Stress ir neatņemama dzīves sastāvdaļa, gan pieaugušajiem, gan bērniem, un samērīgās devās tas pat palīdz organismam koncentrēties un izpildīt visu nepieciešamo. Bet ir situācijas, kurās stress ir pārmērīgi liels, un to nav iespējams kontrolēt. Īpaši grūti to izdarīt ir mazuļiem, jo viņu nervu sistēma nav pietiekoši spēcīga, un sasprindzinājums, ko rada pirmais dārziņa vai skolas apmeklējums, vai pat atgriešanās izglītības iestādē pēc garākām brīvdienām, var būt pārmērīgs.
Pirmkārt, ir precīzi jāzina, kādas ir pirmās stresa pazīmes, kas raksturīgas pirmsskolniekam vai mazajam skolnieciņam, lai neielaistu šo stāvokli. Par to, kas liecina par nervu sasprindzinājumu, vairāk pastāstīs pediatre Anna Birka.
Pirmsskolas vecuma bērni un pavisam mazie bērniņi stresa ietekmē demonstrē regresu attīstībā. Bērniņš prasa knupīti, lai gan jau pirms kāda laika no tā ir atteicies, var sākties arī nakts enurēzes problēmas. Nemiera stāvoklis mazulī uz āru var nākt kā pastāvīgas kaprīzes un histērija, kā arī kā vēlēšanās nepārtraukti būt mammai blakus, mammai rokās. Tā var būt arī kā nevēlēšanās pašam iemigt un vienam gulēt, un tāpat ir iespējami arī miega traucējumi. Vēl viena lieta, kam būtu jāpievērš uzmanība, ja runājam par stresu, bērns pēkšņi var kļūt agresīvs. Ar agresijas palīdzību bērns cenšas tikt galā ar sev nesaprotamo stāvokli. Ļoti bieži ilgstoša atrašanās stresa situācijā provocē imunitātes pasliktināšanos, tāpēc tādi bērniņi slimo biežāk par vienaudžiem.
Visas augstākminētās pazīmes var būt raksturīgas tieši mazajiem pirmsskolas vecuma bērniem.
Bērniņš var zaudēt interesi par visu, kas agrāk viņu iepriecināja - par rotaļlietām, draugiem, nodarbībām.
Ļoti bieži šajā vecumā bērni periodiski sūdzas par to, ka viņiem kas sāp, bet ne vienmēr tās ir patiešām fiziskas sāpes, tās var būt sāpes, kas norāda uz stresa klātbūtni. Ir vērts būt uzmanīgiem, iejūtīgiem pret bērna stāvokli, jo stresa situācija patiešām, līdzīgi kā pieaugušajiem, var izraisīt arī reālas galvas sāpes.
Vecākiem, kam ir aizdomas par iespējamu stresu, kas var ietekmēt arī bērnu, ir jāpievērš uzmanība arī bērna pašvērtējumam, jo pazemināts pašvērtējums arī liecina par mazā pirmsskolnieka nervu sistēmas sasprindzinājumu.
Ko darīt, ja bērna uzvedība norāda uz to, ka viņš izjūt stresu? Pediatre Anna Birka dalās ieteikumos:
"Pirmkārt, jāsaprot stresa iemesls, tāpēc ar bērnu kopā jāpavada laiks kvalitatīvi, un noteikti ir jārunājas ar viņu, jāapspriež dienas notikumi, emocijas, viss, kas izbaudīts", uzsver Anna Birka.
Maziem bērniņiem stresa faktors visbiežāk ir ierastās vides maiņa, piemēram, dārziņa gaitu uzsākšana, jauna ģimenes locekļa parādīšanās un tamlīdzīgi. Tāpēc visām pārmaiņām būtu jānorit pakāpeniski.
Mazie skolēni var izjust stresu skolā, to var izraisīt konflikti ar skolotājiem, vienaudžiem, kā arī problēmas ar materiāla apguvi.
Ja ar problēmu pašiem neizdodas tikt galā, jāvēršas pie speciālistiem. "Psihoterapeiti, bērnu psihologi, smilšu terapija - tas ir lielisks veids, kā saprast, no kā bērns kautrējas vai baidās." - paskaidro Anna Birka.
Lai nomierinātu bērniņa nervu sistēmu, jāparunājas ar bērna pediatru vai ģimenes ārstu, kas var ieteikt lietot nomierinošus preparātus. Tavs palīgs var būt pilieni vai NOTTA tabletītes, kas novērš paaugstinātu uzbudināmību, satraukumu un miega traucējumus. Tas der gan pieaugušajiem, gan bērniem, kas vecāki par diviem gadiem.
Lai tavā un tava mazuļa dzīvē pēc iespējas mazāk stresa!
Māmiņu Klubs