25.04 17:00-18:30
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 11
Nereti zīdaiņu māmiņas tiek biedētas ar padomiem, ka, daudz ņemot rokās zīdaiņus, viņi pierod un to tik vien grib. Protams, es, tāpat kā daudzas citas māmiņas, daudz neklausos, vajag bērnam mierinājumu - tātad vajag. Ļoti daudz mīļoju un čubināju savu dēliņu; neticu uzskatam, ka mazam zīdainim vajag izraudāties - vismaz mans noteikti neraudāja tāpēc, ka viņam gribējās tieši paraudāt. Raudāja, kad vēders tukšs vai savajadzējās mammas vai vismaz tēta tuvumu un mierinājumu. Nēsājām rokās arī uz aizmigšanu, kad vajadzēja. Un ļoti labi redzēju, ka tad, kad nav vairs tās raizes, kuras dēļ gribējās mammai rokās, dzīve uz grīdas pašam ar mantām vai miedziņš uzreiz šķita labāks nekā būšana opā.
Taču nupat pēc šīm garajām brīvdienām pieredzēju situāciju, kad ilga nēsāšana rokās tomēr mazuli nedaudz "sabojā". :) Laikam arī vecumposms tāds; viņam šobrīd ir gads un gandrīz 2 mēneši. Īsi sakot, brīvdienas pavadījām pie vecākiem. Viņiem māja vēl būvniecības procesā, un šobrīd dzīvojamā istabā tādi apstākļi, ka diezgan grūti palaist mazu kājās piecelties spējīgu rāpotāju pa grīdu. Tad nu mazulis, kad viņam apnika sēdēt krēsliņā pie galda, tika nēsāts apkārt, kamēr vecāki paēd. Pie ledusskapja šitādi magnētiņi, pie saldētavas tādi, plauktā šitāda vāzīte, tajā plauktā bilde, šitajā vēl kaut kas... Un, atbraucot mājās, viss! - mazulis tik skatās uz augšu, rāda ar pirkstu uz plauktiem un spiedz. Kad nereaģējam, raušas klēpī, tirinās un prasa, lai tik nēsā un izklaidē :D
Tad sapratu, kāpēc līdz šim nekādu "pierašanu pie rokām" nenovēroju. Tāpēc, ka ņemšanu rokās lietoju, lai samīļotu (arī vienkārši tāpat, nevis tikai tad, kad iečīkstējās) un mierinātu, nevis pildītu skatu torņa funkciju.
Nu nekas, gan jau mājās te tiksim atpakaļ pie vecās kārtības, bet pie vecākiem arī nākamreiz pacentīsimies vidi sakārtot tā, lai izklaides tomēr būtu mazulim pašam sasniedzamā līmenī.
Nu kā tad Tu viņu, nez, atradināsi 😀
Vienīgi, ja vēlme būt rokās ir garlaicības dēļ - tad vienkārši vairāk jāpadarbojas ar mazuli kopā uz grīdas. Bet, ja viņam vienkārši gribas būt pie mammas, tad tā ir vajadzība. Centies klēpī pārlieku neizklaidēt, rādot augsto plauktu saturu, bet vairāk samīļot un uzklausīt, gan pāries.
Sveiki,Narena!Bildi esam izmantojusi ka ilustrativu foto no musu pasakumu bilzu arhiva.
Pag', bildē esi Tu? Ja jā, es laikam aizrakstīšu, varbūt kāda kļūda, ka tā pielikusies publicējot.
Es tiešām neliku bildi. Negribu liekus pārpratumus 😀
Parasti tomēr cilvēki liek savas bildes nevis citu lietotāju, kas ir reāls cilvēks😉 šīs koments attiecās tikai uz Jūsu jautājumu nevis uz raksta autoru😀
Un vsp bilde ir laba un tā kā ielika MK, man nav pretenziju😀
Man dēlam 1.4 un esmu pietiekoši nesājusi rokās, tiesa tikai mīļošanas un mierināšanas nolūkā. Ļoti daudz kopā ar mazo esmu dzīvojusies pa zemi. Un nu man ir izaudzis riktīgs ne-klēpju zaķis. Klēpis, tas nozīmē cietums. 😀 Klēpī viņš ieraušas tikai un vienīgi tad kad pats to vēlēsies, un nekā citādi. Man pat reizēm sirsniņa nosāp, ka viņš tik patstāvīgs. 😀
Labi,ka piebildi, ka neesi likusi bildi. Es jau sašutusi kāpēc jau bildes sāk ievietot lietotāji nevis MK!🤔
😀 es pat pēc pusgada nekādu pierašanu nenovēroju.
Tikai tagad, kad jau mazulim arī pašam vairāk interesē uzrāpties kaut kur augstāk.
P.S. bildi pielicis MK, tā neesmu es.