaki vīrusu utt. Jo vairāk sāc apgrozīties sabiedrībā, jo vairāk redzi…

Manā bērnībā nebija tik daudz pošu un arī bija cita attieksme pret slimošanu – teiktu, ka daudz nopietnāka no vecāku puses. Pati esmu izslimojusi garo klepu, kas nav bijis ne viegli, ne patīkami. Taču mani vecāki ļoti centās mani reabilitēt, veltot tam daudz laiku un pūļu.

Šobrīd pati esmu māte 3-gadniekam. Par laimi, mans bērns ir slimojis tikai pāris reižu, pat neskatoties uz to, ka jau nedaudz vairāk par gadu iet dārziņā. Viņam ir ļoti stipra imunitāte. Arī antibiotikas viņš nav ne reizi lietojis. Ko viņš ir izslimojis: masaliņas un Koksaki vīrusu, kuru diemžēl Latvijā no Anglijas ir „ievazājuši” mūsu viesstrādnieki.

Kas ir mana bērna veselības atslēga:

1)      mātes un pediatra veiksmīga sadarbība – uzskatu, ka viens no svarīgākajiem aspektiem, lai mātei un bērnam blakus (24 stundas) būtu mediķis, kuram var uzticēties. Varu būt pateicīga mūsu pediatrei, kurai esmu zvanījusi gan vēlās vakara stundās, gan agri no rīta krīzes un neziņas brīžos, pretī saņemdama profesionālu atbildi un iejūtību.

2)      mātes instinkts – tas nozīmē sievietes – mātes spēju ieklausīties sevī un savā sirdsbalsī, kad viņa redz savu bērnu. Kurš pazīst savu bērnu vislabāk, ja ne viņa tuvākais cilvēks – māte? Paskatoties uz savu bērnu, māte jau saprot, kā viņš jūtas. Un bērna sliktas pašsajūtas vai slimības gadījumā ir jāprot ar skaidru prātu izanalizēt situāciju un saprast, kā rīkoties, nevis akli meklēt palīgus internetā. Protams, mātei ir daudz jāmācās, tāpēc ir feini, ja katrā mājā ir neliela medicīnas enciklopēdija, kurā var paskatīties neskaidrības brīžos.

3)      regulāra profilakse – tas nozīmē, ka pie veselības stiprināšanas ir jāstrādā katru dienu, dodot ne tikai sabalansētu uzturu un vitamīnus, vedot uz treniņiem, bet arī regulāri potējot (pēc vakcinācijas kalendāra), ievērojot higiēnas pasākumus.  

4)      iznīdēšana saknē – kā jau minēju, ir vecāki, kas uzskata, ka neliela iesnu, netīrumu, klepus deva nevienam nekaitē. Taču, manuprāt, ir svarīgi pārliecināties, vai tomēr šī nelielā deva nav sākums kaut kam lielam un gaužām nepatīkamam. Ņemot vērā savu bērnības pieredzi, es jau pie pirmajiem simptomiem pievēršu uzmanību sava bērna pašsajūtai.

5)      pareizās zāles pareizā laikā un vietā – bērna veselību ikdienā var stiprināt dažādos veidos, piemēram, dodot zāļu tējiņas, lietojot papildus vitamīnus. Tā kā esmu homeopātijas piekritēja, tāpat kā mūsu pediatre, bērna slimības gadījumā izmantoju tautas līdzekļus, piemēram, temperatūras gadījumā – atvēsinošas kompreses, klepus gadījumā – pienu ar medu un sviestu, kā arī sinepju plāksterus, iesnu gadījumā – kalanhojas sulu. Koksaki vīrusa un masaliņu gadījumā kādu brīdi ļāvu, lai bērns pats cīnās ar temperatūru, jo, „nositot” to mākslīgi, netiek iegūta imunitāte un izstrādātas antivielas. Vienīgais līdzeklis, kas no mākslīgajiem medikamentiem vispār ir lietots, ir Ibustar sīrups (noņem temperatūru, drudzi un sāpes), kā arī Zyrtex Koksaki vīrusa gadījumā.       

Ja runājam par mani, tad protams, ka katru bērna saslimšanu uztveru trauksmaini, lai gan bērnam to neizrādu. Mammai vienmēr ir jābūt kā klintij, uz kuru bērns var paļauties. Trauksme ir manī, iespējams, tāpēc, ka bērns ir ļoti reti slimojis un es neesmu pieradusi pie tā… Kā vissmagāko no šiem gadījumiem atceros Koksaki vīrusu, jo tas izpaužas ar augstu temperatūru ~ 3 dienas (t.i., 72 stundas), kuru laikā temperatūra var sasniegt 40 grādus (vidēji ir 38 – 39 grādi). Te galvenais bija saglabāt vēsu prātu un darīt visu, ko saka pediatre un intuīcija (arī medicīnas enciklopēdija!).

No kā es visvairāk baidos, kad slimo bērns? Grūti pateikt, tas viss ir kopā, lai gan laikam visvairāk es baidos no kaut kādām komplikācijām, smieklīgi, bet no ātrās palīdzības un slimnīcas. Mans bērns ir ļoti pacietīgs slimnieks, jo arī viņš nav pieradis slimot. Un tās retās reizes, kuras ir bijis slims, ir bijis paklausīgs un darījis visu, ko vajag darīt, lai izveseļotos. Kāpēc tā: esmu viņam skaidrojusi, kādas ir sekas smagām slimībām – slimnīca ar daudziem svešiem cilvēkiem, rūgtām zālēm, nepatīkamām procedūrām… Viņš, tāpat kā es, arī nekad nav bijis slimnīcā (izņemot dzemdības) un nebūt neizrāda vēlmi braukt ar ātro palīdzību vai tikt slimnīcā. Pat redzot uz ielas ātro palīdzību, mans bērns nosaka: „Māmiņ, laikam kādam atkal ir slikti! Un ātrā palīdzība steidzas palīdzēt.”

Kam es varu uzticēt bērnu, kad viņš ir slims? Tikai un vienīgi sev. Lai gan man ir patstāvīgs darbs no 08.00 – 18.00 katru dienu, par laimi, nekad nav bijis problēmu ar darbu bērna slimības dēļ. Kad bērns ir slims, viņam vajag tikai un vienīgi mammu, neviens cits cilvēks, lai cik viņš būtu labs, gādīgs un mīļš, nevar aizstāt māti. Arī mana otrā pusīte rūpējas par mūsu dēliņu – naktī ceļas un uzsedz nospārdīto segu, uztaisa siltu pienu ar medu un sviestu vai izmēra temperatūru, taču mūsu bērnam tik un tā tajā brīdi ir vajadzīga tikai mamma. Tāpēc, jāņem slimības lapa un jābalsta savs visdārgākais cilvēciņš pasaulē, jo, kas var būt labāks, kā palīdzēt otram tad, kad to vajag visvairāk!:) 

Visiem vēlot veselību, Gucci123:)